Ja Tev  ir vismaz 14 gadi, aicinām aizraujošā piedzīvojumā –  jauniešu ekspedīcijā uz Rīgas ziemeļiem! Tā plānota 22. aprīlī, Labā Gana svētdienā, kad visā Baznīcā lūdzas par jauniešiem un aicinājumu atpazīšanu.
Ekspedīcijas vadmotīvs: “Atrast to – pašu dārgāko!”
Nedaudz vairāk par ekspedīcijas plānu (vairāk informācijas Tu iegūsi pēc pieteikšanās anketas aizpildīšanas):

 

10:00 Satikšanās vieta: Mangaļu stacija
Ekspedīcija ~ 10 km

14:00 Svētā Mise Kristus Karaļa baznīcā – celebrē arhibīskaps Z. Stankevičs
Noslēgumā – jauniešu svētki Karaļa dārzā ar kopienu prezentācijām, desiņām un kopābūšanas prieku!

 

Kas tad jāņem līdzi?
  • ērti apavi (kā Jauniešu dienās Krakovā jauniešiem ieteica pāvests Francisks!)
  • termoss ar tēju un maizītes (vislabāk sev un draugam!)
  • sabiedriskā transporta biļete
  • mūzikas instruments, ja māki to spēlēt un ja tas nav ērģeles
  • ļoti ieteicams – ņemt līdzi draugus un vēlēšanos meklēt un atrast dzīvē svarīgas lietas!
  • tiem, kuri pievienosies no draudzēm ārpus Rīgas, meklēsim un atradīsim iespēju nakšņot viesģimenēs (līdzi ņemot guļammaisu).

 

līdz 20 aprīlim (piektdienai, 23:59)

Mēs patiesi lepojamies ar augsto novērtējumu mariāņu tēvam Benediktam (Rinaldam Stankēvičam), Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšniekam, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidentam. No sirds apsveicam un vēlam Dieva svētību nesavtīgajā kalpojumā – Dievam un Latvijas cilvēkiem!

Vairāk >>

 

 

Mūs sasniedza sēru vēsts – mūžībā aizsaukta māsa Mirjama no Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas. Šajā fotogrāfijā, konsekrētajiem tiekoties Aglonā 2017. gada novembrī, viņa vēl bija mūsu vidū… Atceroties māsas Mirjamas labestību un mīlošo  sirdi, mēs ticam, ka viņa, pametot pasauli Klusās Sestdienas rītā, kopā ar Jēzu ir iegājusi Augšāmcelšanās gaismā!

Skaista liecība par māsas Mirjamas dzīvi ir saglabājusies LTV1 raidījumā >>

  • Pope Francis walks with World Youth Day pilgrims as he arrives for a July 30 prayer vigil at the Field of Mercy in Krakow, Poland. (CNS photo/Paul Haring) See POPE-POLAND-WYD-VIGIL July 30, 2016.

Nezaudēt drosmi mūsu vājuma dēļ un ar atvērtu sirdi pieņemt Kunga aicinājuma balsi − uz to savā vēstījumā jauniešiem “Klausīties, atpazīt, dzīvot aicinājumu” mudina pāvests Francisks, saistībā ar 55. Vispasaules lūgšanu dienu par aicinājumiem Baznīcā, ko svinēsim 22. aprīlī Labā Gana svētdienā.

Laiks, kad gatavojamies pāvesta Franciska vizītei Latvijā, kā arī Bīskapu sinodei par jauniešiem Baznīcā, ir nenoliedzami viens no labvēlīgākajiem brīžiem, kad iepazīt pāvesta Franciska vēstījumu jauniešiem, kurā viņš uzsver trīs nosacījumus aicinājuma atklāšanai: klausīties, izzināt, dzīvot.

 

logo

______________________________________________________________________________

Klausīties. Izzināt. Dzīvot aicinājumu.

 

Dārgie Brāļi un Māsas,

Oktobrī norisināsies XV Bīskapu Sinode, kas veltīta jauniešiem un jo īpaši attiecībām starp jauniešiem, ticību un aicinājumu. Saistībā ar to varēsim padziļināti pārdomāt, kā mūsu dzīves centrā ietilpst aicinājums uz prieku, uz ko mūs mudina Dievs, un kādā veidā tas ir “Dieva plāns vīriešiem un sievietēm visos laikos” (XV Bīskapu sinode, “Jaunieši, ticība, aicinājums”, sagatavojošā dokumenta ievads).

Ir runa par labo vēsti, kuru pārliecinošā veidā atkal no jauna mums pasludina 55. Vispasaules lūgšanu diena par aicinājumiem: mēs nedzīvojam nejaušību vidū un mūs nevirza uz priekšu haotisku notikumu virkne, bet gluži pretēji, mūsu dzīve un mūsu klātesamība pasaulē ir Dieva aicinājuma auglis!

Arī mūsdienu nemierpilnajos laikos Dieva Iemiesošanās noslēpums mums atgādina, ka Dievs mums vienmēr iziet pretī un ir Dievs-kopā-ar-mums, kurš nereti mēro mūsu dzīves putekļainos ceļus, un, pazīstot mūsu ilgas pēc mīlestības un laimes, aicina mūs uz prieku. Katra individuālā aicinājuma gadījumā un Baznīcas aicinājumu dažādībā un specifiskumā būtiskākais ir ieklausīties, izzināt un dzīvot ar to Vārdu, kurš mūs uzrunā no augšienes, un, pilnveidojot mūsu talantus, dara mūs par instrumentiem pasaules pestīšanā, kā arī virza uz laimes pilnību.

Šie trīs aspekti − klausīšanās, izzināšana un dzīve − bija arī Jēzus misijas iesākumā, kad pēc lūgšanas un garīgās cīņas dienām tuksnesī viņš apmeklē savu sinagogu Nācaretē, un tur, ieklausoties Vārdā, atpazīst misiju, kuru Tēvs ir uzticējis Viņam, un pasludina, ka ir nācis, lai to izpildītu “šodien” (sal. Lk 4, 16-21).

 

Klausīties

Ir svarīgi uzreiz paskaidrot, ka Kunga aicinājums nav tik nepārprotams kā daudzas citas lietas, ko varam sadzirdēt, ieraudzīt vai kam pieskarties mūsu ikdienas pieredzē. Dievs atnāk klusumā un nemanāmi, neuzmācoties ar varu mūsu brīvībai. Līdz ar to var gadīties, ka Viņa balsi mūsos nomāc daudzās raizes un uztraukumi, kas ir pārņēmuši mūsu prātu un sirdi.

Tāpēc mums ir jābūt gataviem uz dziļu ieklausīšanos Viņa vārdā un dzīvē, jāpievērš uzmanība arī mūsu ikdienas detaļām, jāmācās skatīties uz notikumiem ar ticības skatienu un palikt atvērtiem Svētā Gara pārsteigumiem.

Mēs nevaram atklāt mūsu īpašo un personīgo aicinājumu, ko mums ir iecerējis Dievs, ja paliekam noslēgti sevī, mūsu paradumos un apātijā, kas raksturo cilvēkus, kuri iznieko dzīvi, griežoties ap savu “es”, palaižot garām lielus sapņus un iespēju kļūt par protagonistiem īpašajā un neatkārtojamajā vēsturē, kuru Dievs vēlas rakstīt ar mūsu līdzdalību.

Arī Jēzus tika aicināts un sūtīts. Tāpēc Viņam bija nepieciešama sakopošanās klusumā, Dieva Vārda klausīšanās un lasīšana sinagogā, kur, apveltīts ar Svētā Gara gaismu un spēku, Viņš pilnībā atklāja Vārda nozīmi, attiecinot to uz sevi un Izraēla tautas vēsturi.

Šādas nostājas izdzīvošana šobrīd kļūst arvien grūtāka, jo esam iegremdēti trokšņainā sabiedrībā, dažādu stimulu un informācijas neprātā, kas piepilda mūsu dienas. Ārējam troksnim, kas nereti valda mūsu pilsētās un kvartālos, bieži vien pievienojas iekšējs haoss un izklaidības, kas neļauj mums apstāties, lai izgaršotu kontemplācijas prieku, lai mierīgi pārdomātu mūsu dzīves notikumus, un, uzticoties Dieva rūpīgajiem nodomiem attiecībā uz mums, veiktu auglīgu atpazīšanu.

