Pārdomājot šo pravietisko aicinājumu no Isaja grāmatas (Is 54,2) Rumānijā (Snagova / Bukareste, 5.-9. martā)  norisinājās Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienības (Union of European Conferences of Major Superiors, UCESM) XVIII ģenerālā asambleja.

Tās laikā tika reflektēts par konsekrēto personu atbildi uz imigrācijas un emigrācijas izaicinājumiem sabiedrībā un Baznīcā. Noslēdzošajā ziņojumā konsekrētie pauda vienotu atbalstu un gatavību palīdzēt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savu valsti dažādu iemeslu dēļ: “Mēs, kā interkulturālas kopienas universālajā un visu pasauli aptverošajā Baznīcā, ar draudzību un lūgšanu vēlamies būt blakus mūsu brāļiem un māsām, kuri ir zaudējuši mājvietu. (..) Tuvākmīlestībā iekļaujot visus, gan tuvākos kaimiņus, gan tos, kuri šķiet atšķirīgi, mūsu sirds paplašinās un mūsu “telts” spēs uzņemt daudzus.”

UCESM savienība apvieno 39 nacionālās konsekrēto personu apvienības no 28 Eiropas valstīm, kopumā aptuveni 250 000 klosterbrāļus un māsas. Latvijas konsekrēto personu konferenci (LKDIPAK) asamblejā Rumānijā pārstāvēja m. Inese Lietaviete un m. Liliane Bertrand. Asamblejas pēdējā dienā norisinājās arī UCESM padomes prezidenta vēlēšanas – šo kalpojumu turpmāk pildīs piāristu tēvs Žolts (Zsolt Labancz) no Ungārijas.

Īpašo asamblejas viesu vidū, citu starpā, bija ielūgts brālis Aloizs no Taizé kopienas, kuru viņš pats raksturoja kā “mazu zaru lielajā dzīvības kokā, kas ir konsekrētā dzīve”. Daloties ar savu pieredzi palīdzībā bēgļu ģimenēm, brālis Aloizs uzsvēra, ka svarīgi ir domāt nevis par to,  “kā vairāk darīt, bet gan kā vairāk mīlēt”. Svarīga ir katra tikšanās ar nabago, jo “tā ļauj piedzīvot patiesu prieku, un tādējādi mūsu sirds telts paplašinās.” 

UCESM savienības un tās organizēto asambleju mērķis jau vairāk kā 35 gadus (kopš 1983. gada) ir veicināt vienotību un dažāda līmeņa sadarbību konsekrēto personu vidū visā Eiropā. Arī Latvijas konsekrētie saņēma vairākus uzaicinājumus no kaimiņiem − piemēram, klausīties videokonferences un piedalīties diskusiju forumā, kuru katra mēneša trešajā piektdienā vada klaretiešu tēvs Mariano Jose Sedano Sierra, CMF no Sanktpēterburgas. Saņēmām ielūgumu gados jaunākajiem brāļiem un māsām no Latvijas, kuri patlaban ir formācijā vai arī nesen ir devuši mūža svētsolījumus, piedalīties konsekrēto jauniešu kongresā Polijā (Krakovā, 2018. gada 13.-16 septembrī). Asamblejas laikā bijām vairākkārtīgi uzrunāti “sadzirdēt nabago vaidus, sadzirdēt zemes vaidus” – izskanēja uzaicinājums pievienoties konsekrēto personu kopīgajam projektam RENATE (www.renate-europe.net), kas veido atbalsta tīklu cilvēktirdzniecības upuriem Eiropā. Savukārt Lietuvas konferences pārstāvji ielūdza Latvijas konsekrētās personas uz kopīgu formācijas tikšanos (2019. gada 30.-31. martā), ko vadīs mons. J. R. Karballo (José Rodríguez Carballo), Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves kopienu kongregācijas Vatikānā ģenerālsekretārs.

Apliecinot vienotību starp konsekrētajiem Eiropā un pāvestu Francisku, mons. Karballo bija viens no asamblejas gaidītākajiem viesiem. Savā uzrunā viņš uzsvēra vairākus izaicinājumus, kas iezīmē konsekrētās dzīves ceļu mūsdienu pasaulē.

Arhibīskaps aicināja ordeņļaudis atbrīvoties no “sterilas nostaļģijas” par pagātni, atzīmējot, ka mūsdienās ir “maz Kristus mācekļu, toties daudz Marijas Magdalēnas ‘mācekļu’, kuri raud par mirušo miesu, kura, turklāt, vairs neatrodas kapā”. Atsaucoties uz nesen izdoto Konsekrētās dzīves institūtu kongregācijas Vatikānā dokumentu “Jaunam vīnam jauni trauki”, viņš norādīja uz četriem principiem, kas ļauj “atšķirt jaunus traukus starp vecajiem”.

Pirmkārt,  tas ir pamudinājums rūpēties par Dieva gribas atpazīšanu gan individuāli, gan kopienā tajā ikdienas realitātē, kurā ar mums runā Dievs. Otrkārt, atsaucoties uz pāvesta Franciska vairākkārt citēto uzaicinājumu doties uz perifērijām un atstāt savu komfortu (sal. Evangelii Gaudium, 20), arhibīskaps Karballo aicināja mūs apzināties dažādas, ne tikai ģeogrāfiskas, perifērijas, kuras gaida Evaņģēlija gaismu. Trešais princips uzsver nepieciešamību iemiesot konsekrētās dzīves idejas un vērtības dzīvē, lai nevairotu utopiju, kas agrāk vai vēlāk liek vilties. Un, visbeidzot, arhibīskaps aicināja uz neatlaidību rūpēs par rītdienu. Apzinoties grūtības, kā arī ticības un aicinājumu krīzi Eiropā, arhibīskaps iedrošināja konsekrētos ar sv. Terēzes no Avilas cerības pilnajiem vārdiem īsi pirms viņas nāves: “Ir pienācis laiks, celsimies un iesim!”

 

LKDIPAK