2014. gada 6. decembrī Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsas kopā ar draudzes ticīgajiem Varakļānu katoļu baznīcā atzīmēja priecīgu notikumu – māsas Annas 90 gadu dzīves jubileju. Pateicības svēto Misi svinēja dominikāņu tēvs Augustīns un koris to pavadīja ar skaistām dziesmām un dziedājumiem.

Visu savu garo mūžu māsa ir centusies caurstrāvot ar sirsnīgu vienotību ar Jēzu, kuru viņa ik dienas pieņem svētajā Altāra Sakramentā. Ar katru elpas vilcienu, ar katru sirdspukstu, ar katru darbiņu, lūgšanu vai kādu grūtumu viņa saka: „visu dēļ Jēzus, dēļ Jēzus tik vien!” Jo tā vēlējās Nabadzīgā Bērna Jēzus Kongregācijas dibinātāja – māte Klāra. Māsa Anna ir liela lūdzēja un šīs lūgšanas ir kongregācijas un Baznīcas lielajos nodomos. Pirms gadiem, kad māsa svinēja savu klostera dzīves zelta jubileju, viņa teica- mana dzīve pagāja kā svētku diena – katru dienu piedalījos svētajā Misē, katru dienu vienojos ar Jēzu svētajā Komūnijā un darīju darbus, kas vienoti ar lūgšanu.

Anna ir dzimusi Rogovkas jeb Nautrānu draudzē 1924.gada 4.decembrī. Dievbijīgie vecāki savai pirmdzimtajai meitiņai drīz vien lūdza kristību. Vēlāk Annas dzīvē ienāca vēl četri brāļi un divas māsas. Bērni tika audzināti Dieva un tuvākā mīlestībā: kopā lūdzās un dziedāja Stundaines Jaunavas Marijas godam un garīgās dziesmas, kopā apmeklēja baznīcu, lai piedalītos svētajā Misē svētdienās un svētku dienās. Dievs Annu bija izvēlējis nākt Viņam arvien tuvāk. Sākumā tas bija Kruciāta pulciņš un procesijas gājieni Baznīcas svētkos, bet jau 18.gadu vecumā Anna bija nobriedusi sekot Jēzum klostera dzīvē. Anna atbildēja šim aicinājumam ar – jā, kaut gan tas nebija tik viegli un vienkārši, jo bija sācies Otrais pasaules karš. Tomēr jaunieti tas neatturēja īstenot savu nodomu un viņa devās kājām uz 80 km attālo Jaunaglonu, lai pieteiktos un lūgtu uzņemšanu Mātes Klāras dibinātajā Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā, kas jau no 1927.gada darbojās arī Latvijā – Jaunaglonā un vēlāk arī Rīgā. Anna tika uzņemta, bet viņai vajadzēja doties uz Rīgu, kur notika jauno māsu formācija. Kā jau kara laika apstākļos Rīgā viņa nokļuva tikai ar preču vilcienu. Rīgā kopā ar citām jaunietēm Anna tika ievadīta klostera dzīvē. Caur daudz pārbaudījumiem, grūtībām Dievs veidoja jauno māsu. 1949-ajā gadā okupācijas valdība māsas no Rīgas padzina un viņas apmetās uz dzīvi, daļēji izpostītajā, bijušajā dominikāņu klosterī Aglonā. Arī te māsām nācās daudz ciest gan trūkumu, gan aukstumu, gan izsalkumu, bet bija Dievs un Viņa svētā griba un māsa iztur un ļauj Kungam veidot viņas dvēseli arvien pilnīgāku. Bet ar to viss nav beidzies… māsām no valdības tiek piestādīts ultimāts… palikt klosterī un vairāk neuzņemt nevienu jaunieti, vai atstāt klostera telpas un iet pasaulē. Protams, māsas izvēlējās izraidījumu ar domu, ka vēl jau Dievs kādu aicinās un tās slepus varēs uzņemt, tā arī notika. Māsas, mazās grupiņās, apmetās pie radiem un paziņām, pie labiem ticīgiem cilvēkiem, līdz ar grūtībām sameklēja darbu. Māsa Anna atrada labus ticīgus cilvēkus, kuri viņai atļāva dzīvot vienā no istabām. Viņa strādāja Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīcā un rūpējās par sirmgalvju ģimeni, kuri viņai deva dzīves vietu. Brīvajā laikā viņa šuva liturģiskos tērpus. Māsa Anna, ar prieku un skaisti, dziedāja baznīcā kopā ar Dieva tautu. No 1994.gada māsa Anna pēc klostera priekšniecības lūguma dzīvo un strādā Varakļānu klostera māsu kopībā. Ārī šeit viņa, neskatoties uz cienījamo vecumu un slimībām, vēl daudz dara, strādā dārzā un audzē skaistas puķes,  lai greznotu klostera kapelu vai arī dāvā ziedus baznīcas altāru greznošanai. Rūpējas, lai dārzeņi labi saglabātos un varētu ar tiem dalīties. Tos dabū gan klostermāsas no citām mājām, gan trūkumcietēji bērni.

Visu savu garo mūžu māsa ir centusies caurstrāvot ar sirsnīgu vienotību ar Jēzu, kuru viņa ik dienas pieņem svētajā Altāra Sakramentā. Ar katru elpas vilcienu, ar katru sirdspukstu, ar katru darbiņu, lūgšanu vai kādu grūtumu viņa saka: „visu dēļ Jēzus, dēļ Jēzus tik vien!” Jo tā vēlējās Nabadzīgā Bērna Jēzus Kongregācijas dibinātāja – māte Klāra. Māsa Anna ir liela lūdzēja un šīs lūgšanas ir kongregācijas un Baznīcas lielajos nodomos. Pirms gadiem, kad māsa svinēja savu klostera dzīves zelta jubileju, viņa teica- mana dzīve pagāja kā svētku diena – katru dienu piedalījos svētajā Misē, katru dienu vienojos ar Jēzu svētajā Komūnijā un darīju darbus, kas vienoti ar lūgšanu.

Mēs, māsas, esam pateicīgas māsai Annai par darbīgo mūžu un par uzticību kalpošanā Dievam. Arī cienījamais prelāts A. Boldāns un tēvs Augustīns OP apsveicot māsu  Annu jubilejā veltīja cildinošus vārdus par viņas upurgatavo kalpošanu un lielo mīlestību uz lūgšanu.

Mēs, māsas, pateicamies priesteriem un draudzei par apsveikumiem, ziediem un skaisto dziedāšanu. Lai Dievs ir mūžam slavēts!

 

                                                                Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas klostera māsas