Arhīvs

Šogad pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ ierastā jauniešu tikšanās “Campo Jēzus” norisinājās jaunā formā – atsaucoties dominikāņu māsas Hannas uzaicinājumam, jaunieši piedalījās Bērnu slimnīcas Vecāku mājas uzkopšanas talkā, kas notika 25. jūnijā.

Visiem čakli darbojoties no agra rīta, Vecāku mājas logi jau ātri kļuva tīri un mirdzoši, savukārt daļa no ikgadējās nometnes organizēšanas līdzekļiem ‒ 800 eiro ‒ tika ziedota Vecāku mājas labiekārtošanai un fasādes remontam. Pēc pusdienām pienāca laiks garīgām sarunām un pārdomām par to, kā negaidītās pārmaiņas saistībā ar pandēmiju ir ietekmējušas jauniešu sapņus, plānus, cerības. Tika lasīts un pārdomāts pāvesta Franciska šīgada vēstījums jauniešiem, kura vadmotīvs “Jaunekli, es tev saku celies” (Lk 7,4) atbalsojas arī “Campo Jēzus” vadmotīvā “Celies un cel!”

Simboliski, ka tieši slimnīcas teritorijā jaunieši kopā ar māsām varēja sastapties ar Jēzu, kurš Svētajos Rakstos atklājas kā tas, kurš dziedina cilvēkus dažādos veidos – aklie redz, cilvēki tiek atbrīvoti no dēmoniem un apsēstības, atstumtie tiek aicināti pievienoties mielastam vai pat uzņemt Jēzu savās mājās, lai svinētu svētkus Dieva lielās mīlestības dēļ. Arī jaunieši – pat ja viņu pieaugšanas ceļš ir bijis sarežģīts un ir licis piedzīvot nāvi, – tiek atkal ievesti atpakaļ dzīvē ar vārdiem: “Talita kum! – Meitene celies!” vai “Jaunieti, es tev saku celies un ej!”

“Un šie vārdi ir arī mūsu šī gada “Campo Jēzus” moto, kura turpinājums “Ej un cel!” ir Jēzus sūtība jauneklim kā māceklim pasaulē celt Dieva valstību,”

par “Campo Jēzus” ideju stāsta māsa Hanna.

Talkas ideja slimnīcā organizatoriem radusies kā atbilde uz pandēmijas laikā piedzīvoto – to, “cik ļoti strauji slimība var sagriezt dzīvi ar kājām gaisā un likt apšaubīt visu, kas šķitis tik drošs”. Tā bija kā pateicība medicīnas jomā strādājošajiem par ieguldītajām pūlēm, kā arī ļoti konkrēts atbalsts Vecāku mājai, kuru kā miera un atelpas oāzi ik dienas izmanto mazo pacientu vecāki bērnu ārstēšanās laikā slimnīcā.

Ir liela pateicība sirdī par jauniešiem, kuri atsaucās veltīt savu brīvo vasaras dienu, lai palīdzētu citiem, un darīja to ar patiesu prieku!

“Mums patīk mazgāt logus!”

teica meitenes. Izrādās, dažas bija pieteikušās palīdzībai tūlīt pēc informācijas par talku izlasīšanas.

1. februārī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku/-ču apvienība Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ar kopīgām vesperēm un Svēto Misi iesāka svinēt Vispasaules konsekrētās dzīves dienu, kura tiek atzīmēta 2. februārī.

Bijām īpaši pagodināti ar Svētā Krēsla sekretāra attiecībām ar valstīm arhibīskapa Pola Ričarda Galagera (Paul Richard Gallagher) klātbūtni, kurš kopā ar citiem Vatikāna pārstāvjiem, apustulisko nunciju Baltijas valstīs Petaru Antunu Rajiču, kā arī Rīgas diecēzes arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, bīskapu Andri Kravali un kardinālu Jāni Pujātu celebrēja Svēto Misi.

Pateicamies sv. Marijas Magdalēnas draudzei un bīskapam Andrim Kravalim par svētku agapi. Dziļi novērtējam atbalstu no cilvēkiem, kuri kopā ar mums svinēja Svēto Misi pateicībā par konsekrēto dzīvi!

 

Arhibīskapa Galagera sprediķis Svētajā Misē >>

22. jūnijā Viļānos norisinājās Latvijas konsekrēto tikšanās, kuru organizēja Latvijas konsekrēto konference.

Konsekrētās dzīves brāļu un māsu tikšanās pie viesmīlīgajiem tēviem mariāņiem uz Līgo svētkiem notiek jau vairākus gadus, apvienojot gan draudzīgu Jāņu kopāsvinēšanu, gan kopēju lūgšanu un sarunas par aktuāliem tematiem.

Šajā reizē galvenās pārrunu tēmas bija:

  • Svarīgie jautājumi pašreizējā mūsu kopienu situācijā Latvijā.
  • Kādas redzam šībrīža vajadzības, izaicinājumus Latvijas Baznīcā (no konsekrēto skatu punkta).
  • Kā Latvijas konsekrētie varētu labāk, vairāk atbildēt uz šībrīža vajadzībām Latvijas Baznīcā?

Tā kā vairums konsekrēto brāļu un māsu pieder apustuliskās dzīves kopienām un aktīvi iesaistās pastorālajā darbā, tad pārrunu laikā izskanēja rūpes un pārdomas, kas saistītas par Latvijas Baznīcas un draudžu pastorālās dzīves jautājumiem. Tika runāts par pastorālo plānu un padomju nepieciešamību diecēžu līmenī, par draudzes koncepta apzināšanos un vajadzību iesaistīt lajus aktīvā atbildībā par draudzēm (šobrīd tik daudzi cilvēki uztver sevi tikai kā „kulta klientus”), par vajadzību pēc vienotām norādēm, gatavojot cilvēkus sakramentiem.

Viens no aktuālākajiem apskatītajiem jautājumiem bija arī savstarpējā atvērtība un informācijas apmaiņa starp konsekrētajiem ļaudīm un mūsdienu sabiedrību, lai mēs nedzīvotu stereotipos viens par otru vai kādā noslēgtā informācijas laukā.

Ikšķiles kontemplatīvās māsas karmelītes atsūtītā vēstulē runāja par lielo nepieciešamību pēc latviešu valodā tulkota un izdota breviāra. Pašreiz šīs priesteriem un konsekrētajiem obligātās lūgšanas diemžēl gan individuāli, gan kopienās jālasa svešvalodās.

Pārdomājot savu lomu un iespējas šodienas Latvijas Baznīcā un sabiedrībā, tikšanās dalībnieki runāja par cerības un patiesās identitātes liecināšanu un nešanu cilvēkiem. Dziļāk izdzīvodami savu harizmu un veltīšanos Dievam un cilvēkiem, katrs savā darbā un aicinājumā arī vairāk izplatīsim Dieva valstību.

Šodienas sabiedrība un kultūra piedāvā cilvēkiem daudzas pilnveidošanās un izklaides iespējas. Baznīcai nav jācenšas „noturēt konkurenci”. Iet vienkāršā cilvēciskā dialogā ar tiem, kuri meklē un tiem, kuri grib būt atrasti – tādu vairāk šodien redzam konsekrēto lomu. Izskanēja idejas par jautājumu un palīdzības tālruni, kuru koordinētu konsekrētie, par organizētām tikšanās reizēm ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, iespējām vienkāršā, neformālā gaisotnē satikties ar klosterļaudīm, par kalpošanu slimnīcās un citās grūtībās nonākušajiem.

Šobrīd Latvijā dzīvo un strādā 166 konsekrētie no 23 klosteru kopienām un apustuliskās dzīves institūtiem.

Atzīmējot Konsekrētās dzīves dienu, 2.februāra vakarā sv. Jēkaba katedrālē pulcējās klosterbrāļi un māsas no vairākām kongregācijām, lai, ticīgo kopienas lūgšanas ieskauti, svinētu pateicību par konsekrētās dzīves dāvanu. Svēto Misi celebrēja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, kurš, līdzīgi kā māsas Liliane un Rita (Apustuliskās Oblātes “Pro Sanctitate”), tikai dienu agrāk bija atgriezies kopā ar jauniešiem no Panamas, kur notika Pasaules Jauniešu dienas.

 

 

Uzrunas laikā bīskaps Viktors norādīja uz Kunga prezentācijas templī svētku noslēpumu – Jēzus, pirmdzimtā un vienīgā Marijas Dēla upurēšana Dievam ir aicinājums mums katram dāvāt Dievam pašu vērtīgāko, labāko.

Svinot Konsekrētās dzīves dienu,  varam atcerēties, ka saliekam savu dzīvi kā pašu vērtīgāko, kā pašu dārgāko Dievam upurī. Viņam to atdodam. Šodien mēs esam aicināti pateikties par dzīvības dāvanu, ko esam saņēmuši no Dieva, un ko varam Viņam veltīt.

Bīskaps Viktors, atsaucoties uz piedzīvoto Panamā, pastāstīja, ka Jauniešu dienu kulminācijā, Vigīlijā kopā ar pāvestu Francisku, simtiem tūkstošu jauniešu vienojās lūgšanā par aicinātajiem uz Dievam veltītu dzīvi. Jauniešu lūgšana izsaka viņu ilgas – Baznīcai ir nepieciešami konsekrācijas liecinieki – vīrieši un sievietes, kas izdzīvo veltīšanos Dievam ar visu savu dzīvi!

Mēs pateicamies par konsekrētās dzīves dāvanu!

Paldies Tev, Jēzu, ka uzticies saviem bērniem un aicini sadarboties viņus ar Sevi pestīšanas darbā. Pateicamies par mīlestību, ar kuru aizdedzināji viņu sirdis, un par “jā”, ar kuru viņi Tev atbildēja. Pateicamies par veltīšanos, kalpojot brāļiem, par viņu lūgšanu, uzupurēšanos un viņu mīlestības rūpēm par bērniem, jauniešiem, ģimenēm, vecākiem un sirmajiem, tiem, kuriem visvairāk nepieciešama palīdzība un kuros tie atklāj Jēzus vaigu.

Jēzu, Tu esi dzīvā klātbūtne mazajā Maizes gabaliņā, Tavas lielās mīlestības dēļ atdzīvini daudzu klostermāsu un klosterbrāļu aicinājumu, atbrīvo viņus no ikviena iemesla grēkam un dāvā viņiem žēlastību, lai savā dzīvē viņi būtu konsekrācijas priecīgi liecinieki un būtu uzticīgi uzticētajai misijai. Lai ar savu kalpošanu aizdedzina daudzus teikt līdzīgi Tavai Mātei ‒ “Lai man notiek pēc Tava Vārda!”

Pēc Svētās Mises priecājāmies par iespēju satikt vienam otru sadraudzības brīdī Svētās Ģimenes mājā. Vakars paskrēja nemanot, pateicoties dedzīgajām liecībām par piedzīvoto Jauniešu dienās, ar kurām dalījās šo notikumu liecinieki.

Nāc, pievienojies mūsu lūgšanai kopā ar (un par) konsekrētajiem bārļiem un māsām Rīgā sv. Jēkaba katedrālē:

18:00 Vesperes
18:30 Svētā Mise, ko celebrēs V.E. bīskaps Viktors Stulpins, Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs.

  • Konsekrēto personu svētsolījumu atjaunošana
  • Liecības no Pasaules Jauniešu dienām Panamā

Konsekrētās dzīves dienu pēc sv. Jāņa Pāvila II iniciatīvas sāka svinēt 1997.gadā kā lūgšanas dienu par konsekrētajām personām. Svinot to Kunga prezentācijas svētnīcā svētkos jeb Sveču dienā (2.februārī), tā ir atgādinājums, ka konsekrētie ir aicināti būt par Kristus gaismas atspīdumu visiem cilvēkiem. Austrumu ritos šos svētkus sauc par Kunga Pretimnākšanu jeb Sastapšanu (gr. hypapante, bsl. сретение).

Visi mīļi aicināti!

Reģistrācijas anketa >>

No 2018.gada 22. līdz 25.septembrim notiks Baltijas svētceļojums, piedaloties pāvesta Franciska vizītes pasākumos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Svētceļojumā īpaši aicināti piedalīties jaunieši no 18 gadu vecuma, jauniešu darba vadītāji, priesteri un konsekrētās personas. To organizē Latvijas konsekrēto personu konference (LKDIPAK) sadarbībā ar jauniešu kustībām.

“Sestdien, 22.septembrī, dosimies no Rīgas (caur Daugavpili) uz Viļņu, kur notiks Austrumeiropas jauniešu tikšanās ar pāvestu Francisku – Viļņas katedrāles laukumā. Savukārt svētdien, 23.septembrī Kauņā, Santakas parkā, kur saplūst divas upes, piedalīsimies Svētajā Misē par ģimenēm,” stāsta Anna Briška, viena no svētceļojuma koordinatorēm. Šajā dienā plānota arī pāvesta tikšanās ar konsekrētajām personām (lai piedalītos tajā, konsekrētajiem ir nepieciešama atsevišķa reģistrācija, ko var veikt, rakstot uz konsekretie@gmail.com).

Pirmdien, 24.septembrī, kopā ar tūkstošiem svētceļnieku sagaidīsim pāvestu Francisku Aglonā, kur pēcpusdienas stundās tiks svinēta Euharistija, lūdzot Dieva svētību Latvijai.

Svētceļojuma galamērķis ir Tallina, kur 25. septembrī pāvests Francisks tiksies ar dažādu konfesiju jauniešiem (dienas piemajā pusē, Tallinas Domā Tallinna Toompea – Kārļa baznīcā), savukārt pēcpusdienā, pirms pāvesta Franciska došanās atpakaļ uz Romu, tiks svinēta Svētā Mise  Brīvības laukumā). Pēc tam svētceļnieki atgriezīsies Latvijā.

Ar pāvesta Franciska vizītes programmu var iepazīties vizītei veltītajā mājaslapā.

Pieteikšanās Baltijas svētceļojumam ir iespējama līdz 14.augustam, rakstot uz e-pastu info.svetcelojums@gmail.com

Līdzdalības maksājums svētceļojumā ir 60 eiro (iekļautas naktsmītnes un transporta izdevumi).

Svētceļnieki tiek aicināti uz informatīvu satikšanos – tā notiks Aglonā, 14. augustā, plkst. 16:00 (Aglonas bazilikas kriptā).

 

LKDIPAK

Mēs patiesi lepojamies ar augsto novērtējumu mariāņu tēvam Benediktam (Rinaldam Stankēvičam), Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšniekam, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidentam. No sirds apsveicam un vēlam Dieva svētību nesavtīgajā kalpojumā – Dievam un Latvijas cilvēkiem!

Vairāk >>

 

30.decembrī plkst. 12.00 Aglonas bazilikā tiks svinēts pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna, Andra Aglonieša, lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

Jaunās māsas, savienojot gan lūgšanas un noviciāta studijas, gan pastorālo darbu ar jauniešiem, gan fizisko un administratīvo kalpošanu, nesa lielu ieguldījumu Aglonas bazilikas rekonstrukcijas darbos un pāvesta sagaidīšanā. Šis laiks deva nopietnu rūdījumu turpmākajā, ne vienmēr vieglajā, kalpošanas ceļā Latgalē.

1995. gadā jaunieceltais Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis aicināja māsas apmesties uz dzīvi Ludzā, kur tikko bija uzcelta un iesvētīta jauna baznīca. Kopš tā laika māsas darbojās divās misiju vietās – Aglonā un Ludzā. 2016. gadā sākta jauna misija un klostera celtniecība Līvānos.

Vairāk kā 20 gados, vienām aizejot vai braucot uz studijām, un citām atnākot, ir pastāvīgi mainījies māsu skaits, bet darbības lauks un veids ir palicis tas pats: atbilstoši savas kongregācijas mērķiem, māsas strādā pastorālo darbu draudzēs un skolās; sadarbojoties ar pašaizliedzīgiem un radošiem brīvprātīgajiem palīgiem, tapušas daudzas bērnu un jauniešu nometnes un citi pasākumi, jau 15 gadus tiek organizētas ignāciskās rekolekcijas un garīguma nedēļas nogales.

Un katru vakaru māsas sanāk kopā euharistiskajai adorācijai, lai lūgšanā atdotu Dievam katru satikto cilvēku un iesākto iniciatīvu.

 

Māsas sirsnīgi pateicas visiem, kas šajos gados ir bijuši līdzās un ar savu draudzību, sadarbību un atbalstu palīdzējuši iet aicinājuma un kalpošanas ceļu. Tāpat īpašu paldies visi kopā varam teikt kristiešiem Vācijā, ASV un Lietuvā par materiālo atbalstu, caur kuru tik spilgti varam sajust Vispārējās Baznīcas vienotību.