Reģistrācijas anketa >>

No 2018.gada 22. līdz 25.septembrim notiks Baltijas svētceļojums, piedaloties pāvesta Franciska vizītes pasākumos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Svētceļojumā īpaši aicināti piedalīties jaunieši no 18 gadu vecuma, jauniešu darba vadītāji, priesteri un konsekrētās personas. To organizē Latvijas konsekrēto personu konference (LKDIPAK) sadarbībā ar jauniešu kustībām.

“Sestdien, 22.septembrī, dosimies no Rīgas (caur Daugavpili) uz Viļņu, kur notiks Austrumeiropas jauniešu tikšanās ar pāvestu Francisku – Viļņas katedrāles laukumā. Savukārt svētdien, 23.septembrī Kauņā, Santakas parkā, kur saplūst divas upes, piedalīsimies Svētajā Misē par ģimenēm,” stāsta Anna Briška, viena no svētceļojuma koordinatorēm. Šajā dienā plānota arī pāvesta tikšanās ar konsekrētajām personām (lai piedalītos tajā, konsekrētajiem ir nepieciešama atsevišķa reģistrācija, ko var veikt, rakstot uz konsekretie@gmail.com).

Pirmdien, 24.septembrī, kopā ar tūkstošiem svētceļnieku sagaidīsim pāvestu Francisku Aglonā, kur pēcpusdienas stundās tiks svinēta Euharistija, lūdzot Dieva svētību Latvijai.

Svētceļojuma galamērķis ir Tallina, kur 25. septembrī pāvests Francisks tiksies ar dažādu konfesiju jauniešiem (dienas piemajā pusē, Tallinas Domā Tallinna Toompea – Kārļa baznīcā), savukārt pēcpusdienā, pirms pāvesta Franciska došanās atpakaļ uz Romu, tiks svinēta Svētā Mise  Brīvības laukumā). Pēc tam svētceļnieki atgriezīsies Latvijā.

Ar pāvesta Franciska vizītes programmu var iepazīties vizītei veltītajā mājaslapā.

Pieteikšanās Baltijas svētceļojumam ir iespējama līdz 14.augustam, rakstot uz e-pastu info.svetcelojums@gmail.com

Līdzdalības maksājums svētceļojumā ir 60 eiro (iekļautas naktsmītnes un transporta izdevumi).

Svētceļnieki tiek aicināti uz informatīvu satikšanos – tā notiks Aglonā, 14. augustā, plkst. 16:00 (Aglonas bazilikas kriptā).

 

LKDIPAK

Jauniešu tikšanās ‘’Campo Jēzus’’ šogad norisinājās jau ceturto reizi, no 25.- 29. jūnijam – kultūrvēsturiski bagātajā un Latvijas simtgadei tik atbilstošajā vietā Alsungā.

„Cik skaista vieta!” bija pirmais iespaids pēc ierašanās tur. Arī jauniešu tikšanās devīze šogad – „Lai tu labi dzīvotu tajā zemē’’ – ļoti palīdzēja jauniešiem izzināt Latvijas kultūras daudzveidību, par kuru dažiem no viņiem iepriekš nebija pat nojausmas. Un to visu tikšanās laikā varēja savienot arī ar garīgo dzīvi!

Man pašai bija liels atklājums – pārdomāt, kā pilnvērtīgi dzīvot vietā, kurā mūs Dievs ir nolicis, gan ģimenē, gan valstī. Mums bija ļoti bagātīga programma ar vērtīgām konferencēm, piemēram, kā pieņemt svarīgus lēmumus. Katru dienu iesākām ar kopīgu lūgšanu, piedalījāmies Misē un dalījāmies grupiņās. Gājām ekskursijās pa Alsungu, izzinājām tās vēsturi, satikāmies ar suitu sievām, kuras rādīja savus krāšņos tautastērpus, iepazīstināja ar suitu muzicēšanu, gan spēlējot kokles,  gan dziedot, gan ejot rotaļās. Tā bija brīnišķīga pieredze.