Tomēr, kā zinām, Dieva valstība nāk klusi un nepamanāmi (sal. Lk 17, 21), un varam uzņemt tās sēklas tikai tad, kad līdzīgi kā pravietis Elija spējam ieiet mūsu gara dziļumos, ļaujot, lai mūsu gars atveras Dieva liegajai un nemanāmajai vēsmai (sal. 1 Ķēn 19, 11-13).

 

Izzināt

Nācaretes sinagogā, lasot pravieša Isaja grāmatas fragmentu, Jēzus atpazina Viņam paredzētās misijas būtību un pasludināja to tiem, kuri gaidīja Mesiju: “Kunga Gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu” (Lk 4, 18-19).

Līdzīgi arī katrs no mums var atklāt savu aicinājumu tikai izzināšanas “procesā, kurā persona, dialogā ar Dievu un ieklausoties Svētā Gara balsī, nobriest līdz fundamentālām izvēlēm, iesākot jau ar izšķiršanos par dzīves kārtu (XV Bīskapu sinode, “Jaunieši, ticība, aicinājums”, sagatavojošā dokumenta II daļa, 2, Izšķiršanas dāvana).

Īpašā veidā atklājam, ka kristieša aicinājumam vienmēr ir pravietisks aspekts. Kā apliecina Svētie Raksti, pravieši tiek sūtīti pie tautas materiālu grūtību laikā, kā arī garīgās un morālās krīzes apstākļos, lai Dieva vārdā mudinātu uz atgriešanos, sniegtu cerību un iepriecinājumu. Kā vējš, kas saceļ putekļus, pravietis izjauc neīstu mieru sirdsapziņā, kas aizmirsusi par Dieva Vārdu, viņš atpazīst notikumus Dieva apsolījuma gaismā un ļauj tautai atklāt rītausmas zīmes vēstures tumšākajos brīžos.

Tik ļoti mūsdienās mums ir vajadzīga izzināšana un pravietiskums; svarīga ir ideoloģijas un fatālisma kārdinājuma pārvarēšana, kā arī attiecībās ar Kungu nepieciešams atklāt vietas, instrumentus un situācijas, caur kurām Viņš aicina. Katram kristietim būtu jābūt spējīgam attīstīt prasmi “lasīt savu dzīvi” un atpazīt, kur un uz ko Kungs viņu aicina, lai turpinātu Viņa misiju.

 

Dzīvot

Visbeidzot, Jēzus pasludina tagadējā mirkļa jaunumu, kas daudzus iedvesmo, bet daudzus arī samulsina: laiks ir piepildījies, un Viņš ir pravieša Isaja sludinātais Mesija, svaidītais, lai atbrīvotu gūstekņus, dotu neredzīgajiem acu gaismu un pasludinātu Dieva žēlsirdīgo mīlestību pret katru radību. Tieši “šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs” (Lk 4, 20), apstiprina Jēzus.

Evaņģēlija prieks, kas mūs atver uz tikšanos ar Dievu un ar brāļiem, nevar gaidīt uz mūsu kavēšanos un slinkumu; tas mūs nesasniegs, ja paliksim, vērojot tikai pa logu, aizbildinoties, ka aizvien vēl ceram uz labvēlīgāku laiku; tas nepiepildīsies priekš mums, ja tieši šodien neuzņemsimies izšķiršanās risku. Aicinājums ir šodien! Kristiešu misija norisinās tagadnē! Un katrs no mums ir aicināts − dzīvojot kā lajs laulībā vai, pieņemot svētības un esot priesteris, vai arī izdzīvojot īpašu konsekrāciju Dievam − lai kļūtu Kunga liecinieks šeit un tagad.

Dziļākajā būtībā “šodiena”, ko pasludina Jēzus, ir apstiprinājums mums, ka Dievs nemitīgi “nokāpj”, lai glābtu mūsu cilvēcību un darītu mūs par savas misijas līdzdalībniekiem. Kungs aizvien aicina uz dzīvi kopā ar Viņu un uz sekošanu Viņam īpaši tuvās attiecībās, uz kalpošanu tikai Viņam. Bet, ja Viņš mums ir devis saprast, ka aicina mūs uz pilnīgu veltīšanos Viņa valstībai, mēs nedrīkstam baidīties! Veltīt sevi pilnībā un uz visiem laikiem Dievam un kalpošanai brāļiem ir skaisti un tā ir liela žēlastība.

Kungs aizvien šodien aicina sekot Viņam. Mēs nedrīkstam gaidīt, līdz būsim pilnīgi, lai atbildētu ar cēlsirdīgu “lūk, es esmu”; mēs nedrīkst izbiedēt arī mūsu ierobežojumi un grēki, bet ar atvērtu sirdi mums ir jāpieņem Kunga balss. Ir svarīgi dzirdēt Viņu, atpazīt mūsu īpašo misiju Baznīcā un pasaulē, un, visbeidzot, dzīvot ar to tajā šodienā, ko dāvā mums Dievs.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, gados jaunā meitene no perifērijas, kura sadzirdēja, pieņēma un dzīvoja ar Dieva Vārdu, kas kļuva Miesa, mūs vienmēr sargā un pavada mūsu ceļā.

+ Francisks

Vatikānā, 2017. gada 3. decembrī, pirmajā Adventa svētdienā

 

PS. Atzīmējot Labā Gana svētdienu Latvijā, 22. aprīlī, sadarbībā ar katoļu jauniešu kopienām un konsekrētajām māsām un brāļiem no dažādām kongregācijām, jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti Labā Gana ekspedīcijā, kas vedīs uz Rīgas ziemeļiem un ļaus jauniešiem iepazīties ar daudzām interesantām vietām, cilvēkiem, liecībām. Ekspedīcija rosinās meklēt un atrast katram savā dzīvē − ‘to, visdārgāko’, ko bieži saucam vārdā aicinājums! Pieteikšanās jauniešu ekspedīcijai – jau atvērta:  Pieteikšanās ekspedīcijai

 

Pārdomājot šo pravietisko aicinājumu no Isaja grāmatas (Is 54,2) Rumānijā (Snagova / Bukareste, 5.-9. martā)  norisinājās Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienības (Union of European Conferences of Major Superiors, UCESM) XVIII ģenerālā asambleja.

Tās laikā tika reflektēts par konsekrēto personu atbildi uz imigrācijas un emigrācijas izaicinājumiem sabiedrībā un Baznīcā. Noslēdzošajā ziņojumā konsekrētie pauda vienotu atbalstu un gatavību palīdzēt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savu valsti dažādu iemeslu dēļ: “Mēs, kā interkulturālas kopienas universālajā un visu pasauli aptverošajā Baznīcā, ar draudzību un lūgšanu vēlamies būt blakus mūsu brāļiem un māsām, kuri ir zaudējuši mājvietu. (..) Tuvākmīlestībā iekļaujot visus, gan tuvākos kaimiņus, gan tos, kuri šķiet atšķirīgi, mūsu sirds paplašinās un mūsu “telts” spēs uzņemt daudzus.”

UCESM savienība apvieno 39 nacionālās konsekrēto personu apvienības no 28 Eiropas valstīm, kopumā aptuveni 250 000 klosterbrāļus un māsas. Latvijas konsekrēto personu konferenci (LKDIPAK) asamblejā Rumānijā pārstāvēja m. Inese Lietaviete un m. Liliane Bertrand. Asamblejas pēdējā dienā norisinājās arī UCESM padomes prezidenta vēlēšanas – šo kalpojumu turpmāk pildīs piāristu tēvs Žolts (Zsolt Labancz) no Ungārijas.

Īpašo asamblejas viesu vidū, citu starpā, bija ielūgts brālis Aloizs no Taizé kopienas, kuru viņš pats raksturoja kā “mazu zaru lielajā dzīvības kokā, kas ir konsekrētā dzīve”. Daloties ar savu pieredzi palīdzībā bēgļu ģimenēm, brālis Aloizs uzsvēra, ka svarīgi ir domāt nevis par to,  “kā vairāk darīt, bet gan kā vairāk mīlēt”. Svarīga ir katra tikšanās ar nabago, jo “tā ļauj piedzīvot patiesu prieku, un tādējādi mūsu sirds telts paplašinās.” 

UCESM savienības un tās organizēto asambleju mērķis jau vairāk kā 35 gadus (kopš 1983. gada) ir veicināt vienotību un dažāda līmeņa sadarbību konsekrēto personu vidū visā Eiropā. Arī Latvijas konsekrētie saņēma vairākus uzaicinājumus no kaimiņiem − piemēram, klausīties videokonferences un piedalīties diskusiju forumā, kuru katra mēneša trešajā piektdienā vada klaretiešu tēvs Mariano Jose Sedano Sierra, CMF no Sanktpēterburgas. Saņēmām ielūgumu gados jaunākajiem brāļiem un māsām no Latvijas, kuri patlaban ir formācijā vai arī nesen ir devuši mūža svētsolījumus, piedalīties konsekrēto jauniešu kongresā Polijā (Krakovā, 2018. gada 13.-16 septembrī). Asamblejas laikā bijām vairākkārtīgi uzrunāti “sadzirdēt nabago vaidus, sadzirdēt zemes vaidus” – izskanēja uzaicinājums pievienoties konsekrēto personu kopīgajam projektam RENATE (www.renate-europe.net), kas veido atbalsta tīklu cilvēktirdzniecības upuriem Eiropā. Savukārt Lietuvas konferences pārstāvji ielūdza Latvijas konsekrētās personas uz kopīgu formācijas tikšanos (2019. gada 30.-31. martā), ko vadīs mons. J. R. Karballo (José Rodríguez Carballo), Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves kopienu kongregācijas Vatikānā ģenerālsekretārs.

Apliecinot vienotību starp konsekrētajiem Eiropā un pāvestu Francisku, mons. Karballo bija viens no asamblejas gaidītākajiem viesiem. Savā uzrunā viņš uzsvēra vairākus izaicinājumus, kas iezīmē konsekrētās dzīves ceļu mūsdienu pasaulē.

Arhibīskaps aicināja ordeņļaudis atbrīvoties no “sterilas nostaļģijas” par pagātni, atzīmējot, ka mūsdienās ir “maz Kristus mācekļu, toties daudz Marijas Magdalēnas ‘mācekļu’, kuri raud par mirušo miesu, kura, turklāt, vairs neatrodas kapā”. Atsaucoties uz nesen izdoto Konsekrētās dzīves institūtu kongregācijas Vatikānā dokumentu “Jaunam vīnam jauni trauki”, viņš norādīja uz četriem principiem, kas ļauj “atšķirt jaunus traukus starp vecajiem”.

Pirmkārt,  tas ir pamudinājums rūpēties par Dieva gribas atpazīšanu gan individuāli, gan kopienā tajā ikdienas realitātē, kurā ar mums runā Dievs. Otrkārt, atsaucoties uz pāvesta Franciska vairākkārt citēto uzaicinājumu doties uz perifērijām un atstāt savu komfortu (sal. Evangelii Gaudium, 20), arhibīskaps Karballo aicināja mūs apzināties dažādas, ne tikai ģeogrāfiskas, perifērijas, kuras gaida Evaņģēlija gaismu. Trešais princips uzsver nepieciešamību iemiesot konsekrētās dzīves idejas un vērtības dzīvē, lai nevairotu utopiju, kas agrāk vai vēlāk liek vilties. Un, visbeidzot, arhibīskaps aicināja uz neatlaidību rūpēs par rītdienu. Apzinoties grūtības, kā arī ticības un aicinājumu krīzi Eiropā, arhibīskaps iedrošināja konsekrētos ar sv. Terēzes no Avilas cerības pilnajiem vārdiem īsi pirms viņas nāves: “Ir pienācis laiks, celsimies un iesim!”

 

LKDIPAK

Svinot Konsekrētās dzīves dienu 2. februārī, mēs, Dievam veltītie ļaudis, pulcējāmies Sv. Jēkaba katedrālē uz  Svēto Misi, kuras laikā svinīgi atjaunojām savus solījumus – būt Dieva rīcībā, ar prieku izdzīvojot savu konsekrāciju (translācija LTV1).

“Un šodien mūsu veltīšanās – gan Kristībā, gan īpašā konsekrācijā Dievam – atklājas degošajās svecēs, ko turam mūsu rokās,”  klātesošos uzrunāja katedrāles prāvests pr. Pauls Kļaviņš, Dr Theol. “Tās atgādina Kristības žēlastību, ar kuru Kristus ir sācis apgaismot mūsu dzīves.”

Īpaša dāvana mums, konsekrētajiem, šogad bija iespēja piedalīties arī formācijas dienās, kuras vadīja pr. Lešeks Voroņeckis (Woroniecki), SAC, teoloģijas doktors, palotīnu priesteris no Frīburgas universitātes (Šveicē). Pirmajā vakarā (2. februārī) tikšanās laikā viesmīlīgajās Svētās Ģimenes mājas telpās, pr. Voroņeckis aicināja konsekrētos dziļāk apzināties savu aicinājumu būt Baznīcā un ar Baznīcu, kā arī ieklausīties uz ko Dievs mūs aicina caur Baznīcas balsi jaunizdotajos dokumentos saistībā ar konsekrēto dzīvi.

Sestdien, 3. februārī, formācijas dienas turpinājās BVJM māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā, kur pulcējās ne vien konsekrētie no Latvijas, bet arī vairākas māsas no Lietuvas. Pr. L. Voroņeckis divās plašās konferencēs ieskicēja mūsdienu izaicinājumus, ar kuriem konsekrētās personas saskaras postmodernisma kultūras kontekstā. Viņš pieskārās arī šobrīd aktuālajiem sabiedrības un Baznīcas jautājumiem par Stambulas konvenciju un arī par dokumenta “Amores Laetitia” 8. nodaļas interpretāciju.

Īpaši vērtīga mums, konsekrētajiem, bija konference par konsekrētās personas identitāti, kas ļāva mums padziļināt izpratni par konsekrētās dzīves teoloģiju.

“Mums nav jāizdomā sava identitāte kā konsekrētajiem. To mums atklāj Baznīca. Ja kāds to cenšas izdomāt pats, viņš kļūdīsies. Šī identitāte ir dāvana, ko mēs saņemam no Dieva un no Baznīcas.”

Mēs ticam, ka šīs garīgā prieka pilnās dienas, kuru vērtību padziļināja kopīgā lūgšana, sadraudzība un dalīšanās pārdomās par dzīves svarīgākajiem jautājumiem, nesīs stiprinājumu mūsu ikdienas konsekrācijā Dievam. Lai mēs arvien pilnīgāk spētu atbildēt aicinājumam, ko no mums sagaida Baznīca:

“Pašiem piedzīvot un parādīt citiem, ka Dievs var piepildīt mūsu sirdis un darīt mūs pilnībā laimīgus, bez nepieciešamības meklēt mūsu laimi kaut kur citur” (Pāvests Francisks, Vēstulē konsekrētajiem, 2014)

Pr. Lešeks viesojās arī Radio Marija Latvija studijā, kur piedalījās pr. Pētera vadītajā “Priestera katehēzē” par konsekrētās dzīves aicinājumu Baznīcā.

Bildes no formācijas tikšanās (76) >>

30.decembrī plkst. 12.00 Aglonas bazilikā tiks svinēts pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna, Andra Aglonieša, lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

Jaunās māsas, savienojot gan lūgšanas un noviciāta studijas, gan pastorālo darbu ar jauniešiem, gan fizisko un administratīvo kalpošanu, nesa lielu ieguldījumu Aglonas bazilikas rekonstrukcijas darbos un pāvesta sagaidīšanā. Šis laiks deva nopietnu rūdījumu turpmākajā, ne vienmēr vieglajā, kalpošanas ceļā Latgalē.

1995. gadā jaunieceltais Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis aicināja māsas apmesties uz dzīvi Ludzā, kur tikko bija uzcelta un iesvētīta jauna baznīca. Kopš tā laika māsas darbojās divās misiju vietās – Aglonā un Ludzā. 2016. gadā sākta jauna misija un klostera celtniecība Līvānos.

Vairāk kā 20 gados, vienām aizejot vai braucot uz studijām, un citām atnākot, ir pastāvīgi mainījies māsu skaits, bet darbības lauks un veids ir palicis tas pats: atbilstoši savas kongregācijas mērķiem, māsas strādā pastorālo darbu draudzēs un skolās; sadarbojoties ar pašaizliedzīgiem un radošiem brīvprātīgajiem palīgiem, tapušas daudzas bērnu un jauniešu nometnes un citi pasākumi, jau 15 gadus tiek organizētas ignāciskās rekolekcijas un garīguma nedēļas nogales.

Un katru vakaru māsas sanāk kopā euharistiskajai adorācijai, lai lūgšanā atdotu Dievam katru satikto cilvēku un iesākto iniciatīvu.

 

Māsas sirsnīgi pateicas visiem, kas šajos gados ir bijuši līdzās un ar savu draudzību, sadarbību un atbalstu palīdzējuši iet aicinājuma un kalpošanas ceļu. Tāpat īpašu paldies visi kopā varam teikt kristiešiem Vācijā, ASV un Lietuvā par materiālo atbalstu, caur kuru tik spilgti varam sajust Vispārējās Baznīcas vienotību.

 

 

© LRKB IC  www.katolis.lv

22. novembrī Aglonas bazilikā notika ikgadējā konsekrēto personu tikšanās, kas bija apvienota ar dievkalpojumu nodomā par Latviju, tās vadītājiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Svēto Misi celebrēja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, kā arī Latvijas bīskapi un priesteri. Svētās Mises laikā nuncijs svinīgi nolasīja Klēra kongregācijas dekrētu, kas apstiprina Latvijas Starpdiecēžu garīgā semināra kanonisku dibināšanu.

Uzrunājot visus klātesošos, īpaši konsekrētās personas, Pedro Lopess Kintana, aicināja atvērties Svētā Gara darbībai un “ļaut, lai Viņš ir mūsu dzīves patiesais vadītājs”. Tāpat arī nuncijs aicināja novērtēt labas kopienas dzīves vērtību, jo tā parāda lielas garīgās vērtības. “Dzīve kopienā ir Evaņģēlija sludināšana, kurai nav vajadzīgi daudzi paskaidrojumi. Konsekrētai personai pirmkārt ir jābūt lieciniekam un jādzīvo kā tādam, kurš ir ļāvis Svētajam Garam sevī iemājot un darīt sevi auglīgu.” Sprediķi nuncijs noslēdza ar lūgumu Vissvētākajai Jaunavai Marijai, Dieva Mātei, sargāt “mūsu konsekrāciju, lai vēlāk to dāvātu pasaulei”.

Tāpat arī nuncijs Svētās Mises laikā klātesošos iepazīstināja ar 2017. gada 13. oktobrī izdoto Klēra kongregācijas dekrētu, kas apstiprina, ka Rīgā ir oficiāli nodibināts Latvijas Starpdiecēžu garīgais seminārs Rīgas, Rēzeknes-Aglonas, Liepājas un Jelgavas diecēzei. Nuncijs paziņoja, ka ir atzīti un paziņoti Starpdiecēžu garīgā semināra statūti.

2017. gada 15. augustā bīskaps Jānis Bulis Latvijas bīskapu konferences vārdā lūdza kanoniski nodibināt Latvijas Starpdiecēžu garīgo semināru ar mērķi sniegt šīs zemes semināristiem labāku formāciju.

Svētās Mises noslēgumā bīskaps J. Bulis aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju veikt labus darbus, kā arī bīskapu un priesteru vārdā apstiprināja, ka lūdzas par Latvijas tautu, “jo valsts galvenais saturs nav likumi, bet cilvēki. Lai Dievs Svētais Gars katram dāvā bagātīgas žēlastības”. Noslēgumā visi klātesošie vienojās, dziedot Latvijas himnu.

Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienotās konferences priekšsēdētāja māsa Inese Lietaviete, izsakot pateicību par iespēju vienoties kopīgā lūgšanā, atzina: “Tas ir brīnišķīgs brīdis, lai mēs apzinātos, ka esam vienoti kā tauta un ka tieši vienotībā mēs varam izlūgt Latvijai lielas žēlastības.”

Pēc Svētās Mises un sadraudzības ar brāļiem priesterībā, konsekrētās personas tikās ģimeniskā gaisotnē, lai atskatītos uz šai liturģiskajā gadā kopā paveikto, lai dalītos ar piedzīvoto prieku savās kopienās, kā arī izrunātu nākotnes ieceres. Jaunākā statistika liecina, ka pavisam Latvijā ir 115 konsekrētas māsas un 32 brāļi.

LRKB IC

Foto galerija >>