Saka, ka saņemto žēlastību lielumu vislabāk var apjaust tikai pēc kāda laika, kas pagājis pēc to saņemšanas. Un tā šoreiz atskatāmies uz notikumu, kas Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu dzīvē paliek neizdzēšami spilgts.

2018. gada 5. maijā Vācijas pilsētā Āhenē notika Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas dibinātājas – mātes Klāras Fei (Clara Fey, 1815 – 1894) beatifikācija. Uz to devās arī astoņas māsas no Latvijas.

Svētki sākās 4. maija vakarā ar svētku vesperēm un adorāciju mūsu vācu māsu klosterī Mihaelsberga ielā. Īpaši mūs saviļņoja adorācijas laikā lasītie dibinātājas teksti – tik ierasti, pazīstami, bet klausījāmies lielā aizgrābtībā – it kā dzirdētu tos pirmoreiz. Klostera baznīcā izskanēja dziesmas svētīgās Klāras godam “Nāciet pie Manis visi..” pirmatskaņojums. Tā aicina vērīgāk lūkoties uz šīs dzīves mazajiem – nabadzīgajiem, vientuļajiem un atstātajiem, lai viņu vaigā ieraudzītu nabadzīgā Bērna Jēzus seju. Vesperu grāmatiņas vāku rotāja mūsu dibinātājas portrets ar izteiksmīgām Dieva mīlestības pilnām mātes Klāras acīm.

4. maija pēcpusdienā priecājāmies par mūsu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča ierašanos – savējais paliek savējais! Atcerējāmies, ka vienreiz viņš jau ir apciemojis mātes Klāras klosteri Nīderlandē – Simpelfeldā. Šoreiz viņam apmešanās vieta bija sarunāta pie franciskānietēm, pret kurām izjūtam lielas simpātijas mūsu kongregāciju dibinātāju draudzības dēļ – māti Klāru īpaša draudzība vienoja ar svētīgo Francisku Šervjēru. Līdzīgi priecājāmies satikt vēl vienas mūsu dibinātājas draudzenes, arī svētīgās, Paulīnas Malinkrotas māsas. Šī garīgā radniecība ir sena, bet stipra.

Mēs, latviešu māsas, tāpat kā kolumbietes un indonēzietes, nakšņojām hostelī ar skanīgu nosaukumu “Am Bahnhof” – “Pie stacijas” (drīzāk te vietā būtu teikt – “Stacijā”, jo visas nakts garumā skanēja vilcienu riteņu klaboņa). 5. maija rītā tas vairs nebija ne prātā – steidzāmies uz Domu, kas krietnu pusstundu pirms noteiktā laika jau bija pārpildīts, tāpat kā viens no Doma pagalmiem, kur Svētajai Misei varēja sekot uz lielā ekrāna.

Dievkalpojuma centrālais notikums bija Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekta kardināla Andželo Amato nolasītā pāvesta Franciska vēstule, ka Klāra Fei tiek pasludināta par svētīgo. Visas pārējās uzrunas paskaidroja, kāpēc tā notiek: dzīve Dieva klātienē, Euharistijas godināšana, kalpošana bērniem, bet jo īpaši nabagiem, saskatot viņos Kristus vaigu. Māte Klāra mierīgi noraudzījās tajā visā ar savu gaišo starojumu.

Jā, altāra priekšā stāvēja šķirsts ar viņas relikvijām, kas Mises sākumā procesijā tika ienests no bīskapu kriptas, kur tas atradās kopš 2012. gada.

Pēc Svētās Mises bija iespēja pagodināt relikvijas, satikt draugus un labdarus, vērot priekšnesumus uz skatuves līdzās Domam. Mijās bērnu un māsu dejas, mūzika. Tas viss izvērtās par starptautiskiem svētkiem, kuros valdīja prieks un labvēlība.

6. maija rītā atkal steidzāmies uz Domu. Tur notika pirmā Svētā Mise svētīgās Klāras godam. Tai sekoja procesija, kuras laikā viņas relikvijas tika aiznestas uz Bērna Jēzus kapelu Jēkaba ielā. Tā ir vēl viena žēlastību vieta.

7. maija vakarā noklausījāmies Āhenes Doma kora skolas iestudēto mūziklu “Klāras sapnis”. Tīrās, dzidrās bērnu balsis izdziedāja kongregācijas tapšanas stāstu, kā sākums ir Āhene.

8. maijā visi devāmies uz Simpelfeldu Nīderlandē, kur sv. Remīgija baznīcā notika pirmā svētīgās Klāras piemiņas dienas atzīmēšana, kas izvērtās par īstiem tautas svētkiem. Un kā gan citādi – Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas no Vācijas ieradās šajā ciemā 19. gs. 70. gados, kad Bismarks aizliedza klosteriem Prūsijā nodarboties ar bērnu aprūpi un mācīšanu. Māsas kopā ar viņām uzticētajiem bērniem pārgāja netālu esošās kaimiņu zemes robežu un cēla jaunu, lielu klostera māju, kurā dzīvoja vairāki simti bērnu un māsu. 2012. gadā tika pieņemts lēmums šo māju slēgt, un mātes Klāras zārkam nācās atgriezties dzimtajā pilsētā Āhenē. Klostera ēka vairākus gadus stāvēja tukša. Nu tajā atgriezās sakrālo lietu muzejs, kurā bagātīgi pārstāvēti māsu darinātie liturģisko drēbju izšuvumi, vaska darbnīcas veidojumi un baznīcā lietojamo sakrālo priekšmetu kolekcija. Tāpat šajā komplektā atgriežas mātes Klāras muzejs: darbistabas, celles iekārtojums u. c. ar viņas dzīvi un darbību saistītas lietas, arī kongregācijas arhīvs.

Pēc Svētās Mises notika saviesīga tikšanās klostera dārzā. Netrūka jautrības un atmiņu, arī prieka, par tik daudzu zemju māsu tikšanos. Apmeklējām kapsētu, lai palūgtos par tur dusošajām latviešu māsiņām. Kapsētas tuvumā ir krustaceļš, kur mīlējis meditēt godājamais bīskaps Boļeslavs Sloskāns.

Tā pagāja ar beatifikāciju saistītās svētku dienas. Tās dziļi iespaidoja gan svētkos klātesošās, gan mājās palikušās māsas. Ir sācies jauns žēlastību laiks, kad caur svētīgās dibinātājas aizlūgumu drīkstam cerēt uz lielām lietām.

Mātes Klāras piemiņas diena ir 8. maijs. Kongregācijā visās zemēs tā tiks svinēta kā svētku diena. Svētīgā Klāra, jaunava un kongregācijas dibinātāja, lūdz Dievu par mums!

Iespaidus apkopoja māsa Klāra no Nabadzīgā Bērna Jēzus