Jauniešiem bija iespēja savas mākslinieciskās dotības pielietot ļoti dažādās darbnīcās, taisot māla traukus un pirmo reizi dzīvē iemēģinot aušanu stellēs. Neizpalika arī Kurzemes tradicionālo sklandraušu taisīšana, cepšana un siera siešana, kas sagādāja lielu prieku rokām un vēderam. Jauniešiem patika darboties arī “klosterdarbnīcās” –  kādā no pēcpusdienām tur tapa ļoti daudz rožukroņu priekš Jūrkalnes pansionāta iemītniekiem, kurus paši apciemojām ar koncertu. Tas daudziem jauniešiem paliks spilgti atmiņā – kā mēs ar dziesmām, dāvanām, lūgšanām un lielu sirsnību apmeklējām katru no sirmgalvjiem. Daudzi no viņiem bija aizkustināti līdz asarām.

 

Nometnes “saldais ēdiens” bija pēdējā nakts, kuru mēs, jaunieši, ļoti gaidījām un tai gatavojāmies, lai kopā ar klostermāsām un priesteriem dotos nakts svētceļojumā no Alsungas līdz Jūrkalnei. Ceļš, kas ir aptuveni 14 km, bija liels un skaists piedzīvojums katram dalībniekam. Visu nakti slavējām Kungu, klausījāmies Svēto Rakstu lasījumus un pārdomājām tos sirdī. Ar mirdzošām lāpām, saulei austot, sasniedzām Jūrkalnes baznīcu, kur mūs katru gaidīja Jēzus… un Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, kurš agrajā rīta stundā svinēja mums Svēto Misi apustuļu Pētera un Pāvila svētkos. Šis žēlastībām pilnais rīts noslēdzās ar pastaigu, bet dažiem no mums – ar peldi vienā no skaistākajām Baltijas jūras pludmalēm pie Jūrkalnes stāvkrasta.

‘’Campo Jēzus’’ patiešām ir unikāls notikums, jo to vada konsekrētas personas. Domāju, ka jauniešiem ir tik svarīgi redzēt, kā Dievs darbojas viņu dzīvēs, un no viņu pieredzes un stāstiem smelties izpratni par to, kā Dievs mūs katru vada –atšķirīgi, bet uz vienu Mērķi! Katram jaunietim šī tikšanās bija skaists un tiešām svētīgs vasaras piedzīvojums!

Ar pateicību un mīlestību – Anna, nometnes dalībniece

No jauniešu atsauksmēm:

Šī bija mana pirmā reize Campo Jēzus un man tiešām ļoti patika! Visvairāk atmiņā paliks nakts gājiens, suitu sievas, kokles spēlēšana, zemessarga runa un, protams, iepazītie cilvēki. Atziņa, ko guvu šajās dienās – nekad nepazaudēt un neaizmirst, no kurienes tu nāc, jo tas ir tas unikālais, kas pieder tev visu mūžu, un ar to ir jālepojas. Liels paldies visai organizatoru komandai! (Frančeska)

Man visvairāk atmiņā paliks “verdzību vakars” un nakts pārgājiens. Tas bija ļoti ļoti foršs! Un atziņa, ko paņemšu līdzi, ir pārliecība, ka Dievs vienmēr palīdzēs. (Elija)

Campo Jēzus šogad bija PILNĪGI savādāka nekā pagājšgad, bet tikpat superīga! Kas paliks atmiņā visvairāk? Laikam jau pansionāta apmeklējums…ā, starp citu, uzzinājām Jēzus telefona numuru! 🙂  Mani ļoti uzrunāja arī filma par māsu Klāru; par to – atdod visu vai neko. (Katrīna)

Man šī bija pirmā reize un man patika VISS. Atmiņā visvairāk paliks nakts pārgājiens, sklandraušu un siera gatavošana. Arī atziņa – nenovērtēt cilvēkus par zemu! (Veronika)
Pirmo reizi biju Campo Jēzus, bet ar prieku izbaudīju laiku Alsungā! Tas, ko paņemšu līdzi, ir atziņa – ja tu domā, ka esi viens, tu kļūdies. Jēzus vienmēr ir klāt, lai tevi atbalstītu. (Raimonds)

Saka, ka saņemto žēlastību lielumu vislabāk var apjaust tikai pēc kāda laika, kas pagājis pēc to saņemšanas. Un tā šoreiz atskatāmies uz notikumu, kas Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu dzīvē paliek neizdzēšami spilgts.

2018. gada 5. maijā Vācijas pilsētā Āhenē notika Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas dibinātājas – mātes Klāras Fei (Clara Fey, 1815 – 1894) beatifikācija. Uz to devās arī astoņas māsas no Latvijas.

Svētki sākās 4. maija vakarā ar svētku vesperēm un adorāciju mūsu vācu māsu klosterī Mihaelsberga ielā. Īpaši mūs saviļņoja adorācijas laikā lasītie dibinātājas teksti – tik ierasti, pazīstami, bet klausījāmies lielā aizgrābtībā – it kā dzirdētu tos pirmoreiz. Klostera baznīcā izskanēja dziesmas svētīgās Klāras godam “Nāciet pie Manis visi..” pirmatskaņojums. Tā aicina vērīgāk lūkoties uz šīs dzīves mazajiem – nabadzīgajiem, vientuļajiem un atstātajiem, lai viņu vaigā ieraudzītu nabadzīgā Bērna Jēzus seju. Vesperu grāmatiņas vāku rotāja mūsu dibinātājas portrets ar izteiksmīgām Dieva mīlestības pilnām mātes Klāras acīm.

4. maija pēcpusdienā priecājāmies par mūsu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča ierašanos – savējais paliek savējais! Atcerējāmies, ka vienreiz viņš jau ir apciemojis mātes Klāras klosteri Nīderlandē – Simpelfeldā. Šoreiz viņam apmešanās vieta bija sarunāta pie franciskānietēm, pret kurām izjūtam lielas simpātijas mūsu kongregāciju dibinātāju draudzības dēļ – māti Klāru īpaša draudzība vienoja ar svētīgo Francisku Šervjēru. Līdzīgi priecājāmies satikt vēl vienas mūsu dibinātājas draudzenes, arī svētīgās, Paulīnas Malinkrotas māsas. Šī garīgā radniecība ir sena, bet stipra.

Mēs, latviešu māsas, tāpat kā kolumbietes un indonēzietes, nakšņojām hostelī ar skanīgu nosaukumu “Am Bahnhof” – “Pie stacijas” (drīzāk te vietā būtu teikt – “Stacijā”, jo visas nakts garumā skanēja vilcienu riteņu klaboņa). 5. maija rītā tas vairs nebija ne prātā – steidzāmies uz Domu, kas krietnu pusstundu pirms noteiktā laika jau bija pārpildīts, tāpat kā viens no Doma pagalmiem, kur Svētajai Misei varēja sekot uz lielā ekrāna.

Dievkalpojuma centrālais notikums bija Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekta kardināla Andželo Amato nolasītā pāvesta Franciska vēstule, ka Klāra Fei tiek pasludināta par svētīgo. Visas pārējās uzrunas paskaidroja, kāpēc tā notiek: dzīve Dieva klātienē, Euharistijas godināšana, kalpošana bērniem, bet jo īpaši nabagiem, saskatot viņos Kristus vaigu. Māte Klāra mierīgi noraudzījās tajā visā ar savu gaišo starojumu.

Jā, altāra priekšā stāvēja šķirsts ar viņas relikvijām, kas Mises sākumā procesijā tika ienests no bīskapu kriptas, kur tas atradās kopš 2012. gada.

Pēc Svētās Mises bija iespēja pagodināt relikvijas, satikt draugus un labdarus, vērot priekšnesumus uz skatuves līdzās Domam. Mijās bērnu un māsu dejas, mūzika. Tas viss izvērtās par starptautiskiem svētkiem, kuros valdīja prieks un labvēlība.

6. maija rītā atkal steidzāmies uz Domu. Tur notika pirmā Svētā Mise svētīgās Klāras godam. Tai sekoja procesija, kuras laikā viņas relikvijas tika aiznestas uz Bērna Jēzus kapelu Jēkaba ielā. Tā ir vēl viena žēlastību vieta.

7. maija vakarā noklausījāmies Āhenes Doma kora skolas iestudēto mūziklu “Klāras sapnis”. Tīrās, dzidrās bērnu balsis izdziedāja kongregācijas tapšanas stāstu, kā sākums ir Āhene.

8. maijā visi devāmies uz Simpelfeldu Nīderlandē, kur sv. Remīgija baznīcā notika pirmā svētīgās Klāras piemiņas dienas atzīmēšana, kas izvērtās par īstiem tautas svētkiem. Un kā gan citādi – Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas no Vācijas ieradās šajā ciemā 19. gs. 70. gados, kad Bismarks aizliedza klosteriem Prūsijā nodarboties ar bērnu aprūpi un mācīšanu. Māsas kopā ar viņām uzticētajiem bērniem pārgāja netālu esošās kaimiņu zemes robežu un cēla jaunu, lielu klostera māju, kurā dzīvoja vairāki simti bērnu un māsu. 2012. gadā tika pieņemts lēmums šo māju slēgt, un mātes Klāras zārkam nācās atgriezties dzimtajā pilsētā Āhenē. Klostera ēka vairākus gadus stāvēja tukša. Nu tajā atgriezās sakrālo lietu muzejs, kurā bagātīgi pārstāvēti māsu darinātie liturģisko drēbju izšuvumi, vaska darbnīcas veidojumi un baznīcā lietojamo sakrālo priekšmetu kolekcija. Tāpat šajā komplektā atgriežas mātes Klāras muzejs: darbistabas, celles iekārtojums u. c. ar viņas dzīvi un darbību saistītas lietas, arī kongregācijas arhīvs.

Pēc Svētās Mises notika saviesīga tikšanās klostera dārzā. Netrūka jautrības un atmiņu, arī prieka, par tik daudzu zemju māsu tikšanos. Apmeklējām kapsētu, lai palūgtos par tur dusošajām latviešu māsiņām. Kapsētas tuvumā ir krustaceļš, kur mīlējis meditēt godājamais bīskaps Boļeslavs Sloskāns.

Tā pagāja ar beatifikāciju saistītās svētku dienas. Tās dziļi iespaidoja gan svētkos klātesošās, gan mājās palikušās māsas. Ir sācies jauns žēlastību laiks, kad caur svētīgās dibinātājas aizlūgumu drīkstam cerēt uz lielām lietām.

Mātes Klāras piemiņas diena ir 8. maijs. Kongregācijā visās zemēs tā tiks svinēta kā svētku diena. Svētīgā Klāra, jaunava un kongregācijas dibinātāja, lūdz Dievu par mums!

Iespaidus apkopoja māsa Klāra no Nabadzīgā Bērna Jēzus

© www.mariani.lv

28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītes laikā Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām.

Starp apbalvotiem bija Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičš, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu Ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu un darbību poļu minoritātes labā.

Starp garīdzniekiem, kas saņēma apbalvojumus no prezidenta rokām bija arī Krāslavas prāvests pr. Eduards Voroņeckis, kurš saņēma Nopelnu Ordeņa kavaliera krustu un pr. Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests, kurš saņēma Nopelnu Sudraba Krustu.

Uzrunājot klātesošos, Polijas prezidents uzsvēra, ka apbalvojot tos, kuri nesavtīgi kalpoja Latvijā dzīvojošu poļu labā, nevar nepamanīt arī garīdzniekus. Ticība ir mūsu civilizācijas fundaments un bieži vislielākajās grūtībās tā bija gandrīz vienīgais iemesls, lai nepadotos.

Polijas Republikas Nopelnu Ordenis ir civilais apbalvojums, kas tiek piešķirts ārzemniekiem un ārzemes dzīvojošiem Polijas Republikas pilsoņiem, kuri ar savu darbību veicināja starptautisko sadarbību kā arī Polijas Republikas vienotību un sadarbību ar citām tautām.

