22. jūnijā Viļānos norisinājās Latvijas konsekrēto tikšanās, kuru organizēja Latvijas konsekrēto konference.

Konsekrētās dzīves brāļu un māsu tikšanās pie viesmīlīgajiem tēviem mariāņiem uz Līgo svētkiem notiek jau vairākus gadus, apvienojot gan draudzīgu Jāņu kopāsvinēšanu, gan kopēju lūgšanu un sarunas par aktuāliem tematiem.

Šajā reizē galvenās pārrunu tēmas bija:

  • Svarīgie jautājumi pašreizējā mūsu kopienu situācijā Latvijā.
  • Kādas redzam šībrīža vajadzības, izaicinājumus Latvijas Baznīcā (no konsekrēto skatu punkta).
  • Kā Latvijas konsekrētie varētu labāk, vairāk atbildēt uz šībrīža vajadzībām Latvijas Baznīcā?

Tā kā vairums konsekrēto brāļu un māsu pieder apustuliskās dzīves kopienām un aktīvi iesaistās pastorālajā darbā, tad pārrunu laikā izskanēja rūpes un pārdomas, kas saistītas par Latvijas Baznīcas un draudžu pastorālās dzīves jautājumiem. Tika runāts par pastorālo plānu un padomju nepieciešamību diecēžu līmenī, par draudzes koncepta apzināšanos un vajadzību iesaistīt lajus aktīvā atbildībā par draudzēm (šobrīd tik daudzi cilvēki uztver sevi tikai kā „kulta klientus”), par vajadzību pēc vienotām norādēm, gatavojot cilvēkus sakramentiem.

Viens no aktuālākajiem apskatītajiem jautājumiem bija arī savstarpējā atvērtība un informācijas apmaiņa starp konsekrētajiem ļaudīm un mūsdienu sabiedrību, lai mēs nedzīvotu stereotipos viens par otru vai kādā noslēgtā informācijas laukā.

Ikšķiles kontemplatīvās māsas karmelītes atsūtītā vēstulē runāja par lielo nepieciešamību pēc latviešu valodā tulkota un izdota breviāra. Pašreiz šīs priesteriem un konsekrētajiem obligātās lūgšanas diemžēl gan individuāli, gan kopienās jālasa svešvalodās.

Pārdomājot savu lomu un iespējas šodienas Latvijas Baznīcā un sabiedrībā, tikšanās dalībnieki runāja par cerības un patiesās identitātes liecināšanu un nešanu cilvēkiem. Dziļāk izdzīvodami savu harizmu un veltīšanos Dievam un cilvēkiem, katrs savā darbā un aicinājumā arī vairāk izplatīsim Dieva valstību.

Šodienas sabiedrība un kultūra piedāvā cilvēkiem daudzas pilnveidošanās un izklaides iespējas. Baznīcai nav jācenšas „noturēt konkurenci”. Iet vienkāršā cilvēciskā dialogā ar tiem, kuri meklē un tiem, kuri grib būt atrasti – tādu vairāk šodien redzam konsekrēto lomu. Izskanēja idejas par jautājumu un palīdzības tālruni, kuru koordinētu konsekrētie, par organizētām tikšanās reizēm ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, iespējām vienkāršā, neformālā gaisotnē satikties ar klosterļaudīm, par kalpošanu slimnīcās un citās grūtībās nonākušajiem.

Šobrīd Latvijā dzīvo un strādā 166 konsekrētie no 23 klosteru kopienām un apustuliskās dzīves institūtiem.