oznor

Novembra pirmajā sestdienā pulcējāmies Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsu klosterī Rēzeknē, lai pateicībā Dievam svinētu māsas Terēzijas Pijas PIJ dzīves 80 gadu jubileju. Svētās Mises Upuri celebrēja mariāņu kongregācijas tēvs Rinalds Stankevičs MIC, Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents, kurš veltīja klātesošajiem brīnišķīgu sprediķi par Vissvētās Jaunavas Marijas lomu mūsu dzīvē. Pirms Dievkalpojuma tika sevišķi uzsvērta Sv. Mises nozīme. Svinībās piedalījās arī  priesteris Vitālijs Filipenoks no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles, Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsas no Rīgas, Liepājas, Varakļāniem, kā arī Marijas Leģiona māsas no Liepājas.

Māsa Terēzija Pija ir dzimusi Madonā, kā jaunākais bērns ticību praktizējošā ģimenē. Māsas vecāki  nākuši no Latgales: tēvs no Daugavpils, māte no Naujenes. Madonā toreiz tikai vēl veidojās katoļu draudzīte, tēvs un māte daudz darīja šīs draudzes tapšanā. Mazajā Madonas baznīciņā māsa tika nokristīta Kristus Karaļa svētkos, trešajā dienā pēc piedzimšanas. Arī baznīciņa veltīta Kristus Karaļa godam. Kad māsai bija 3 gadi, ģimene pārcēlās uz Jezupovas draudzi Naujenes pagastā.

Bērnību māsa pavadīja Naujenē, baudīdama vecāku mīlestību un gādību, bet sevišķi, kā māsa stāstīja, mācīdamās no vecākiem praktizēt ticību ikdienas dzīvē. Vēl bērns būdama, viņa redzēja tēvu agri no rīta, ceļos nometušos lūdzoties, katru mēnesi ejot pie grēksūdzes, ik svētdienu piedaloties Svētajā Misē. Māte, veicot ikdienas darbus, dziedāja stundu dziesmas Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Vecāki gandrīz katru dienu piedalījās Sv. Misē, neskatoties uz 4,5 km attālumu līdz baznīcai, turklāt Sv. Mise bija agri –  6 no rīta.

Māsa Terēzija Pija mācījās Daugavpils vidusskolā. Reiz, kā viņa pati stāsta, 9. klasē, liekas, literatūras stundā viņa skaidri saprata savu aicinājumu uz Dievam veltītu dzīvi. Lai šo Dieva aicinājumu piepildītu, vēl vajadzēja gaidīt līdz 18 gadiem, jo klosterī uzņēma tikai pilngadīgas personas. Pienākot laimīgajai dienai –  1955.gada 29. oktobrim, –  savā dzimšanas dienā, māsa brauca uz Aglonu, lai iestātos Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijā un uz visiem laikiem piederētu Dievam.

Postulāts, noviciāts (aicinājuma pārbaudes laiks klosterī) pagāja Aglonā –  Dievmātes patvērumā. 1959.g. māsa Terēzija Pija salika pirmos svētsolījumus, tādējādi apsolot Dievam, dzīvot nabadzībā, šķīstībā un paklausībā.

1960. gadā padomju vara lika nepārvaramus šķēršļus turpmākai klostera pastāvēšanai un pār klosteri savilkās tumši mākoņi. Māsām bija jādodas prom no klostera – pasaulē, līdzīgi kā Bērnam Jēzum bija jābēg uz Ēģipti. Visām māsām kopā neatļāva dzīvot, tikai atsevišķi, mazās grupās – 3 līdz 5 māsas. Tomēr Dieva mīlestība un gādība bija ar viņām, Kungs deva spēku izturēt un palikt uzticīgām arī šādos grūtos dzīves apstākļos. Māsas turpināja savu Dievam veltīto dzīvi apslēptībā – lūdzoties, strādājot un, iespēju robežās, palīdzot cilvēkiem viņu garīgajās vajadzībās.

1965.g 29.aprīlī Līvānos māsa Terēzija Pija kopā ar vēl 3 māsām salika mūžīgos solījumus, slepeni, aiz aizslēgtām durvīm. Māsa toreiz domāja: “Uz mūžiem es piederu Jēzum!” Māsa bija laimīga dzīvojot kopā ar savu Izredzēto Jēzu, un no šīs laimes pārpilnības radās vēlme dalīties tajā ar citiem, liecināt par Dievu. Latvijā, toreiz valdošā komunisma ietekmē, bija noliegts atklāti darboties apustulātā, bet māsas sirdī dega ilgas nest Labo Vēsti citiem.

Kādā dienā klostera priekšniece jautāja māsai Terēzijai Pijai, vai viņa vēlētos braukt misijās uz Kazahstānu, kur jau dzīvoja un darbojās dažas mūsu kongregācijas māsas. Viņa izteica savu piekrišanu un 1976.g aprīlī devās pirmo reizi uz svešo zemi Kazahstānu. Tur vēl nebija ne priesteru, ne baznīcu. Priesteri tikai reti iebrauca naktīs – slepenībā, lai apkalpotu ticīgo garīgās vajadzības, bet māsas sagatavoja cilvēkus uz Sv. Sakramentu pieņemšanu. Māsa Terēzija Pija priecājas par Kazahstānā nostrādātiem gadiem, sevišķi par to, ka varēja pieaugušo un bērnu sirdīs iedegt ticības liesmiņu, gatavojot viņus Sv. Sakramentu pieņemšanai. Tad nāca laimīgais gads un diena, kad 1995. gadā iebrauca pastāvīgais priesteris un ticīgajiem tika nodrošināta pastāvīga garīgā aprūpe.

Māsa Terēzija Pija nodzīvoja Kazahstānā 37 gadus. Bija gan ērkšķi, gan rozes dzīves ceļā. Viņa saka, ka par Kazahstānas dzīvi varētu sarakstīt grāmatu, bet lai tas paliek pie Debesu Tēva sarakstīts.

2013. gadā jūlijā māsa atgriezās dzimtenē, četrus gadus nodzīvoja Liepājā, kur viņa apmeklēja ieslodzītos cietumā un gatavoja viņus Sv. Sakramentu saņemšanai, kā arī veica katehēzes darbu un apmeklēja bērnus ar īpašām vajadzībām. Vēl māsa veica kalpojumu Marijas Leģionā. Tagad jau dažus mēnešus māsa dzīvo Rēzeknē. Pateicība Dievam Par visu! Māsa vēl Dieva svētību un pateicas visiem, kas piedalījās jubilejas svinībās, sevišķi tēvam Rinaldam Stankevičam MIC par skaisto un svinīgo Dievkalpojumu un par siltiem un sirsnīgiem vārdiem!

Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas