Contemplare et contemplata aliis trader (Pārdomāt (par dievišķām lietām) un pārdomu augļus nodot citiem)
Veritas – patiesība

DIBINĀŠANA

Ordeņa pirmsākumi meklējami 1207.-1217. gadā pie Osmas diecēzes kanoniķiem Spānijā. Šīs diecēzes kanoniķi, kuru vidū bija arī Dominiks Guzmans, veica tautas evaņģelizāciju, sludinot Dieva Vārdu. Dominiks Guzmans, ordeņa dibinātājs, beidza Palencas universitātes dabaszinātņu un teoloģijas nodaļas, tika iesvētīts par priesteri un 1197. gadā ieskaitīts Osmas kanoniķu kopienā (Spānijā). Ap 1206. gadu Tulūzas apkaimē Dominiks uzsāka savas apustuliskās gaitas, apstaigājot ciemus un sludinot evaņģēlisko mācību, lai atgrieztu albiģiešus un valdiešus. 1215. gadā Dominika uzticīgākie sekotāji viņa klātbūtnē salika svētsolījumus.

1216. gada 22. decembrī pāvests Honorijs III apstiprināja Dominika izveidoto kopienu.

Latvijā pirmie dominikāņi ieradās 1234. gadā un apmetās Rīgā. Blakus Sv. Pētera baznīcai viņi uzcēla Sv. Jāņa Kristītāja klosteri un baznīcu. 1524. gada Lielajā piektdienā dominikāņi (saukti arī par melnajiem mūkiem) bija spiesti atstāt klosteri Rīgā un līdz pat 1543. gadam sludināt Dieva Vārdu ārpus pilsētām.

Dominikāņi vēlreiz atgriezās Latvijā 17. gadsimta beigās un apmetās Pasienē, Aglonā un Rušonā. 1822. gadā tie atgriezās arī Rīgā, lai kalpotu Sāpju Dievmātes baznīcā. 1868. gadā dominikāņu brāļi atkal tiek padzīti no Rīgas, un jau 1893. gadā Aglonā ir palicis tikai viens dominikānis.

Trešais dominikāņu ordeņa vēstures posms Latvijā sākās 1985. gada augustā, kad toreizējais Rīgas Garīgā semināra audzēknis, tagad bīskaps emeritus Vilhelms Lapelis salika savus pirmos svētsolījumus.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Ordeņa apustuliskā sūtība Baznīcā ir Dieva Vārda sludināšana.

Dominiku, kā arī viņa sekotājus, raksturo līdzjūtība, kas tiek izrādīta konkrētam cilvēkam, kurš ir nomaldījies Dieva meklējumos vai vispār Viņu nepazīst. Šī līdzjūtība izpaužas kā Evaņģēlija sludināšana jeb sprediķošana, kas ir dominikāņu galvenais mērķis un harizma. Devīze Contemplare et contemplata aliis tradere uzliek par pienākumu katram dominikānim, pirms tas sludina Dieva Vārdu, to pārdomāt personīgā lūgšanā un kontemplācijā.

Dominikāņiem rūp patiesība un tās sludināšana, tāpēc tie savā formācijā lielu uzmanību pievērš studijām. Nepārtraukto zināšanu padziļināšanu dominikāņu ordenī ierosina kalpošana Baznīcai, sludinot tās mācību, kā arī katra cilvēka prāta attīstības nepieciešamība.

Dominikāņu garīgumam piemīt teocentriski kristocentrisks raksturs. Īpašu vietu tajā ieņem krustā sistā Jēzus un Dievmātes kults. Garīguma pamatā ir apziņa, ka jebkuras apustuliskās darbības mērķis ir Dieva goda vairošana un dvēseļu pestīšana.

Brāļu dominikāņu dzīvi raksturo dzīve kopienā, nabadzības, šķīstības un paklausības solījumu uzticīga ievērošana, kopēja liturģija, jo īpaši Euharistija un breviāra lūgšanas, centīgas studijas un stingra klostera iekšējo likumu ievērošana.

SASTĀVS

Dominikāņu ordeni veido apustuliskās vīriešu kopienas, klauzūras māsas, apustuliskās māsas un dominikāņu laji. Ordeni tā plašākajā nozīmē dēvē par dominikāņu ģimeni, kurā līdzās augstāk minētajām ietilpst vēl citas dažāda veida kopienas, kurās tās locekļi dzīvo saskaņā ar dominikāņu garīgumu.

KANONISKAIS STATUSS

Brāļu priesteru ordenis.

DARBĪBA LATVIJĀ

Dominikāņu ordenis veic apustulisko darbību gan laju, gan garīdznieku vidū. Tā izpaužas kā sprediķošana, grēksūdžu uzklausīšana, rekolekciju un misiju dienu vadīšana, lekciju lasīšana mācību iestādēs, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļi un draudžu vadīšana. Apustuliskajā darbā tiek iesaistītas gan klauzūras māsas, kuras atbalsta brāļus ar lūgšanu un garīgajiem upuriem, gan apustuliskās māsas un laji, kuri tajā aktīvi piedalās.

IESTĀŠANĀS

Ordenī var iestāties ticību praktizējoši, katoļticīgi vīrieši, kas nav jaunāki par 17 gadiem. Kandidātiem, kuri vēlās kalpot ordenī kā brāļi priesteri, ir jābūt pabeigtai vidējai izglītībai, lai varētu uzsākt sešus gadus ilgās teoloģijas studijas. Kandidātiem, kas vēlas kļūt par klosterbrāļiem, vēlama vismaz arodizglītība. Pēc sīkākas informācijas lūdzam griezties klosterī pie atbildīgā par aicinājumiem, rakstot uz e-pastu: dominiksop@inbox.lv vai zvanot uz mob. tālr. +371 26793614.

KONTAKTINFROMĀCIJA

Klostera adrese:
Sv. Dominika klosteris
Jelgavas iela 17
Liepāja, LV-3401

Brāļi priesteri:
Pijus Virginijus Eglinas OP, Mag. theol.
Klostera priekšnieks
Tālr. +371 63480051
E-pasts: dominikonai@yahoo.com

Oskars Jabloņskis OP. Mag. theol.
Sv. Dominika draudzes prāvests
Tālr. +371 63480051
Mob.tālr. +371 26313485
E-pasts: oskars.op@gmail.com

Sergejs Ivanovs OP, Mag. Lic. theol.
Tālr. +371 63480051
E-pasts: dominiksop@inbox.lv

Vladimir Gussev OP, Mag. theol.
Tālr. +371 63480051
E-pasts: vladgus@inbox.lv

Zelo zelatus sum pro Domino Deo exercituum

Degtin es esmu aizdedzis savā centībā Kungam, Dievam Sabaotam (sal. 1 Ķēn. 19,10)

DIBINĀŠANA

Karmela ordeņa vēsture aizsākās XIII gs. Palestīnā, Karmela kalnā. Šīs kalnu grēdas augstākā virsotne sniedzas 550 m augstumā. Iestiepjoties jūrā, tā veido līci, kura pretējos krastos atrodas divas senas pilsētas: Haifa un Akko. Tur krusta karu gājienu laikā no Rietumeiropas ieceļoja vientuļnieki, kuri, atsaucoties uz pravieša Elija un Dievmātes personu, izveidoja kopienu, kurai Baznīca vēlāk deva oficiālu nosaukumu: Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela Kalna Baskāju Brāļu Ordenis.

Kas bija šie brāļi? Daži no viņiem tur ieradās kā vientuļnieki – svētceļnieki, kuri bija devuši Dievam solījumu svētceļot uz Svēto Zemi, citi nāca no krustnešu vidus. Norimstot asiņainajām cīņām un normalizējoties politiskajai, reliģiskajai un ekonomiskajai situācijai, daļa bruņinieku nolika malā savas bruņas un zobenus, lai uzsāktu garīgo cīņu. Vairumā tie bija vienkārši un neizglītoti cilvēki, kurus vienoja vēlme dzīvot vientulībā, piepildot to ar lūgšanu, gandari un roku darbu.

Laikā starp 1206. un 1214. gadu, kad Jeruzālemes patriarhs Alberts uzturējās Svētajā Zemē, mūki viņu lūdza uzrakstīt regulu, kas apstiprinātu mūku izvēlēto dzīves veidu. Alberts uz šo lūgumu atbildēja ar vēstuli, kas publiski pazīstama kā Karmelītu regula. Ar patriarha Alberta vēstuli eremītu kopiena saņēma oficiālu bīskapa apstiprinājumu, pateicoties tam, tā kļuva par Ordeni.

Sākumā šķita, ka Ordenis paliks Palestīnā, kur tika dibināts. Sakarā ar turku iebrukumu Palestīnā, vientuļniekiem vajadzēja atstāt Karmela kalnu. Tie, kuri tomēr palika, mira mocekļa nāvē. 1238. gads tiek pieņemts par oficiālo datumu emigrācijai uz Eiropu. Pirmais galamērķis karmelītiem bija Sicīlija, tad Dienvidfrancija un Anglija.

XV un XVI gs. ir reformas laiks, tās galvenais mērķis bija atgriešanās pie pirmavotiem – dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Tolaik notika vairākas reformas, starp tām īpaša uzmanība jāpievērš sv. Terēzes no Jēzus un sv. Jāņa no Krusta reformai, kuras rezultātā tiek dibināts Baskāju Karmelītu Ordenis ar stingrāku regulu – pārējie no tā laika tiek saukti par karmelītiem. Reforma tika sākta 1562. g. – vispirms ar Sv. Jāzepa sieviešu klosteri Avilā, bet 1578. gadā tika dibināts pirmais vīriešu klosteris Duruelo (Spānija).

Latvijā baskāju karmelīti ieradās 2006. gada 9. septembrī, pēc V.E. kardināla Jāņa Pujāta ielūguma. Sākumā tā bija starptautiska kopiena, brāļi dzīvoja Rīgā, O. Vācieša ielā 6 – Rīgas Katoļu ģimnāzijas Mazajā seminārā.

Tēva Ģenerāla vizitācijas laikā 2007. gadā V.E. kardināls uzticēja karmelītiem Rīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudzi.

2007. gada 15. oktobrī brāļi pārcēlās uz māju, kura atrodas pie viņiem uzticētās baznīcas – Embūtes ielā 12/14. Pašlaik Latvijā dzīvo trīs karmelītu tēvi no Krakovas provinces.

HARIZMA UN GARĪGUMS

Mūsu harizma ir kontemplatīvi apustuliska. „Ir jādzīvo labprātīgā pakļautībā Jēzum Kristum un ar skaidru sirdi, pēc vislabākās sirdsapziņas, Viņam jākalpo…” (Karmela Regula)

Šie vārdi ir visu Ordeņa harizmas elementu avots un pamats. Karmelīti cenšas dzīvot paklausībā Jēzum Kristum – klausoties Dieva Vārdu, celebrējot Euharistiju un Stundu Liturģiju. Svarīgs dzīves elements ir dzīve kopienā un kalpošana cilvēkiem.

Sv. Terēze no Avilas un sv. Jānis no Krusta, uzsākot reformu XVI gadsimtā, atgriezās pie pirmavotiem, tur smeļot spēku, lai mainītu sirdi un atjaunotu harizmu. Dieva klātbūtnes pieredze, ikdienas Dieva Vārda meditācija un to īstenošana dzīvē, ir skaists piedzīvojums, kurš jāizdzīvo katram karmelītam.

Mūsu kalpojums ietver arī garīgo vadīšanu – cilvēki nāk pie mums, lai sarunātos un stiprinātu ticību.
Ordeņa nosaukums ir Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela kalna brāļi (baskāju karmelīti), esam garīga ģimene, kas veltījusies Jaunavas Marijas godināšanai un Viņas kulta izplatīšanai. Cenšamies kalpot Jēzum pēc Marijas parauga. Vispirms to īstenojam caur Svētā Skapulāra dievkalpojumu, apliecinot, ka caur šo zīmi piederam Marijai – cenšamies viņu rādīt pasaulei.

SASTĀVS

Šodien baskāju karmelītu ordenī ir aptuveni 3970 mūku, 10 230 mūķeņu, kuras pakļautas Ordeņa jurisdikcijai, kā arī aptuveni 40 000 laju. Mūsu Ordenis ir klātesošs visos kontinentos, to veido 40 provinces. Āfrikā un Āzijā ordeņa attīstība ir ļoti strauja. Polijā ir divas provinces: Krakovas un Varšavas, kuras veido 333 mūki. Krakovas provincei šobrīd pieder 236 klosterbrāļi, kuri kalpo 24 klosteros, 9 no tiem ir Polijas teritorijā, 15 – ārzemēs.

IESTĀŠANĀS

Par karmelītu var kļūt vīrietis, kurš sasniedzis vismaz 18 gadu vecumu un jūt savā sirdī Dieva aicinājumu uz dzīvi šajā ordenī. Tā kā Latvijā kalpo brāļi no Krakovas provinces, formācija notiek Polijā un ilgst astoņus gadus. Kandidātiem, kuri vēlas kļūt par priesteriem, ir jābūt pabeigtai vidējai izglītībai. Kandidātiem, kas vēlas kalpot kā klosterbrāļi, vēlama vismaz arodizglītība.

DARBĪBA LATVIJĀ

Cenšamies bagātināt Latvijas Baznīcu ar savu harizmu caur lūgšanu, rekolekcijām, grēksūdžu uzklausīšanu, garīgo vadīšanu un kalpošanu Rīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudzē. Kalpojam arī Iļģuciema sieviešu cietumā. Viens no brāļiem kalpo kā eksorcists.

KONTAKTINFROMĀCIJA

Adrese: Embūtes iela 12/14, Rīga, LV-1007
Tālr. +371 67472299

Klostera priekšnieks: t. Staņislavs Pračaks (Stanisław Praciak)
Mob. +371 22035236
E-pasts: stanislawocd@mail.ru

Kungs Dievs dzīvo, kura Vaiga priekšā es stāvu (1 Ķēn 17, 1)

DIBINĀŠANA

Karmela ordeņa vēsture aizsākās 13. gs. Palestīnā, Karmela kalnā, kur tika nodibināta Vissvētākās Jaunavas Marijas godinātāju kopiena. Pēc savas atrašanās vietas kopiena ieguva Karmela ordeņa nosaukumu. Katram eremītam piederēja sava celle, kurā viņš uzturējās dienu un nakti, meditējot Svētos Rakstus un lūdzoties. Eiropā karmelīti ieradās 1238. gadā. Pirmie klosteri ārpus Svētās Zemes tika izveidoti Sicīlijā, Anglijā, kā arī Dienvidfrancijā. 16.gs. ir Karmela ordeņa atjaunošanās un klostera reformas laiks. Reformas galvenais mērķis bija atgriešanās pie pirmavotiem – dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Pirmo Baskāju karmelīšu klosteri 1562. gadā Avilā atvēra Spānijas karmelīšu māsa Terēze, kas tagad pazīstama kā svētā Terēze no Avilas (1515-1582). Salīdzinoši nelielā laika posmā sv. Terēze no Avilas Spānijā dibināja jau 17 klosterus. Karmela klosteru reforma norisinājās ne tikai Spānijā, bet arī Itālijā (1590). Tālāk sv. Terēzes no Avilas dibinātie Karmela klosteri izplatījās Francijā (1604) un Beļģijā (1607). Šobrīd Baskāju Karmela ordenis atrodas 81 pasaules valstī, tai skaitā arī Latvijā.

BASKĀJU KARMELA ORDENIS

16. gs. svētā Avilas Terēze atjaunoja Karmela ordeni, atgriežoties pie pirmatnējās regulas. Baskāju karmelīšu māsas dzīvo klauzūrā, vienkāršībā un nabadzībā, lūdzoties it sevišķi par tautu, kuras vidū dzīvo. Viņas gūst iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu, arī cepot hostijas. Dienu un nakti māsas lūgšanā ir nomodā par Baznīcu un pasauli. Pēc Karmela klostera regulas vienā kopienā drīkst būt ne vairāk kā 21 māsa, jo katra kopiena dzīvo kā ģimene. Karmels ir Marijas ordenis. Tā simbols ir Baznīcā plaši pazīstamais skapulārs.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Baskāju Karmela ordeņa māsu galvenā misija ir lūgšana. Uzturoties savā klosterī, māsas dzīvo nošķirtībā no pasaules. Viņas lūdzas apmēram 7 stundas dienā, strādā un ar savu dzīvi liecina par Kristus mīlestību un Viņa atnākšanu. Māsas upurē lūgšanas un lūgumus par visu Baznīcu, bet jo īpaši par priesteriem un Dieva kalpiem. Vissvētākās Jaunavas Marijas ordenis no Karmela kalna apvieno cilvēkus, kuru aicinājums ir meditēt (apcerēt), mīlēt Dievu ar visu savu būtību, arī to cilvēku vārdā, kas vēl nepazīst Dievu, nemeklē Viņu un vēl nemīl Viņu.

AICINĀJUMS UN DZĪVESVEIDS

Baskāju Karmels – slēgts klosteris, kas nenodarbojas ar apustulisko kalpošanu, bet visu veltī lūgšanai Dievam Baznīcas sirdī visu cilvēku nodomā. Baznīca māsām dod privilēģiju un misiju dzīvot un lūgties klauzūrā. Pilnībā kontemplatīvai dzīvei klauzūras vientulībā veltītie ordeņu institūti Kristus mistiskajā Miesā ieņem sevišķu vietu. Tie pienes Dievam cildenu slavas upuri, bagātina Dieva tautu ar svētuma vērtīgiem augļiem, iededzina to ar savu piemēru un ļauj tai augt noslēpumainā apustuliskā auglīgumā. (Sal. Perfectae caritatis, 7) Šī dzīves forma atdarina Kristu, kurš kavējās uz kalna lūgšanā, un ir dalība Viņa Lieldienu noslēpumā, miršana cerībā uz augšāmcelšanos. Vēl vairāk – īpašā veidā tā īsteno un iemieso Baznīcas kontemplatīvo aicinājumu kā līgava, kas, ar Kristu apslēpta Dievā, meklē to, kas ir augšā, modri gaidot Kunga galīgo atklāšanos. (1991. gada Konstitūcijas, 106)

Klauzūras mērķim un prasībām sv. Terēzes izpratnē ir paliekoša vērtība. Tās ir patiesi cieši saistītas ar radikālo sekošanu Kristum un ar pašaizliedzību Evaņģēlija garā. Tās saglabā kopienas dzīves brīvību un harmoniju un veicina pilnīgu atdevi Dievam kontemplatīvā dzīvē priekš Baznīcas. (1991. gada Konstitūcijas, 108)

Visa dienas kārtība tiek pakārtota lūgšanām, dvēseles iespējai savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpēc māsas pavada dienas un naktis klusējot, izņemot vienu stundu pēc pusdienām un vienu stundu pēc vakariņām, kas veltītas ikdienas rekreācijai, tas ir, laikam, kad visas māsas sapulcējas, lai brīvi sarunātos, veicot rokdarbus.

Klostera dienas kārtība paredz, ka no 5.00 – 22.00 ir laiks lūgšanām un darbam: rītos no 5.25 – 8.00 – Kunga eņģelis, laudes, apcere, terca, Svētā Mise; pēc brokastīm darbs vienatnē cellē vai klostera darbnīcā, seksta, pusdienas, Kunga eņģelis, rekreācija, atpūta, nona, lasīšana cellē; pēc tam divas stundas darbam; 16.30 vesperes, apcere, Kunga eņģelis; 18.00 vakariņas, rekreācija; 19.30 kompletorija lūgšana, laiks cellē, 21.00 – matutīns. Katrai māsai ir jāstrādā kopienas labā.

DARBĪBA LATVIJĀ

Šobrīd Latvijā darbojas viens kontemplatīvais Karmela māsu klosteris, kuru Ikšķilē ir dibinājis Esenes Karmela klosteris Vācijā.

IESTĀŠANĀS

Baskāju Karmela ordeņa kandidātēm jābūt lūgšanas cilvēkiem, kuras tiecas pēc mīlestības pilnības un distances no pasaules. Viņām jābūt ar labu atbildības apziņu, spējīgām dzīvot ciešā māsu kopienā klauzūras nošķirtībā. Iestāties var no 18 gadu vecuma, tomēr vēlama pabeigta izglītība un apgūta profesija.

SASTĀVS

Kopienā dzīvo gan postulantes un novices, gan arī māsas ar pirmajiem un mūžīgajiem svētsolījumiem. Vienā kopienā drīkst būt ne vairāk kā 21 māsa. Tajā kopienā, kurā māsa iestājas, viņa parasti paliek uz mūžu, to nemainot.

KANONISKAIS STATUSS

Katra Baskāju karmelīšu māsu kopiena ir neatkarīga priores vadībā. Augstākā priekšniecība ir Apustuliskais Krēsls, kuram māsas pilnībā pakļaujas, kā arī ordeņa ģenerālais tēvs un diecēzes bīskaps.

KONTAKTINFROMĀCIJA

Karmels “Marija, Pestītāja Māte”
Adrese: Smilšu iela 15, Ikšķile, Ikšķiles nov., LV-5052
Tālr. +371 65021625
Mob. +371 29925047
E-pasts: ikskile.karmels@inbox.lv
Mājas lapa: www.karmeliti.lv, www.ocd.pcn.net