Vatikānā Konsekrētās dzīves institūtu un apustulisko apvienību kongregācija ir prezentējusi Konsekrētajai dzīvei veltītā gada logo, kura autore ir māksliniece, ikonogrāfijas speciāliste Karmela Bokasile, kas drosmīgi interpretējusi tradicionālos simbolus jaunā veidolā.

Logo attēlo svarīgākos konsekrētās dzīves pamatelementus, uzsverot

„nemitīgu Svētā Gara darbu, kurš gadsimtu gaitā dažādu harizmu veidā ļauj atklāties evaņģēlisko tikumu dārgumiem, tādējādi darot Kristus noslēpumu nemitīgi klātesošu Baznīcā un pasaulē, laikā un telpā” (Vita Consecrata, 5).

Logo centrā ir balodis, kas veidots no arābu valodā rakstītā vārda „miers”. Tas simboliski atgādina, ka aicinājumam uz konsekrēto dzīvi ir jābūt vispārējās izlīgšanas un samierināšanās Kristū zīmei. Balodis paceļas virs ūdeņiem, kas atgādina vēsturiskos grēku plūdus (Rad 8, 8-14). Ūdens mozaīku veido harmoniski izvietoti cilvēces un visas radības elementi, kas „nopūšas”, gaidot Dieva noslēpuma piepildīšanos (sal. Rom 8, 26-27) un zemes atjaunošanu Svētā Gara spēkā. Logo centrā izvietotas trīs zvaigznes – Trinitārās mīlestības simbols. Daudzskaldnī virs baloža spārniem ir attēlota zemeslode, attēlojot zemes tautu un kultūru dažādību, ko tik bieži ir uzsvēris pāvests Francisks. Logo ietver arī divus uzrakstus latīņu valodā – „Konsekrētā dzīve Baznīcā šodien” (Vita consecrata in Ecclessia hodie) un „Evaņģēlijs, Pravietojums, Cerība” (Evangelium, Prophetia, Spes).

Konsekrētās dzīves gada logo radīšana tika uzticēta māksliniecei Karmelai Bokasilei (Carmela Boccasile) no Dellino Mākslas studijas, ko 1970. gadā Bari, Romā, Itālijā, dibināja Lillo Dellino un Karmela Bokasile.

Šie mākslinieki zīmējumu uzskata par “ikonu” tiešā un pārnestā nozīmē, proti – tā ir ielūgums, tikšanās, dialogs. Mākslinieciskie simboli ir kā redzamie logi, kas ļauj nojaust un paver skatu uz neredzamo: ikona kā simbols ir kas vairāk par attēlu un sniedzas līdz dievišķajam. Tā ir koncepcija, kas cieši seko Baznīcas tēvu norādēm attiecībā uz sakrālo mākslu, par ko tika runāts Nikejas Koncila (787) laikā.

Karmela Bokasile ir ikonu gleznošanas eksperte. Viņa prot prasmīgi interpretēt tradicionālās koncepcijas jaunā un modernā veidā. Viņa ir slavena ar savu rūpīgo attieksmi pret detaļām un vieglo krāsu pielietojumu, kas ir kā atbilde ikonas aicinājumam – krāsas it kā liek ieklausīties un meklēt „iekšējo krāsas balsi”. Paralēli darbam studijā, Karmela Bokasile velta daudz laika sakrālajām ikonām, ko iedvesmojušas katoļu un grieķu pareizticīgo tradīcijas; it īpaši viņai patīk radīt svētās Marijas un Svētā Nikolaja ikonas. Karmelas Bokasiles māksliniecisko rokrakstu var definēt kā „matēriju, kam piemīt gars” un „tonālo kontrapunktu.”

Lillo Dellino – gleznotājs, grafiķis, fotogrāfs un scenogrāfs (Bari, 1943. – Parīze, 2013.) – ir Maestro Nicola La Fortezza skolnieks un vairāku mākslas balvu laureāts, kā arī izstāžu un mākslas galeriju mākslinieciskais direktors un zinātnisko projektu līdzautors sadarbībā ar Silvio Ceccato, Pino Parini un Maurizio Calvesi. Viņš apprecējās ar Karmelu Bokasili un ar savu inteliģenci un spēcīgo radošo garu kļuva par viņas dzīvesbiedru un vienlaikus kompanjonu mākslā. Kopā viņi turpina meklēt svēto garu. Kā komanda, viņi vairākus gadus darbojušies kā konsultanti Bari St. Nikolaja Starptautiskajā mācību centrā, Petručelli operas teātrī un citās kultūras un muzikālajās iestādēs. Itālijas Bīskapijas konference viņus uzaicināja piedalīties jauno baznīcu celtniecības pilotprojektā. Viņu tandēms ir īpašs. Lillo un Karmelas dēls Dario seko savu vecāku pēdās – papildus mākslinieciskajai ievirzei, kas mantota no vecākiem, viņš ir arī prasmīgs zinātnieks un rakstnieks.

Ar saviem darbiem, kas ir unikālās vitālās savienības rezultāts, šis pāris, abi mākslinieki, ir veikuši ieguldījumu Itālijas modernās un grafiskās mākslas pārdzimšanā kā arī transcendentālā meklējumos, vienmēr palikdami uzticīgi kristīgajai tradīcijai.