Viss ir žēlastība. Tā ir kā bāka, kas šā gada 21.novembrī apgaismoja konsekrēto personu ceļu uz Aglonu, lai dienā, kad Baznīca svin Jaunavas Marijas veltīšanu svētnīcā, kopā ar Rēzeknes-Aglonas, Jelgavas un Liepājas diecēzes bīskapiem lūgtu žēlastību labi izdzīvot Konsekrētās dzīves gadu Latvijas Baznīcā. Šī tikšanās, kuras centrā bija kopīga Vissvētākā Sakramenta adorācija un Euharistija, izvērtās kā brīnišķīgs ievads – “uvertīra” – Konsekrētās dzīves gadam, ko visa Baznīca iesāk pirmajā Adventa svētdienā.

Aglonas bazilikā aptuveni 50 konsekrēto slavēja Kungu, pateicās par aicinājuma dāvanu. 11 priesteri un 3 bīskapi, Ekselences J. Bulis, E. Pavlovskis un V. Stulpins, celebrēja Svēto Misi. Bīskaps Bulis, uzrunājot klosterļaudis, uzsvēra, ka konsekrētai personai ir pilnībā jāatdod sevi Dievam, kas nav viegls uzdevums. Ir jānotiek visaptverošai personas konsekrācijai, tāpēc nedrīkst saglabāt kompromisus ar pasauli, jo citādi nebūs pilnīgas atdeves Dievam. Tā nav privilēģija – būt konsekrētai personai, jo visi ir aicināti uz pilnību, svētumu. Visi arī lietojam tos pašus līdzekļus – Komūniju, grēksūdzi, meditāciju u.tml. Svarīgi, kādus augļus mēs nesam – trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus… Bet, ja koks augļus nenes, tas tiks nocirsts un sadedzināts. Bīskaps Bulis aicināja mūs mācīties no gudrajām jaunavām, kuru eļļas trauki bija pilni, Līgavainim atnākot. Sprediķa nobeigumā izskanēja aicinājums lūgt Kungu, lai Viņš mūs attīra kā zeltu kausējamā krāsnī

„par godu un slavu savam vārdam, par labu mums un visai Viņa svētajai Baznīcai”.

 

Pārrunājot, ko varētu darīt klosterļaudis, lai izmantotu unikālo laiku, kurā Konsekrētās dzīves gads tiek izdzīvots līdz ar Terra Mariana – 800 gadu atceri, priesteris Rinalds Stankēvičs, mariāņu tēvs, uzsvēra, ka šī sakritība ir īpaša žēlastība, kas gaida mūsu atbildi un aktīvu iesaistīšanos.

Savukārt Konsekrētās dzīves institūtu konferences vadītāja māsa Inese Ieva Lietaviete atgādināja, ka ir pagājuši jau gandrīz divi gadi, kopš 2013.gada februārī Aglonā tika dibināta Konference, un tas ir ļāvis piedzīvot daudz prieka brīžus, sadarbojoties evaņģelizācijas labā. Tika izteikti arī dažādi priekšlikumi, kā izdzīvot šo laiku, lai nestu augļus. Konsekrētās dzīves gadā konsekrētie vienosies kopīgā lūgšanā, kā arī pulcēsies uz garīgās atjaunotnes dienām Viļānos. Ik mēnesi kāda no kopienām vadīs lūgšanu vakaru sv. Marijas Magadalēnas baznīcā Rīgā, kā arī citās Latvijas baznīcās un klosteru kapelās. Konsekrētie brāļi un māsas viesosies arī draudzēs, lai pastāstītu par savu dzīvi un sniegtu liecības, kā arī aktīvi iesaistīsies dažādu pasākumu rīkošanā jauniešiem.

Iesākot Konsekrētās dzīves gadu, visi klātesošie saņēma baltas sveces – gaismas, ko izstaro Dievam veltīta dzīve, simbolu, kā arī fragmentu no Konsekrētās dzīves institūtu kongregācijas vēstules ,,Priecājieties!” Tajā ir iekļauti pāvesta Franciska uzrunu fragmenti un jautājumi konsekrētajām personām, piemēram, vai ļaujamies rūpēm par cilvēku vajadzībām, vai arī pretēji – paliekam noslēgti paši sevī, savās kopienās, kas kļūst par ,,komforta”vietām? Cik lielas ir mūsu ilgas un vīzijas? Vai esam drosmīgi? Vai dedzība mājo mūsu sirdīs?

Mūsu misija ir sludināt Evaņģēliju, bet tā, lai to sadzirdētu arī tie cilvēki, kuri ir tālu no Dieva. Mums jārūpējas par kviešiem, nezaudējot mieru nezāļu dēļ, ikdienā cenšoties veicināt labo, nesot pasaulei sāli un gaismu. Bet to darot, kā to atgādina pāvests Francisks, nav laba ne aktivitāšu pārmērība, kas nogurdina, ne dedzīguma trūkums, kas pārvērš kristiešus par „muzeju mūmijām”, kuras dzīvo sērumā, neapmierinātībā, ar drūmu vaigu, neko nedarot lietas labā. Runājot par nepieciešamību atpazīt laikmeta zīmes, pāvests Francisks aicina kopienas ņemt vērā kā vecās, tā jaunās paaudzes vērtējumus: ,,Vecie ļaudis pienes atmiņu un pieredzes gudrību, kas brīdina muļķīgi neatkārtot pagātnes kļūdas, bet jaunie aicina atmodināt cerību, atver nākotnei, lai vecie nepaliktu noenkurojušies savā nostaļģijā pēc struktūrām un ieradumiem, kas mūsdienu pasaulē vairs nav dzīvinoši.”(Evangelii Gaudium, 108)

 

Lai Dievs mums palīdz labi izmantot dāvāto laiku un Labās Vēsts sludināšanas iespējas! Lūgsim Mariju, jaunās evaņģelizācijas Zvaigzni, lai viņa palīdz konsekrētās dzīves kopienām „atmirdzēt, liecinot par komūniju, kalpošanu, taisnīgumu un mīlestību pret nabagiem, lai evaņģēlija prieks sasniegtu visas zemes malas un neviens nepaliktu bez tā gaismas!” (Evangelii Gaudium, 288)

m. Inese Šteina

BVJ Marijas māsa kalpone