• Pope Francis walks with World Youth Day pilgrims as he arrives for a July 30 prayer vigil at the Field of Mercy in Krakow, Poland. (CNS photo/Paul Haring) See POPE-POLAND-WYD-VIGIL July 30, 2016.

Nezaudēt drosmi mūsu vājuma dēļ un ar atvērtu sirdi pieņemt Kunga aicinājuma balsi − uz to savā vēstījumā jauniešiem “Klausīties, atpazīt, dzīvot aicinājumu” mudina pāvests Francisks, saistībā ar 55. Vispasaules lūgšanu dienu par aicinājumiem Baznīcā, ko svinēsim 22. aprīlī Labā Gana svētdienā.

Laiks, kad gatavojamies pāvesta Franciska vizītei Latvijā, kā arī Bīskapu sinodei par jauniešiem Baznīcā, ir nenoliedzami viens no labvēlīgākajiem brīžiem, kad iepazīt pāvesta Franciska vēstījumu jauniešiem, kurā viņš uzsver trīs nosacījumus aicinājuma atklāšanai: klausīties, izzināt, dzīvot.

 

logo

______________________________________________________________________________

Klausīties. Izzināt. Dzīvot aicinājumu.

 

Dārgie Brāļi un Māsas,

Oktobrī norisināsies XV Bīskapu Sinode, kas veltīta jauniešiem un jo īpaši attiecībām starp jauniešiem, ticību un aicinājumu. Saistībā ar to varēsim padziļināti pārdomāt, kā mūsu dzīves centrā ietilpst aicinājums uz prieku, uz ko mūs mudina Dievs, un kādā veidā tas ir “Dieva plāns vīriešiem un sievietēm visos laikos” (XV Bīskapu sinode, “Jaunieši, ticība, aicinājums”, sagatavojošā dokumenta ievads).

Ir runa par labo vēsti, kuru pārliecinošā veidā atkal no jauna mums pasludina 55. Vispasaules lūgšanu diena par aicinājumiem: mēs nedzīvojam nejaušību vidū un mūs nevirza uz priekšu haotisku notikumu virkne, bet gluži pretēji, mūsu dzīve un mūsu klātesamība pasaulē ir Dieva aicinājuma auglis!

Arī mūsdienu nemierpilnajos laikos Dieva Iemiesošanās noslēpums mums atgādina, ka Dievs mums vienmēr iziet pretī un ir Dievs-kopā-ar-mums, kurš nereti mēro mūsu dzīves putekļainos ceļus, un, pazīstot mūsu ilgas pēc mīlestības un laimes, aicina mūs uz prieku. Katra individuālā aicinājuma gadījumā un Baznīcas aicinājumu dažādībā un specifiskumā būtiskākais ir ieklausīties, izzināt un dzīvot ar to Vārdu, kurš mūs uzrunā no augšienes, un, pilnveidojot mūsu talantus, dara mūs par instrumentiem pasaules pestīšanā, kā arī virza uz laimes pilnību.

Šie trīs aspekti − klausīšanās, izzināšana un dzīve − bija arī Jēzus misijas iesākumā, kad pēc lūgšanas un garīgās cīņas dienām tuksnesī viņš apmeklē savu sinagogu Nācaretē, un tur, ieklausoties Vārdā, atpazīst misiju, kuru Tēvs ir uzticējis Viņam, un pasludina, ka ir nācis, lai to izpildītu “šodien” (sal. Lk 4, 16-21).

 

Klausīties

Ir svarīgi uzreiz paskaidrot, ka Kunga aicinājums nav tik nepārprotams kā daudzas citas lietas, ko varam sadzirdēt, ieraudzīt vai kam pieskarties mūsu ikdienas pieredzē. Dievs atnāk klusumā un nemanāmi, neuzmācoties ar varu mūsu brīvībai. Līdz ar to var gadīties, ka Viņa balsi mūsos nomāc daudzās raizes un uztraukumi, kas ir pārņēmuši mūsu prātu un sirdi.

Tāpēc mums ir jābūt gataviem uz dziļu ieklausīšanos Viņa vārdā un dzīvē, jāpievērš uzmanība arī mūsu ikdienas detaļām, jāmācās skatīties uz notikumiem ar ticības skatienu un palikt atvērtiem Svētā Gara pārsteigumiem.

Mēs nevaram atklāt mūsu īpašo un personīgo aicinājumu, ko mums ir iecerējis Dievs, ja paliekam noslēgti sevī, mūsu paradumos un apātijā, kas raksturo cilvēkus, kuri iznieko dzīvi, griežoties ap savu “es”, palaižot garām lielus sapņus un iespēju kļūt par protagonistiem īpašajā un neatkārtojamajā vēsturē, kuru Dievs vēlas rakstīt ar mūsu līdzdalību.

Arī Jēzus tika aicināts un sūtīts. Tāpēc Viņam bija nepieciešama sakopošanās klusumā, Dieva Vārda klausīšanās un lasīšana sinagogā, kur, apveltīts ar Svētā Gara gaismu un spēku, Viņš pilnībā atklāja Vārda nozīmi, attiecinot to uz sevi un Izraēla tautas vēsturi.

Šādas nostājas izdzīvošana šobrīd kļūst arvien grūtāka, jo esam iegremdēti trokšņainā sabiedrībā, dažādu stimulu un informācijas neprātā, kas piepilda mūsu dienas. Ārējam troksnim, kas nereti valda mūsu pilsētās un kvartālos, bieži vien pievienojas iekšējs haoss un izklaidības, kas neļauj mums apstāties, lai izgaršotu kontemplācijas prieku, lai mierīgi pārdomātu mūsu dzīves notikumus, un, uzticoties Dieva rūpīgajiem nodomiem attiecībā uz mums, veiktu auglīgu atpazīšanu.

Tomēr, kā zinām, Dieva valstība nāk klusi un nepamanāmi (sal. Lk 17, 21), un varam uzņemt tās sēklas tikai tad, kad līdzīgi kā pravietis Elija spējam ieiet mūsu gara dziļumos, ļaujot, lai mūsu gars atveras Dieva liegajai un nemanāmajai vēsmai (sal. 1 Ķēn 19, 11-13).

 

Izzināt

Nācaretes sinagogā, lasot pravieša Isaja grāmatas fragmentu, Jēzus atpazina Viņam paredzētās misijas būtību un pasludināja to tiem, kuri gaidīja Mesiju: “Kunga Gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu” (Lk 4, 18-19).

Līdzīgi arī katrs no mums var atklāt savu aicinājumu tikai izzināšanas “procesā, kurā persona, dialogā ar Dievu un ieklausoties Svētā Gara balsī, nobriest līdz fundamentālām izvēlēm, iesākot jau ar izšķiršanos par dzīves kārtu (XV Bīskapu sinode, “Jaunieši, ticība, aicinājums”, sagatavojošā dokumenta II daļa, 2, Izšķiršanas dāvana).

Īpašā veidā atklājam, ka kristieša aicinājumam vienmēr ir pravietisks aspekts. Kā apliecina Svētie Raksti, pravieši tiek sūtīti pie tautas materiālu grūtību laikā, kā arī garīgās un morālās krīzes apstākļos, lai Dieva vārdā mudinātu uz atgriešanos, sniegtu cerību un iepriecinājumu. Kā vējš, kas saceļ putekļus, pravietis izjauc neīstu mieru sirdsapziņā, kas aizmirsusi par Dieva Vārdu, viņš atpazīst notikumus Dieva apsolījuma gaismā un ļauj tautai atklāt rītausmas zīmes vēstures tumšākajos brīžos.

Tik ļoti mūsdienās mums ir vajadzīga izzināšana un pravietiskums; svarīga ir ideoloģijas un fatālisma kārdinājuma pārvarēšana, kā arī attiecībās ar Kungu nepieciešams atklāt vietas, instrumentus un situācijas, caur kurām Viņš aicina. Katram kristietim būtu jābūt spējīgam attīstīt prasmi “lasīt savu dzīvi” un atpazīt, kur un uz ko Kungs viņu aicina, lai turpinātu Viņa misiju.

 

Dzīvot

Visbeidzot, Jēzus pasludina tagadējā mirkļa jaunumu, kas daudzus iedvesmo, bet daudzus arī samulsina: laiks ir piepildījies, un Viņš ir pravieša Isaja sludinātais Mesija, svaidītais, lai atbrīvotu gūstekņus, dotu neredzīgajiem acu gaismu un pasludinātu Dieva žēlsirdīgo mīlestību pret katru radību. Tieši “šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs” (Lk 4, 20), apstiprina Jēzus.

Evaņģēlija prieks, kas mūs atver uz tikšanos ar Dievu un ar brāļiem, nevar gaidīt uz mūsu kavēšanos un slinkumu; tas mūs nesasniegs, ja paliksim, vērojot tikai pa logu, aizbildinoties, ka aizvien vēl ceram uz labvēlīgāku laiku; tas nepiepildīsies priekš mums, ja tieši šodien neuzņemsimies izšķiršanās risku. Aicinājums ir šodien! Kristiešu misija norisinās tagadnē! Un katrs no mums ir aicināts − dzīvojot kā lajs laulībā vai, pieņemot svētības un esot priesteris, vai arī izdzīvojot īpašu konsekrāciju Dievam − lai kļūtu Kunga liecinieks šeit un tagad.

Dziļākajā būtībā “šodiena”, ko pasludina Jēzus, ir apstiprinājums mums, ka Dievs nemitīgi “nokāpj”, lai glābtu mūsu cilvēcību un darītu mūs par savas misijas līdzdalībniekiem. Kungs aizvien aicina uz dzīvi kopā ar Viņu un uz sekošanu Viņam īpaši tuvās attiecībās, uz kalpošanu tikai Viņam. Bet, ja Viņš mums ir devis saprast, ka aicina mūs uz pilnīgu veltīšanos Viņa valstībai, mēs nedrīkstam baidīties! Veltīt sevi pilnībā un uz visiem laikiem Dievam un kalpošanai brāļiem ir skaisti un tā ir liela žēlastība.

Kungs aizvien šodien aicina sekot Viņam. Mēs nedrīkstam gaidīt, līdz būsim pilnīgi, lai atbildētu ar cēlsirdīgu “lūk, es esmu”; mēs nedrīkst izbiedēt arī mūsu ierobežojumi un grēki, bet ar atvērtu sirdi mums ir jāpieņem Kunga balss. Ir svarīgi dzirdēt Viņu, atpazīt mūsu īpašo misiju Baznīcā un pasaulē, un, visbeidzot, dzīvot ar to tajā šodienā, ko dāvā mums Dievs.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, gados jaunā meitene no perifērijas, kura sadzirdēja, pieņēma un dzīvoja ar Dieva Vārdu, kas kļuva Miesa, mūs vienmēr sargā un pavada mūsu ceļā.

+ Francisks

Vatikānā, 2017. gada 3. decembrī, pirmajā Adventa svētdienā

 

PS. Atzīmējot Labā Gana svētdienu Latvijā, 22. aprīlī, sadarbībā ar katoļu jauniešu kopienām un konsekrētajām māsām un brāļiem no dažādām kongregācijām, jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti Labā Gana ekspedīcijā, kas vedīs uz Rīgas ziemeļiem un ļaus jauniešiem iepazīties ar daudzām interesantām vietām, cilvēkiem, liecībām. Ekspedīcija rosinās meklēt un atrast katram savā dzīvē − ‘to, visdārgāko’, ko bieži saucam vārdā aicinājums! Pieteikšanās jauniešu ekspedīcijai – jau atvērta:  Pieteikšanās ekspedīcijai