Sirsnīgi sveicam mūsu Romas Katoļu Baznīcas garīdzniekus un vēlam panākumus arī turpmākā darbībā.

 

Jaunieši!

Nāk jūnijs, vasaras brīvlaiks, zemenes un citas labas lietas! Tāpēc arī gada lieliskais notikums – jauniešu tikšanās CAMPO JĒZUS 2018 – jau pavisam drīz. Uz tikšanos atkal – šoreiz Alsungā, no 25.-29. jūnijam! Neaizmirsti piereģistrēt sevi un draugus laicīgi!

Un te skaistām atmiņām pagājušā gada lieliskais video:

 

Programma CAMPO JĒZUS 2018

Lai tu labi dzīvotu tajā zemē…

 

Pirmdiena, 25. jūnijs

16.00   Ierašanās (autobusi no Kuldīgas pienāk plkst. 15.45 un 18.15) launags + reģistrācija
18.30   Atklāšana, Noteikumi, iepazīstināšana ar programmu
19.30   Vakariņas
20.30   Sv. Mise
21.30   Iepazīšanās ar Alsungas baznīcu
22.00   Iepazīšanās vakars
23.00   Naktsmiers

 

Otrdiena, 26. jūnijs

Mūsu zeme Latvija…mūsu kultūra
09.00   Laudes
09.30   Brokastis
10.00   Konference “Suitu vēsture un tagadne
11.00   Ekskursija
12.30   Dalīšanās grupiņās
13.00   Brīvais laiks
14.00   Pusdienas
15.00   Darbnīcas / Muzejs
18.00   Launags
18.10   Konference “Kas būtu labi Latvijai?” 
19.00   Vakariņas
20.00   Sv. Mise
22.00   Vakara pastaiga “Suitu taka”
23.00   Naktsmiers

 

Trešdiena, 27. jūnijs

Kādi ir mani likumi –  kā es izdaru izvēles?
09.00   Laudes
09.30   Brokastis
10.00   Vingrinājums: Sirdsapziņas apmeklējums
11.00   Dalīšanās grupiņās
12.30   Klostera darbnīcas. Dāvanu gatavošana
14.00   Pusdienas
15.00   Apciemojums pansionātā
16.30   Labirints
17.10   Launags + ceļš atpakaļ
18.00   Konference: “Attiecību trīsstūris un ģimenes likumi”
19.00   Vakariņas
20.00   Izlīgšanas vakars
21.00   Sv. Mise
23.00   Naktsmiers

 

Ceturtdiena, 28. jūnijs

Gatavojamies ceļam
09.00   Laudes. Sv. Mise
09.30   Brokastis
10.00   Konference un darbnīca: Suitu muzicēšana”
12.30   Brīvais laiks
13.00   Klostera darbnīcas (pabeigsim darbus no iepriekšējām dienām)
14.00   Pusdienas
15.00   Sklandraušu  & sieru taisīšana
17.00   Launags
17.10   Konference “Kā man pieņemt lēmumus? Izvēles procesa soļi.”
18.00   Dalīšanās grupiņās
19.00   Vakariņas
20.00   Filma “Visu vai neko” (All or Nothing) par māsu Klāru (Clare Crockett). Diskusija
23.00   “Nakts trase”

 

Piektdiena, 29. jūnijs

03.00.  Nakts programma Jūrkalnē 
04.30   Sv. Mise
05.30   Ieskriesim (drosmīgie, trakie, laimīgie) jūrā!
07.00   Brauksim atpakaļ uz Alsungu
11.00.  Telpu sakopšana 
12.00.  Noslēgums
13.00.  Pusdienas
14.00   Došanās mājup

© www.katolis.lv

Jau vienpadsmito reizi maija sākumā no Rīgas uz Skaistkalni devās svētceļnieku grupa, lai ar Vissvētākās Jaunavas Marijas, Ģimeņu karalienes aizbildniecību, lūgtos par jauniem aicinājumiem uz ģimenes dzīvi, priesterību un konsekrēto dzīvi.

Šogad svētceļojums notika no 3. – 6. maijam. Svētceļnieki – no kuriem liela daļa bija jaunieši, bērni, viņiem pievienojās arī semināristi, klostermāsas un jaunsargi – priestera Ilmāra Tolstova vadībā ceļu uzsāka ar Svēto Misi Rīgas Sv. Franciska baznīcā. Šī gada svētceļojuma devīze bija “Redzēt. Dzirdēt. Satikt”, jo, kā sprediķa laikā uzsvēra priesteris Ilmārs,

“satikt var tikai tad, kad redzu un dzirdu. Ceļa mērķis ir sadzirdēt, ko Dievs mums vēlas pateikt. Svētceļojums ir iespēja iziet no savas komforta zonas, lai paskatītos uz savām attiecībām ar Dievu no malas. Tāpat arī svētceļojums palīdz mums saprast, kas ir Baznīca – tā ir ģimene, kas dodas ceļā”.

Lai sadzirdētu evaņģēlija vēsti un gatavotos pāvesta vizītei Latvijā, priesteris svētceļojuma laikā runāja par pāvesta Franciska dokumentiem.

Šajās dienās ceļš veda caur Ķekavu, Vecumniekiem, kur svētceļniekus sirsnīgi sagaidīja draudzes prāvests Jānis Vīlaks un draudze, iepriecinot ceļā devušos ar gardām brokastīm, kā arī Bārbeli, kur, gatavojoties Svētajai Misei Skaistkalnē, svētceļnieki nakts adorācijā pagodināja Vissvētāko Sakramentu.

Šogad uz Skaistkalni devās svētceļnieki ne tikai no Rīgas, bet arī no Iecavas – priestera Agra Ruļuka vadībā, kā no Jelgavas – priestera Jurija Gorbačevska vadībā.

Skaistkalnē, otrajā lielākajā Latvijas svētvietā, kur īpaši lūdzamies par jauniešiem, ģimenēm un ģimeņu problēmām, visus svētceļniekus sirsnīgi sagaidīja draudzes prāvests un paulīniešu klostera priekšnieks J. Vīlaks.

Svēto Misi celebrēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš aicināja Liepājas diecēzes bīskapu Viktoru Stulpinu uzrunāt pulcējušos svētceļniekus un ticīgo tautu. Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, bīskaps Viktors uzsvēra, ka

“mīlestība ir svarīgākā evaņģēlija vēsts, kura norāda ceļu”.

Uzrunā bīskaps aicināja aizdomāties, vai šis vārds – mīlestība – mums, 21. gadsimta cilvēkiem, kuri ir tik noskrējušies un norūpējušies par sevi, vēl kaut ko nozīmē? Viņš atzina, ka mīlestības ceļus var parādīt tikai tas, kas

„šo ceļu ir gājis pats un tajā sasniedzis visaugstāko svētumu. Un tā ir mūsu Debesu Māte – Vissvētākā Jaunava Marija”.

Ieklausoties Svēto Rakstu tekstos, bīskaps aicināja uzdot sev jautājumu – vai ticu, ka Dievs mani mīl?

“Varētu šķist, ka tas ir vienkārši – ticēt, bet patiesībā tā ir viena no visgrūtākajām lietām. Nav tā, ka mēs neticam. Bet bieži mēs nespējam pietiekami stipri ticēt,” teica V. Stulpins.

Runājot par apgrūtinājumiem, kuri stājas ticības un mīlestības ceļā, kā vienu no būtiskākajiem bīskaps minēja nodevību:

“Ikviens, kas kaut reizi ir piedzīvojis nodevību vai ir sāpināts, baidās mīlēt un būt mīlēts, jo zina, cik sāpīgi ir būt par krāpšanas upuri. Arvien vairāk ir to, kas nespēj ieticēt Dieva mīlestībai, jebkurai citai mīlestībai. Skepticisms un cinisms lielā mērā raksturo mūsu sabiedrību. Tomēr svētais Augustīns mūs pārliecina, ka nav neviena, kas nemīlētu. Tikai – ko viņš mīl?”

Turpinot uzrunu, bīskaps uzsvēra, ka Jēzus dod mums mīlestības bausli, lai mēs cits citu mīlētu. Viņš labi zina, ka mums visiem ir nepieciešama mīlestība un bez mīlestības pasaule ir naidīga cilvēkam. Mēs esam radīti aiz mīlestības un mīlestībai.

“Runa ir par savstarpējas mīlestības un labestības atmosfēras radīšanu, kas pasauli veido cilvēciskāku. Ikviens no mums ir aicināts uz vienkāršu mīlestības darbu ikdienā,” teica V. Stulpins.

Uzrunu Liepājas diecēzes bīskaps noslēdza ar aicinājumu doties cauri dzīvei, mīlot ikvienu cilvēku, arī savus ienaidniekus, un stiprinājumu šai mīlestībai rast Dieva baušļu ievērošanā.

Arī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis Svētās Mises noslēgumā, uzrunājot ģimenes, aicināja tās vienmēr atrastu laiku lūgties kopā, kā arī novēlēja vienmēr atrast laiku savstarpējam dialogam.

LRKB IC

© www.mariani.lv

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 3. maijā svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. Viens no apbalvotajiem ir tēvs Rinalds Stankēvičs, Viļānu Svētā Alberta Lielā mariāņu klostera priekšnieks, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvests, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents.

Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par izcilo Tēvzemes mīlestību, ieguldīto ilggadējo pašaizliedzīgo darbu un pūlēm Latvijas valsts labā. “Latvijas spēks un stiprums sakņojas mūsos pašos, tās cilvēkos. Latvija esam mēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis.

“Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts – ir viena no mūsu Latvijas vēstures lappusēm. Šie apbalvojumi no to dibināšanas brīža līdz šodienai stāsta par cilvēkiem, kuru vārdus un darbus Latvijas valsts labā atceramies un cildinām, un kuru vārdi, piešķirot valsts apbalvojumu, tiek ierakstīti valsts vēsturē,” atzīmēja Valsts prezidents.

Tēvs Rinalds Stankēvičs tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri par “pašaizliedzīgo ieguldījumu pastorālajā kalpošanā, nesavtīgo ieguldījumu baznīcu un kultūras pieminekļu saglabāšanā un renovācijā Latgales reģionā” – rakstīts apbalvošanas pamatojumā. Turpretī pats tēvs Rinalds atzīmēja, ka šis apbalvojums nav viņam personīgi, bet visai Mariāņu kongregācijai.

Intervija ar tēvu Rinaldu Stankēviču MIC >>

© www.katolis.lv

Labā Gana svētdienā, 22. aprīlī, atzīmējot Vispasaules lūgšanu dienu par aicinājumiem, Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu apvienība (LKDIPAK) kopā ar vairākām jauniešu kustībām (“Jauniešu pastorālo māju”, Karmela Ekleziālo kustību, Pro Sanctitate un Samuēla grupu) aicināja jauniešus doties ekspedīcijā, kuras vadmotīvs bija “Atrast to – pašu dārgāko”. Tā bija lieliska iespēja ne tikai meklēt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par dzīves vērtībām, bet arī jautrā kompānijā iepazīt neparastas vietas un iedvesmojošus cilvēkus Rīgas ziemeļos: Ziemeļblāzmas pili, Balto baznīcu un cisterciešu klostera vietu Vecdaugavas krastā. Pēc noietajiem kilometriem, dienas svarīgākais notikums gaidīja Kristus Karaļa baznīcā – Svētā Mise ar arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču un priekpilna sadraudzība pēc tās. Arhibīskaps, atsaucoties uz savas dzīves un aicinājuma liecību, rosināja jauniešus nopietnāk ieklausīties Labā Gana balsī, mācīties to atpazīt, lai varētu drosmīgi pieņemt dzīves izvēles. Vairāki jaunieši tieši to novērtēja:

Mani ļoti uzrunāja arhibīskapa sprediķis un viņa pozitīvisms, dalīšanās un vienkāršība – spēja ar jauniešiem pasēdēt pļaviņā! Ļoti saviļņoja skaistā mūzika Mises laikā, kopā būšana, sarunas, viss viss viss bija ļoti skaisti! (Līga)

Labā Gana svētdiena bija lieliska iespēja būt kopā ar Dievu, ar sevi un citiem jauniešiem. Uzrunāja ceļā satiktie cilvēki, īpaši Baltās baznīcas pārstāve. Paldies arhibīskapam par iedrošinājuma vārdiem! (Amanda)

Jauniešu ekspedīcija ir ļoti labs formāts, lai jauniešiem būtu interesanti iesaistīties. Caur to ir iespējams uzzināt daudzas jaunas lietas un iepazīt arī daudzas jaunas vietas, kas ir kā pērles tepat mums netālu. Ar šādu kopā būšanu bagātinām viens otru, tā ir iespēja iepazīt savus vienaudžus, uzzināt jaunu informāciju un iespējas jauniešiem iesaistīties kādā kopienā, kustībā vai organizācijā (piemēram, jaunsardzē). Tas bija kā atgādinājums meklēt šīs pērles ikdienā un atcerēties, ka tu pats esi unikāla pērle. (Guna)

Jautāts, ko visvairāk šajā iniciatīvā novērtē, priesteris Ilmārs Tolstovs, Kristus Karaļa draudzes prāvests, atzina:

Tā bija īpaša žēlastība Labā Gana svētdienā piedzīvot arhibīskapu kā diecēzes un draudzes ganu. Jauniešu klātbūtne man atgādināja, ka aicinājums vienmēr ir saistīts ar jaunību, jo Dievā mēs vienmēr esam jauni! Turklāt, aicinājums vienlaikus ir arī izaicinājums mums katram uz kaut ko jaunu!

Paldies priesterim Ilmāram Tolstovam un Kristus Karaļa draudzei par viesmīlību, paldies visām jauniešu kustībām, kā arī konsekrētajiem par līdzdarbošanos Labā Gana darbā, lai jauniešiem “netrūktu ne nieka” (Ps 23)!

Bet ja nu tomēr “pats dārgākais” vēl ir palicis neatrasts, aicinām neapstāties meklējumos – jau pavisam drīz 3. maijā ir iespēja pievienoties jauniešu iemīļotajam svētceļojumam no Rīgas uz Skaistkalni (iziešana no sv. Franciska baznīcas, pēc Svētās Mises 12:00; ieiešana Skaistkalnē – 6.maijā). Svētceļojums notiks jau 11. reizi, pulcinot tos, kuri vēl ir sava dzīves aicinājumu meklējumos, vai arī – ja ir jau to atraduši – vēlas lūgties par jauniešiem, kas vēl ir ceļā uz garīgo kārtu vai laulības aicinājumu.

 

Pāvesta vēstījums 55. Lūgšanu dienai par aicinājumiem >>

Bilžu galerija (48) >>

 

Mēs patiesi lepojamies ar augsto novērtējumu mariāņu tēvam Benediktam (Rinaldam Stankēvičam), Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšniekam, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidentam. No sirds apsveicam un vēlam Dieva svētību nesavtīgajā kalpojumā – Dievam un Latvijas cilvēkiem!

Vairāk >>

 

 

Mūs sasniedza sēru vēsts – mūžībā aizsaukta māsa Mirjama no Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas. Šajā fotogrāfijā, konsekrētajiem tiekoties Aglonā 2017. gada novembrī, viņa vēl bija mūsu vidū… Atceroties māsas Mirjamas labestību un mīlošo  sirdi, mēs ticam, ka viņa, pametot pasauli Klusās Sestdienas rītā, kopā ar Jēzu ir iegājusi Augšāmcelšanās gaismā!

Skaista liecība par māsas Mirjamas dzīvi ir saglabājusies LTV1 raidījumā >>