Arhīvs

Atzīmējot Konsekrētās dzīves dienu, 2.februāra vakarā sv. Jēkaba katedrālē pulcējās klosterbrāļi un māsas no vairākām kongregācijām, lai, ticīgo kopienas lūgšanas ieskauti, svinētu pateicību par konsekrētās dzīves dāvanu. Svēto Misi celebrēja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, kurš, līdzīgi kā māsas Liliane un Rita (Apustuliskās Oblātes “Pro Sanctitate”), tikai dienu agrāk bija atgriezies kopā ar jauniešiem no Panamas, kur notika Pasaules Jauniešu dienas.

 

 

Uzrunas laikā bīskaps Viktors norādīja uz Kunga prezentācijas templī svētku noslēpumu – Jēzus, pirmdzimtā un vienīgā Marijas Dēla upurēšana Dievam ir aicinājums mums katram dāvāt Dievam pašu vērtīgāko, labāko.

Svinot Konsekrētās dzīves dienu,  varam atcerēties, ka saliekam savu dzīvi kā pašu vērtīgāko, kā pašu dārgāko Dievam upurī. Viņam to atdodam. Šodien mēs esam aicināti pateikties par dzīvības dāvanu, ko esam saņēmuši no Dieva, un ko varam Viņam veltīt.

Bīskaps Viktors, atsaucoties uz piedzīvoto Panamā, pastāstīja, ka Jauniešu dienu kulminācijā, Vigīlijā kopā ar pāvestu Francisku, simtiem tūkstošu jauniešu vienojās lūgšanā par aicinātajiem uz Dievam veltītu dzīvi. Jauniešu lūgšana izsaka viņu ilgas – Baznīcai ir nepieciešami konsekrācijas liecinieki – vīrieši un sievietes, kas izdzīvo veltīšanos Dievam ar visu savu dzīvi!

Mēs pateicamies par konsekrētās dzīves dāvanu!

Paldies Tev, Jēzu, ka uzticies saviem bērniem un aicini sadarboties viņus ar Sevi pestīšanas darbā. Pateicamies par mīlestību, ar kuru aizdedzināji viņu sirdis, un par “jā”, ar kuru viņi Tev atbildēja. Pateicamies par veltīšanos, kalpojot brāļiem, par viņu lūgšanu, uzupurēšanos un viņu mīlestības rūpēm par bērniem, jauniešiem, ģimenēm, vecākiem un sirmajiem, tiem, kuriem visvairāk nepieciešama palīdzība un kuros tie atklāj Jēzus vaigu.

Jēzu, Tu esi dzīvā klātbūtne mazajā Maizes gabaliņā, Tavas lielās mīlestības dēļ atdzīvini daudzu klostermāsu un klosterbrāļu aicinājumu, atbrīvo viņus no ikviena iemesla grēkam un dāvā viņiem žēlastību, lai savā dzīvē viņi būtu konsekrācijas priecīgi liecinieki un būtu uzticīgi uzticētajai misijai. Lai ar savu kalpošanu aizdedzina daudzus teikt līdzīgi Tavai Mātei ‒ “Lai man notiek pēc Tava Vārda!”

Pēc Svētās Mises priecājāmies par iespēju satikt vienam otru sadraudzības brīdī Svētās Ģimenes mājā. Vakars paskrēja nemanot, pateicoties dedzīgajām liecībām par piedzīvoto Jauniešu dienās, ar kurām dalījās šo notikumu liecinieki.

Nāc, pievienojies mūsu lūgšanai kopā ar (un par) konsekrētajiem bārļiem un māsām Rīgā sv. Jēkaba katedrālē:

18:00 Vesperes
18:30 Svētā Mise, ko celebrēs V.E. bīskaps Viktors Stulpins, Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs.

  • Konsekrēto personu svētsolījumu atjaunošana
  • Liecības no Pasaules Jauniešu dienām Panamā

Konsekrētās dzīves dienu pēc sv. Jāņa Pāvila II iniciatīvas sāka svinēt 1997.gadā kā lūgšanas dienu par konsekrētajām personām. Svinot to Kunga prezentācijas svētnīcā svētkos jeb Sveču dienā (2.februārī), tā ir atgādinājums, ka konsekrētie ir aicināti būt par Kristus gaismas atspīdumu visiem cilvēkiem. Austrumu ritos šos svētkus sauc par Kunga Pretimnākšanu jeb Sastapšanu (gr. hypapante, bsl. сретение).

Visi mīļi aicināti!

Reģistrācijas anketa >>

No 2018.gada 22. līdz 25.septembrim notiks Baltijas svētceļojums, piedaloties pāvesta Franciska vizītes pasākumos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Svētceļojumā īpaši aicināti piedalīties jaunieši no 18 gadu vecuma, jauniešu darba vadītāji, priesteri un konsekrētās personas. To organizē Latvijas konsekrēto personu konference (LKDIPAK) sadarbībā ar jauniešu kustībām.

“Sestdien, 22.septembrī, dosimies no Rīgas (caur Daugavpili) uz Viļņu, kur notiks Austrumeiropas jauniešu tikšanās ar pāvestu Francisku – Viļņas katedrāles laukumā. Savukārt svētdien, 23.septembrī Kauņā, Santakas parkā, kur saplūst divas upes, piedalīsimies Svētajā Misē par ģimenēm,” stāsta Anna Briška, viena no svētceļojuma koordinatorēm. Šajā dienā plānota arī pāvesta tikšanās ar konsekrētajām personām (lai piedalītos tajā, konsekrētajiem ir nepieciešama atsevišķa reģistrācija, ko var veikt, rakstot uz konsekretie@gmail.com).

Pirmdien, 24.septembrī, kopā ar tūkstošiem svētceļnieku sagaidīsim pāvestu Francisku Aglonā, kur pēcpusdienas stundās tiks svinēta Euharistija, lūdzot Dieva svētību Latvijai.

Svētceļojuma galamērķis ir Tallina, kur 25. septembrī pāvests Francisks tiksies ar dažādu konfesiju jauniešiem (dienas piemajā pusē, Tallinas Domā Tallinna Toompea – Kārļa baznīcā), savukārt pēcpusdienā, pirms pāvesta Franciska došanās atpakaļ uz Romu, tiks svinēta Svētā Mise  Brīvības laukumā). Pēc tam svētceļnieki atgriezīsies Latvijā.

Ar pāvesta Franciska vizītes programmu var iepazīties vizītei veltītajā mājaslapā.

Pieteikšanās Baltijas svētceļojumam ir iespējama līdz 14.augustam, rakstot uz e-pastu info.svetcelojums@gmail.com

Līdzdalības maksājums svētceļojumā ir 60 eiro (iekļautas naktsmītnes un transporta izdevumi).

Svētceļnieki tiek aicināti uz informatīvu satikšanos – tā notiks Aglonā, 14. augustā, plkst. 16:00 (Aglonas bazilikas kriptā).

 

LKDIPAK

Mēs patiesi lepojamies ar augsto novērtējumu mariāņu tēvam Benediktam (Rinaldam Stankēvičam), Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšniekam, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidentam. No sirds apsveicam un vēlam Dieva svētību nesavtīgajā kalpojumā – Dievam un Latvijas cilvēkiem!

Vairāk >>

 

30.decembrī plkst. 12.00 Aglonas bazilikā tiks svinēts pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna, Andra Aglonieša, lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

Jaunās māsas, savienojot gan lūgšanas un noviciāta studijas, gan pastorālo darbu ar jauniešiem, gan fizisko un administratīvo kalpošanu, nesa lielu ieguldījumu Aglonas bazilikas rekonstrukcijas darbos un pāvesta sagaidīšanā. Šis laiks deva nopietnu rūdījumu turpmākajā, ne vienmēr vieglajā, kalpošanas ceļā Latgalē.

1995. gadā jaunieceltais Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis aicināja māsas apmesties uz dzīvi Ludzā, kur tikko bija uzcelta un iesvētīta jauna baznīca. Kopš tā laika māsas darbojās divās misiju vietās – Aglonā un Ludzā. 2016. gadā sākta jauna misija un klostera celtniecība Līvānos.

Vairāk kā 20 gados, vienām aizejot vai braucot uz studijām, un citām atnākot, ir pastāvīgi mainījies māsu skaits, bet darbības lauks un veids ir palicis tas pats: atbilstoši savas kongregācijas mērķiem, māsas strādā pastorālo darbu draudzēs un skolās; sadarbojoties ar pašaizliedzīgiem un radošiem brīvprātīgajiem palīgiem, tapušas daudzas bērnu un jauniešu nometnes un citi pasākumi, jau 15 gadus tiek organizētas ignāciskās rekolekcijas un garīguma nedēļas nogales.

Un katru vakaru māsas sanāk kopā euharistiskajai adorācijai, lai lūgšanā atdotu Dievam katru satikto cilvēku un iesākto iniciatīvu.

 

Māsas sirsnīgi pateicas visiem, kas šajos gados ir bijuši līdzās un ar savu draudzību, sadarbību un atbalstu palīdzējuši iet aicinājuma un kalpošanas ceļu. Tāpat īpašu paldies visi kopā varam teikt kristiešiem Vācijā, ASV un Lietuvā par materiālo atbalstu, caur kuru tik spilgti varam sajust Vispārējās Baznīcas vienotību.

 

 

© LRKB IC  www.katolis.lv

22. novembrī Aglonas bazilikā notika ikgadējā konsekrēto personu tikšanās, kas bija apvienota ar dievkalpojumu nodomā par Latviju, tās vadītājiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Svēto Misi celebrēja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, kā arī Latvijas bīskapi un priesteri. Svētās Mises laikā nuncijs svinīgi nolasīja Klēra kongregācijas dekrētu, kas apstiprina Latvijas Starpdiecēžu garīgā semināra kanonisku dibināšanu.

Uzrunājot visus klātesošos, īpaši konsekrētās personas, Pedro Lopess Kintana, aicināja atvērties Svētā Gara darbībai un “ļaut, lai Viņš ir mūsu dzīves patiesais vadītājs”. Tāpat arī nuncijs aicināja novērtēt labas kopienas dzīves vērtību, jo tā parāda lielas garīgās vērtības. “Dzīve kopienā ir Evaņģēlija sludināšana, kurai nav vajadzīgi daudzi paskaidrojumi. Konsekrētai personai pirmkārt ir jābūt lieciniekam un jādzīvo kā tādam, kurš ir ļāvis Svētajam Garam sevī iemājot un darīt sevi auglīgu.” Sprediķi nuncijs noslēdza ar lūgumu Vissvētākajai Jaunavai Marijai, Dieva Mātei, sargāt “mūsu konsekrāciju, lai vēlāk to dāvātu pasaulei”.

Tāpat arī nuncijs Svētās Mises laikā klātesošos iepazīstināja ar 2017. gada 13. oktobrī izdoto Klēra kongregācijas dekrētu, kas apstiprina, ka Rīgā ir oficiāli nodibināts Latvijas Starpdiecēžu garīgais seminārs Rīgas, Rēzeknes-Aglonas, Liepājas un Jelgavas diecēzei. Nuncijs paziņoja, ka ir atzīti un paziņoti Starpdiecēžu garīgā semināra statūti.

2017. gada 15. augustā bīskaps Jānis Bulis Latvijas bīskapu konferences vārdā lūdza kanoniski nodibināt Latvijas Starpdiecēžu garīgo semināru ar mērķi sniegt šīs zemes semināristiem labāku formāciju.

Svētās Mises noslēgumā bīskaps J. Bulis aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju veikt labus darbus, kā arī bīskapu un priesteru vārdā apstiprināja, ka lūdzas par Latvijas tautu, “jo valsts galvenais saturs nav likumi, bet cilvēki. Lai Dievs Svētais Gars katram dāvā bagātīgas žēlastības”. Noslēgumā visi klātesošie vienojās, dziedot Latvijas himnu.

Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienotās konferences priekšsēdētāja māsa Inese Lietaviete, izsakot pateicību par iespēju vienoties kopīgā lūgšanā, atzina: “Tas ir brīnišķīgs brīdis, lai mēs apzinātos, ka esam vienoti kā tauta un ka tieši vienotībā mēs varam izlūgt Latvijai lielas žēlastības.”

Pēc Svētās Mises un sadraudzības ar brāļiem priesterībā, konsekrētās personas tikās ģimeniskā gaisotnē, lai atskatītos uz šai liturģiskajā gadā kopā paveikto, lai dalītos ar piedzīvoto prieku savās kopienās, kā arī izrunātu nākotnes ieceres. Jaunākā statistika liecina, ka pavisam Latvijā ir 115 konsekrētas māsas un 32 brāļi.

LRKB IC

Foto galerija >>

oznor

Novembra pirmajā sestdienā pulcējāmies Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsu klosterī Rēzeknē, lai pateicībā Dievam svinētu māsas Terēzijas Pijas PIJ dzīves 80 gadu jubileju. Svētās Mises Upuri celebrēja mariāņu kongregācijas tēvs Rinalds Stankevičs MIC, Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents, kurš veltīja klātesošajiem brīnišķīgu sprediķi par Vissvētās Jaunavas Marijas lomu mūsu dzīvē. Pirms Dievkalpojuma tika sevišķi uzsvērta Sv. Mises nozīme. Svinībās piedalījās arī  priesteris Vitālijs Filipenoks no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles, Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsas no Rīgas, Liepājas, Varakļāniem, kā arī Marijas Leģiona māsas no Liepājas.

Māsa Terēzija Pija ir dzimusi Madonā, kā jaunākais bērns ticību praktizējošā ģimenē. Māsas vecāki  nākuši no Latgales: tēvs no Daugavpils, māte no Naujenes. Madonā toreiz tikai vēl veidojās katoļu draudzīte, tēvs un māte daudz darīja šīs draudzes tapšanā. Mazajā Madonas baznīciņā māsa tika nokristīta Kristus Karaļa svētkos, trešajā dienā pēc piedzimšanas. Arī baznīciņa veltīta Kristus Karaļa godam. Kad māsai bija 3 gadi, ģimene pārcēlās uz Jezupovas draudzi Naujenes pagastā.

Bērnību māsa pavadīja Naujenē, baudīdama vecāku mīlestību un gādību, bet sevišķi, kā māsa stāstīja, mācīdamās no vecākiem praktizēt ticību ikdienas dzīvē. Vēl bērns būdama, viņa redzēja tēvu agri no rīta, ceļos nometušos lūdzoties, katru mēnesi ejot pie grēksūdzes, ik svētdienu piedaloties Svētajā Misē. Māte, veicot ikdienas darbus, dziedāja stundu dziesmas Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Vecāki gandrīz katru dienu piedalījās Sv. Misē, neskatoties uz 4,5 km attālumu līdz baznīcai, turklāt Sv. Mise bija agri –  6 no rīta.

Māsa Terēzija Pija mācījās Daugavpils vidusskolā. Reiz, kā viņa pati stāsta, 9. klasē, liekas, literatūras stundā viņa skaidri saprata savu aicinājumu uz Dievam veltītu dzīvi. Lai šo Dieva aicinājumu piepildītu, vēl vajadzēja gaidīt līdz 18 gadiem, jo klosterī uzņēma tikai pilngadīgas personas. Pienākot laimīgajai dienai –  1955.gada 29. oktobrim, –  savā dzimšanas dienā, māsa brauca uz Aglonu, lai iestātos Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijā un uz visiem laikiem piederētu Dievam.

Postulāts, noviciāts (aicinājuma pārbaudes laiks klosterī) pagāja Aglonā –  Dievmātes patvērumā. 1959.g. māsa Terēzija Pija salika pirmos svētsolījumus, tādējādi apsolot Dievam, dzīvot nabadzībā, šķīstībā un paklausībā.

1960. gadā padomju vara lika nepārvaramus šķēršļus turpmākai klostera pastāvēšanai un pār klosteri savilkās tumši mākoņi. Māsām bija jādodas prom no klostera – pasaulē, līdzīgi kā Bērnam Jēzum bija jābēg uz Ēģipti. Visām māsām kopā neatļāva dzīvot, tikai atsevišķi, mazās grupās – 3 līdz 5 māsas. Tomēr Dieva mīlestība un gādība bija ar viņām, Kungs deva spēku izturēt un palikt uzticīgām arī šādos grūtos dzīves apstākļos. Māsas turpināja savu Dievam veltīto dzīvi apslēptībā – lūdzoties, strādājot un, iespēju robežās, palīdzot cilvēkiem viņu garīgajās vajadzībās.

1965.g 29.aprīlī Līvānos māsa Terēzija Pija kopā ar vēl 3 māsām salika mūžīgos solījumus, slepeni, aiz aizslēgtām durvīm. Māsa toreiz domāja: “Uz mūžiem es piederu Jēzum!” Māsa bija laimīga dzīvojot kopā ar savu Izredzēto Jēzu, un no šīs laimes pārpilnības radās vēlme dalīties tajā ar citiem, liecināt par Dievu. Latvijā, toreiz valdošā komunisma ietekmē, bija noliegts atklāti darboties apustulātā, bet māsas sirdī dega ilgas nest Labo Vēsti citiem.

Kādā dienā klostera priekšniece jautāja māsai Terēzijai Pijai, vai viņa vēlētos braukt misijās uz Kazahstānu, kur jau dzīvoja un darbojās dažas mūsu kongregācijas māsas. Viņa izteica savu piekrišanu un 1976.g aprīlī devās pirmo reizi uz svešo zemi Kazahstānu. Tur vēl nebija ne priesteru, ne baznīcu. Priesteri tikai reti iebrauca naktīs – slepenībā, lai apkalpotu ticīgo garīgās vajadzības, bet māsas sagatavoja cilvēkus uz Sv. Sakramentu pieņemšanu. Māsa Terēzija Pija priecājas par Kazahstānā nostrādātiem gadiem, sevišķi par to, ka varēja pieaugušo un bērnu sirdīs iedegt ticības liesmiņu, gatavojot viņus Sv. Sakramentu pieņemšanai. Tad nāca laimīgais gads un diena, kad 1995. gadā iebrauca pastāvīgais priesteris un ticīgajiem tika nodrošināta pastāvīga garīgā aprūpe.

Māsa Terēzija Pija nodzīvoja Kazahstānā 37 gadus. Bija gan ērkšķi, gan rozes dzīves ceļā. Viņa saka, ka par Kazahstānas dzīvi varētu sarakstīt grāmatu, bet lai tas paliek pie Debesu Tēva sarakstīts.

2013. gadā jūlijā māsa atgriezās dzimtenē, četrus gadus nodzīvoja Liepājā, kur viņa apmeklēja ieslodzītos cietumā un gatavoja viņus Sv. Sakramentu saņemšanai, kā arī veica katehēzes darbu un apmeklēja bērnus ar īpašām vajadzībām. Vēl māsa veica kalpojumu Marijas Leģionā. Tagad jau dažus mēnešus māsa dzīvo Rēzeknē. Pateicība Dievam Par visu! Māsa vēl Dieva svētību un pateicas visiem, kas piedalījās jubilejas svinībās, sevišķi tēvam Rinaldam Stankevičam MIC par skaisto un svinīgo Dievkalpojumu un par siltiem un sirsnīgiem vārdiem!

Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas