Aktualitātes

Raidījumā “Es ticu” par jūnija beigās notikušo konsekrēto simpoziju Viļānos, par Siguldas katoļu draudzes pieredzi darbā ar jauniešiem, par Skaistkalnē notikušo nometni CAMPO JĒZUS, bet raidījuma otrā daļā stāsts par Starptautisko iekļaujošo nometni „Pasaule visiem Latvijā”, kas norisnājās Amatas novadā.

Priesteris Rihards Rasnacis:

Simpozijs Viļānos bija kā pirmais impulss, lai mēs Baznīcā izvērtētu darbu ar jauniešiem un meklētu ceļus, kā to pilnveidot. Tam noteikti sekos turpinājums vietējās draudzēs un kopienās, kā arī paneļdiskusija, kas 9. septembrī norisināsies Rīgā.

Secinajumi_pastorats_jauniesiem

24. jūnijā Latvijas konsekrētie pulcējās Viļānos uz simpoziju par to, kā veicināt jauniešu pastorālo darbu Baznīcā. Simpozija īpašie viesi bija pr. Rihards Rasnacis un Pēteris Skudra, kā arī RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle. Kopdarbs vainagojās ar daudzām atziņām, kas varētu palīdzēt kalpošanā jauniešiem:

1. Jauniešu pastorālā darba centralizācija
2. Jauniešu iesaistīšana kalpošanā
3. Garīguma iekļaušana jauniešu ikdienā
4. Garīgā vadība
5. Pasākumu kvalitāte
6. Svētceļojumi
7. Jauniešiem – sava telpa draudzē

 

Jauniešu pastorālā darba centralizācija

1Diskusijā izskanēja, ka būtu auglīgi organizēt darbu ar jauniešiem vienoti valsts līmenī, nevis atstāt to atsevišķu draudžu, kopienu, pat diecēžu kompetencē. Ir svarīgi meklēt veidus, kā veicināt un organizēt jau esošo kopienu centralizāciju lielo pasākumu (piem., Jauniešu dienu) plānošanā un īstenošanā. Ņemot vērā situāciju, kad strauji samazinās jauniešu skaits Baznīcā, ir svarīgi vienot spēkus kvalitatīvam darbam ar jauniešiem.

Lai to īstenotu, ir nepieciešama jauniešu padome un centri (centrāli un/vai diecēzēs), ko veidotu jaunieši (līdz 35 gv.), kas pārstāvētu savas kopienas. Ir svarīgi, lai jauniešu centra vadītājs būtu kā algots darbs, kas ļautu to veikt ar atdevi un profesionālā līmenī. Ņemot vērā jauniešu potenciālu, jauniešu padome veidotu jauniešu pastorālā darba programmu centrāli un/vai diecēzēs (atbildīgā priestera vadībā) un uzņemtos atbildību par tās īstenošanu. Diskusijā izskanēja vajadzība pēc informatīva portāla internetā, kas apkopotu jauniešu aktivitātes un materiālus darbam ar jaunatni. Ir nepieciešams arī garīgs un materiāls atbalsts jauniešu līderiem draudzēs.

 

 
Jauniešu iesaistīšana kalpošanā

2Jaunieši vēlas, lai pieaugušie viņiem palīdzētu atbildīgā veidā iesaistīties dažādās kalpošanās, arī sabiedrības labā, jo viena no jauniešu pamatvajadzībām ir justies noderīgiem un piedalīties jēgpilnos projektos.

Tā ir iespēja uzrunāt arī jauniešus, kuri nav Baznīcā. Iesaistīšanās brīvprātīgo darbā var kļūt par vienu no evaņģelizācijas ceļiem.

Jauniešu vecumposmam ir svarīgi pārbaudīt savas spējas, iegūt jaunu pieredzi, mācīties, kā arī saņemt pozitīvu novērtējumu viņu iniciatīvām no pieaugušo puses. Diskusijā izskanēja, ka ir svarīgi ņemt vērā jauniešu idejas un ar uzvedinošiem jautājumiem palīdzēt viņiem pašiem nonākt pie realizējama plāna. Svarīgi, lai jaunieši atklātu Jēzu “mazajos” – “ko jūs esat darījuši vienam no Maniem vismazākajiem…” (sal. Mat 25, 40) Palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, slimniekiem, trūkumcietējiem raisa jauniešos viņu potenciālu un dara viņus spējīgus atteikties no sava komforta –  “mazā brāļa dēļ”.

 
 
Garīguma iekļaušana jauniešu ikdienā

3Baznīcai, un jo īpaši jauniešu darba vadītājiem, ir svarīgi iepazīt jauniešu ikdienu, viņu vajadzības un vērtības, kā arī viņu garīguma pieredzi, lai spētu tajā saskatīt labo un to integrēt Baznīcas notikumos un organizētajos pasākumos. Ir svarīgi atpazīt Dieva pieskārienu katra jaunieša dzīvē, lai arī cik tālu no Baznīcas viņš atrastos, un no šī punkta palīdzēt viņam pašam atpazīt Dieva darbību viņa dzīvē un to attīstīt.

Kultūras mantojuma (vēstures, mākslas, tautas tradīciju) apzināšanās un integrācija garīgajā vēstījumā var kalpot kā evaņģelizācijas ceļš un platforma jaunu cilvēku iesaistīšanai Baznīcas pasākumos, kā arī vienotības stiprināšanā starp cilvēkiem. Ir svarīgi, ka Baznīca dodas pretī tiem, kuri ir tālu no Dieva, un ka tā vēlas būt tuvāk cilvēkiem viņu ikdienā.
 
Garīgā vadība

4Jauniešiem ir vajadzīgi līdzgaitnieki, kas viņus garīgi pavada. Veiktajā aptaujā par jauniešu vajadzībām izskan vēlēšanās pēc garīgi pieredzējuša cilvēka (līdera – priestera, konsekrētās personas, laja) klātbūtnes, kurš autoritāri “nepamāca”, bet drīzāk  ir piemērs jauniešiem, kā arī atbalsta un veicina jauniešu labās iniciatīvas, vienlaikus sniedzot nepieciešamo garīgo stiprinājumu grūtību un kārdinājumu brīžos.

Jauniešiem ir nepieciešama palīdzība, kas balstīta pieaugušo dzīves gudrībā, lai pieņemtu labas izvēles daudzo piedāvājumu vidū un nolemtu tās arī īstenot.

 
 
Pasākumu kvalitāte

5Ir svarīgi, ka pasākumi, kuri tiek veidoti ar mērķi uzrunāt jauniešus ārpus Baznīcas (un arī Baznīcā), ir labi pārdomāti un kvalitatīvi (arī vizuāli, audiāli utt.), lai jaunieši vēlētos uz tiem aicināt savus draugus, nevis kaunētos (ļoti bieži pirmais jautājums, ko jaunieši uzdod – kurš vēl bez manis tur būs?).

Kvalitāte nenozīmē liekus izdevumus, bet pārdomātu saturu un struktūru (kā piemēram, Tezē tikšanās Rīgā, iesaistot brīvprātīgos jauniešus).

Plānojot pasākumu, ir svarīgi izvērtēt pasākuma mērķauditoriju (ne visur visiem ir jābūt). Pasākumu kvalitātes nodrošināšanā ir lietderīgi pieaicināt arī speciālistus (ekspertus) kā lektorus vai konsultantus. Svarīgi, ka jauniešiem ir paraugi no kristīgu, jaunu laju puses, jo vairākums jauniešu nav aicināti uz priesterību vai klosterdzīvi, bet uz ģimenes dzīvi. Ir būtiski draudzēs atrast atbilstošus līderus jauniešu darbam no pašu jauniešu vidus, ar kuriem citi jaunieši vēlētos identificēties, un līdz ar to – iesaistīties draudzē.
 
Svētceļojumi

Jaunieš6u aptauja liecina, ka viņiem ļoti patīk svētceļojumi, kā arī cita veida izaicinājumu pārvarēšana, lai iegūtu jaunu pieredzi. Kontakts ar dabu ir ļoti labs veids, kā mūsdienu jaunietis tuvojas garīgajai pasaulei. Līdz ar to ir nepieciešams pārdomāt, kā svētceļojumos iesaistīt jauniešus (piemēram, uzticot viņiem dažādas atbildības), kā arī veidot svētceļojuma programmu atraktīvu jauniešiem.

Mēs, Latvijas konsekrētie, priecājamies, ka sadarbībā ar Rīgas Garīgo semināru ir nostiprinājusies svētceļojuma tradīcija no Rīgas uz Skaistkalni, kurā jaunieši lūdzas par savu aicinājumu.
 
Jauniešiem – sava telpa draudzē

Ir svarīgi, ka jaunieši d7raudzē var pulcēties vietā, kuru viņi paši drīkst ierīkot pēc savām vajadzībām un ar savām spējām. Jaunieši ļoti novērtē neformālu vidi un pasākumus (kopīgu atpūtu, sporta aktivitātes, sadraudzību starp draudzēm, puišu/meiteņu grupiņas, filmu vakarus, slavēšanu un mūziku).

Ļoti svarīgi, ka jauniešiem tiek veltīts laiks un resursi no atbildīgajiem pieaugušiem, kuri ir aicināti būt nesavtīgi kalpošanā un negaidīt tūlītējus augļus.

Jaunieši ļoti labprāt apgūst arī jaunas prasmes (piemēram, fotografēšana vai filmēšana), kuras viņi varētu pielietot kalpošanā draudzē.

LKDIPAK

 

Plašāk par simpozija norisi un materiāli (prezentācijas) >>

“Manām kājām Tu esi licis nostāties plašākā vietā” – šie 31. psalma vārdi bija vadmotīvs nometnei CAMPO JĒZUS, kas jūlija sākumā Skaistkalnē pulcinājas 37 brīnišķīgus, darboties gribošus  jauniešus.  Jau trešo gadu pēc kārtas to organizēja konsekrētie brāļi un māsas no dažādām kopienām Latvijā. Šogad nometnes programmā – blakus līdzšinējām aktivitātēm – bija iesaistīti arī daudzi viesi ar vērtīgām lekcijām, kas rosināja jauniešus uz dziļākām pārdomām un plašāku skatījumu uz sevi pašiem, Baznīcu, sabiedrību. Ar vienu vārdu sakot – doties plašumā!

Uz jauniešiem tik svarīgajiem jautājumiem par savstarpējām attiecībām un par to, kāpēc “gaidīt īsto”, atbildēja Dainis Pandars (kustība Īsta mīlestība gaida) – kopā ar viņu nemanot paskrēja lekcijai atvēlētā pusotra stunda! Ļoti uzrunājoša bija arī laulātā pāra – Veronikas un Elgara Felcu – liecība un aizrautīgais stāstījums par globālajām vides izmaiņām, kuru novēršanā ir nepieciešams iesaistīties visiem.

“Dzīvo gudri. Domā dziļi. Mīli dāsni.” – šī bija viena no atziņām, ko jaunieši paņēma līdzi no viņu lekcijas.

Nenoliedzami, arī šogad darbošanās dažādās klosterdarbnīcās tika gaidīta ar lielu prieku un entuziasmu. Kā jaunums bija video darbnīca, ko vadīja Ivars Utināns un kuras ietvaros tapa video par nometni.

 

Nometnes četrās dienās ik brīdi piedzīvojām, ka dzīve ar Dievu patiešām ir aizraujoša un izaicina  atklāt arvien jaunus apvāršņus – Dievs mūs ik brīdi aicina iziet un nostāties “plašākā vietā”! Daudziem paliks atmiņā lielā vakara spēle, kurā vajadzēja sasniegt noslēpumaino vietu – “Dzīvības pilnību”. Spēle daudziem atstāja pārdomas par dzīves nozīmi. Mūs stiprināja arī kopīgā lūgšana Skaistkalnes Dievmātes patvērumā – katru vakaru paulīniešu tēvu vadībā tika svinēta Svētā Mise. Pēdējā dienā nometnes dalībniekus apciemoja arī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.  Ar viņa svētību  jaunieši devās mājup, kur viņi ir aicināti drosmīgi liecināt par Kristu saviem vienaudžiem.

Arī šogad nometne notika, pateicoties Renovabis un daudzu labas gribas cilvēku atbalstam. Sirsnīga pateicība īpaši māsai Hannai OP, kura koordinēja komandas darbu un rūpējās, lai nometne noritētu patiešām lieliski!

LKDIPAK

Bildes no CAMPO JĒZUS (70) >>

 

 

 

Šogad  Jāņu dienu Viļānos pavadījām ne vien priecīgā konsekrēto brāļu un māsu sadraudzībā, bet arī auglīgās sarunās par to, kā  varam veicināt jauniešu pastorālo darbu Baznīcā. Mēs pateicamies tēvam Rinaldam Stankēvičam MIC par Viļānu klostera viesmīlību – jau trešo gadu pēc kārtas mēs, konsekrētie, tur jutāmies īpaši gaidīti!

Savukārt mūsu simpozija īpašajiem viesiem – lektoriem pr. Rihardam Rasnacim, pr. Pēterim Skudram un Lolitai Ērglei – izsakām sirsnīgu pateicību par nesavtīgo dalīšanos ar atziņām, kas turpmāk bagātinās mūsu kalpošanu jauniešiem! Paldies lektoriem par atļauju ievietot materiālus arī mūsu mājaslapā*!

* ievērojot autortiesību nosacījumus, izmantojot materiālus, atsauce uz Autoru ir obligāta!

 

  • Simpozija galvenās uzrunas – keynote speech (Viļāni, 24.06.2017.)

Lolita Ērgle, Mag paed. “Jaunieši mūsdienās: pastorālā darba izaicinājumi un iespējas” prezentācija (pdf) >>

Pr. Pēteris Skudra “Līdzgaitniecība un pastorālais darbs ar jauniešiem” vadlīnijas (pdf) >>

m. Inese Lietaviete “Jauniešu viedoklis par Baznīcu: pētījuma apkopojums.” prezentācija (pdf) >>

Diskusijas dalībnieku rakstiski iesūtītie ieteikumi / secinājumi jauniešu pastorālajam darbam  kopsavilkums (pdf) >>

 

  • Pilotdiskusija Samuēla grupas jauniešu vidū (Sarkaņi, 04.06.2017.)

Ko jaunieši sagaida no Baznīcas?Ko jaunieši sagaida no Baznīcas?Lejuplādēt “Jauniešu vajadzības un Baznīca” (pdf) >>

 


 

  • Eiropas Bīskapu konferences materiāli (Barselona, 28.-31.03.2017.)

Eiropas Bīskapu konference (http://www.ccee.eu/) 2017. gada 28.-31.martā Barselonā rīkoja simpoziju par jauniešu garīgo vadību, vecinot brīvību atbildēt aicinājumam. Par simpozija vadmotīvu tika izraudzīts teksts no Evaņģēlija, kas stāsta par Jēzus ceļu kopā ar mācekļiem uz Emausu “Viņš gāja tiem līdzās” (Lk 24, 15)

 

 


 

  • Labās prakses piemēri

Aplikācija telefonā

app


Apvienotā pastorālā programma Anglijā

flame

 


Aicinājuma izzināšanas programma

italia


Mājaslapa – katehēzes veidotas ar jaunu metodoloģiju, inkulturizējot jauniešu ikdienas pieredzi

barcelona


Akadēmiskais pastorāts – studentu mājas grupas

pt


Alfa kurss jauniešiem

alfa


Nacionālā aicinājumu programma

england

 


Sporta aktivitātes, arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām

pl1_5

Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konference aicina uz diskusiju par pastorālo darbu ar jauniešiem Baznīcā, kas notiks 24. jūnijā Viļānos. Pieteikšanās līdz 22. jūnijam!

Simpozija_programma

 SIMPOZIJA MĒRĶIS

Izvērtēt pastorālā darba ar jauniešiem situāciju Latvijā, meklējot atbildes uz jautājumu, kā konsekrētās personas var vēl auglīgāk un efektīvāk atbalstīt jauniešus aicinājuma izzināšanas ceļā. Atsaucoties Bīskapu sinodes uzaicinājumam pārrunāt dažādus pastorālā darba aspektus, laipni aicinām piedalīties simpozijā visus, kuri veic kalpojumu jauniešiem Baznīcā – draudzēs un kopienās. Jūsu viedoklis mums ir svarīgs!

 

SIMPOZIJA PROGRAMMA    lejuplādēt  >>

como-funciona-prayforsynod-engVarbūt arī Tu (un Tava lūgšanu grupiņa, kopiena, draudze) vēlaties iesaistīties unikālā lūgšanu iniciatīvā visas pasaules mērogā – lūdzot, la jauniešu tēmai veltītā Bīskapu sinode (2018.gadā) nestu bagātīgus pastorālos augļus!

Daudzi jaunieši jau lūdzas visā pasaulē? Kā tas notiek? Apskaties šeit

 

Materiāli lūgšanu vakaram ar jauniešiem (ENG) >>

Aptauja jauniešiem (16-30 g.v.) par viedokli attiecībā uz Baznīcu (LV) >>

 

SITUĀCIJAS IZVĒRTĒJUMS

 

a) Jautājumi, uz kuriem aicināti atbildēt jaunieši:

1. Kādā veidā Baznīca ieklausās jauniešos, viņu dzīves situācijā?

2. Kādi ir svarīgākie mūsdienu izaicinājumi un iespējas mūsdienās jauniešiem Latvijā?

3. Kāda veida pastorālās aktivitātes, tikšanās ir visveiksmīgākās jauniešiem Baznīcā un kāpēc?

4. Kādas aktivitātes, tikšanās ir veiksmīgas darbā ar jauniešiem ārpus Baznīcas un kāpēc?

5. Ko jaunieši patiesībā sagaida no Baznīcas Latvijā šodien?

6. Kādas ir jauniešu iespējas piedalīties ekleziālajā komūnijā (iesaistoties draudzes un kopienu dzīvē)?

7. Kā un cik bieži tiek veidots kontakts ar jauniešiem ārpus Baznīcas?

 

b) Jautājumi par pastorālajām Aicinājuma (arī – profesionālajām) programmām jauniešiem:

8. Kā jauniešu aicinājuma izzināšanā ir iesaistītas ģimenes un kopienas?

9. Kāds ir skolu, universitāšu un citu izglītības iestāžu (civilo vai ekleziālo) ieguldījums jauniešu formācijā viņu aicinājuma izzināšanai?

10. Kādā veidā tiek ņemtas vērā kultūras izmaiņas, ko veicina digitalizācija?

11. Kādā veidā Pasaules Jauniešu dienas vai citas nacionālās / starptautiskās iniciatīvas var kļūt par ikdienas pastorālās aprūpes daļu?

12. Kādā veidā jūsu diecēzē tiek plānoti  diecēzes pastorālās programmas notikumi / pasākumi jauniešiem?

 

c) Jautājumi atbildīgajiem, kas veic pastorālo darbu ar jauniešiem: 

13. Cik daudz laika priesteri un citi formatori velta individuālai garīgai vadībai jauniešiem?

14. Kādas ir formācijas iespējas un iniciatīvas, ko izmanto pastorālā darba veicēji, lai palīdzētu jauniešu aicinājuma izzināšanā?

15. Kāda veida individuālā līdzgaitniecība tiek piedāvāta semināros?

 

d) Specifiski jautājumi, kas attiecas uz jauniešiem Eiropā:

16. Kāda veida atbalsts tiek sniegts jauniešiem, lai viņi varētu raudzīties nākotnē ar uzticību un cerību, apzinoties savu bagātību – Eiropas kristīgās saknes?

17. Jaunieši bieži jūtas izstumti un marginalizēti politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā situācijā, kurā tie dzīvo. Kādā veidā jūs pievēršat uzmanību jauniešu protesta reakcijai, kas var tikt transformēta sadarbībā un līdzdalībā?

18. Cik lielā mērā paaudžu attiecībām joprojām ir nozīme? Ja tās vairs nedarbojas, kā varētu tās atjaunot?

 

AKTIVITĀŠU PLĀNOŠANA

1. Nosauciet svarīgākās pastorālās aktivitātes darbā ar jauniešiem un viņu aicinājuma izzināšanā.

2. Izvēlieties trīs aktivitātes, kuras šķiet visvērtīgākās, lai ar tām dalītos ar visu universālo Baznīcu. Raksturojiet tās, vadoties pēc šiem punktiem:

a) Apraksts: Kas to vada? Kā tā notiek? Kur? utml.

b) Analīze: Kādi ir tās mērķi? Kāds ir aktivitātes teorētiskais pamatojums? Kādas ir vērtīgākās pieredzes, atziņas? Kā tās attīstījušās?

c) Izvērtējums: Kādi ir mērķi un vai tie ir sasniegti? Ja nē – kādēļ? Kāda ir šo aktivitāšu ietekme sociālajā, kulturālajā un ekleziālajā līmenī? Kāpēc un kādā veidā šī aktivitāte ir nozīmīga / formējoša?

20. maijā notika Muzeju nakts, kuras programmā šogad bija iekļauta arī Sv. Marijas Magdalēnas draudze un Sv. Ģimenes Māja. Atsaucoties pr. Andra Kravaļa un Ineses Švekles uzaicinājumam, tajā iesaistījās arī konsekrētās māsas, lai apmeklētājiem pastāstītu par konsekrēto dzīvi. Zīmīgi, ka abas ēkas – Sv. Marijas Magdalēnas baznīca un Sv. Ģimenes māja – vēsturiski ir bijušas daļa no senā cisterciešu klostera.

Mazliet par vēsturi
Pirmā Svētās Marijas Magdalēnas koka baznīca celta ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā (1253-1273) kā cisterciešu sieviešu ordeņa klosterbaznīca kapela. Klostera priekšniece Magdalēna, Kaupo (1217), Turaidas lībiešu valdnieka mazmeita, ziedoja līdzekļus mūra baznīcas ēkas celšanai, tāpēc arī tā tika nosaukta viņas svētās aizbildnes — sv. Magdalēnas vārdā. Pats klosteris bija atdalīts ar apkārtmūri un sniedzās līdz pat pilsētas nocietinājumu sienai, pie kuras vēl šodien redzams Jaunavu (senāk arī Klostera) tornis.
Baznīca bija celta cisterciešu stilā, vienkāršā iekšējā un ārējā veidojumā (bez krāsainām logu vitrāžām, bez skulptūrām, lai netraucētu iekšējo sakopojumu u.tml.). Arī tornis bija viens, neliels, ar vienu nelielu zvanu (Svētā Jēkaba katedrāles pusē). Sākotnējā ēka bijusi īsāka un šaurāka, bez prezbitērija un priekštelpas.
14. un 15. gadsimtā ēka tika paplašināta, izveidojot baznīcas sānu ārsienās 5 arku ailes un, piebūvējot sānu jomus, kā arī otro stāvu, kur virs sānu jomiem tika ierīkotas kapelas. Vidusjomā tika augstāk pacelti griesti, bet zem ēkas iebūvēts pagrabs mirušo apbedīšanai. Pēc kāda laika tika piebūvēts arī prezbitērijs.

18623482_804601076384194_4765351346201447090_o

Klosteri šodien

Māsas, piedaloties Muzeju nakts pasākumā, jau vien ar savu klātbūtni apstiprināja, ka arī mūsdienās ir cilvēki, kas izvēlas dzīvot dzīvi, kas veltīta Dievam un kalpošanai brāļiem un māsām. Masa Hannah Rita Laue no Betānijas dominikāņu māsu kongregācijas stāstīja par konsekrēto dzīvi Baznīcas vēsturē un par Dominikāņu ordeni. Māsa Natālija no Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācijas stāstīja par kontemplatīvās dzīves aicinājumu – brāļiem un māsām, kas dzīvo klauzūrā, veltot dzīvi Dievam caur lūgšanu. Stāstot par Karmela garīgumu, viņa pieminēja Baskāju Karmela māsu ordeni Ikšķilē un Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela Kalna Baskāju Brāļu ordeni Rīgā, Sv. Jāzepa draudzē, kā arī pastāstīja par savu kongregāciju.
Liliane Bertrand un Rita Refalo, Apustuliskās Oblātes Pro Sanctitate (sekulārais institūts) paskaidroja, kāda atšķirība ir starp kongregācijām un sekulārajiem institūtiem. Viņas pastāstīja arī par Apustulisko Oblāšu Institūtu un Pro Sanctitate ģimeni (Sociālie Animatori un Kustība Pro Sanctitate).
Muzeju nakts bija izdevusies – piedalījās ļoti daudz cilvēku, kurus intersēja tēma par klosteriem, kā arī senās klostera kriptas apskate, kur tagad ir iekārtots Sakrālo lietu muzejs. Daudzi uzdeva jautājumus un runājās ar masām pēc lekcijas.

Muzeju nakts noslēgusies. Tagad uz tikšanos Baznīcu naktī, kas šogad notiks 2. jūnijā!

 

Liliane Bertrand, Apustuliskā Oblāte Pro Sanctitate

Foto: Svētās Ģimenes māja

TM-609x300

 

Jau pavisam drīz – 25. jūnijā Viļņā svētīgo kārtā tiks iecelts Lietuvas garīdznieks – arhibīskaps Teofils Matuļonis (1873-1962), komunisma laika Baznīcas moceklis.

Matuļonis pirmajos savas priesterības gados ir kalpojis Latvijā – Varakļānu (1900-1901) un Bikavas draudzēs (1902-1910). Viņš brīvi runāja latviešu valodā un sauca Latviju par savu otro dzimteni (izglītību viņš bija ieguvis Daugavpils reālģimnāzijā).

Gaigalavas_baznīca_2000-07-28

Bikavas (Gaigalavas) baznīca, kur, būdams prāvests, Matuļonis veica pārbūvi un organizēja divu 32 m torņu piebūvēšanu.

Līdzīgi kā mūsu bīskaps Boļeslavs Sloskāns, viņš priesterībai gatavojās Pēterburgas garīgajā seminārā (par priesteri ordinēts 1900. gadā, t.i., 17 gadus pirms Sloskāna). Viņu abu dzīves līnijās arī vēlāk saskatāma līdzība – Teofilu Matuļoni 1923. gadā kopā ar citiem garīdzniekiem boļševiku vara arestēja un izsūtīja uz soda izciešanas vietām Krievijas cietumos un Solovku gulagā. Līdzīgi kā bīskaps Sloskāns arī Matuļonis saņēma bīskapa ordināciju paslepus – būdams ieslodzījumā 1928. gadā.

Atļauju atgriezties dzimtenē viņš saņēma 1933. gadā. Viņu un citus izsūtītos garīdzniekus vilciena stacijās sagaidīja ticīgo pulki – par šo aizkustinošo tikšanos vēsturiskas liecības saglabājušās 1933. gada “Katôļu Dzeives” izdevumā, ko pārpublicējam zemāk.

Tomēr arhibīskapa moceklības ceļš ar to vēl nebeidzās. Kad Lietuvu ieņēma padomju vara, Teofils Matuļonis vēlreiz tika izsūtīts uz Sibīrijas lāģeriem. Kopumā 25 gadus no sava gandrīz deviņdesmit gadus garā mūžā viņš ir pavadījis ieslodzījumā. Vēlreiz atgriežoties no Sibīrijas mājās, viņu turpināja uzraudzīt padomju specdienesti, kas bija iesaistīti arī viņa nāvē 1962. gada 20. augustā.

 

matulonis

 

(Pārpublicēts no “Katôļu Dzeive” 1933. gada izdevuma)

Pristeru-mūcekļu atsagrīzšona nu trymdas

Catūrtdīn, 19. oktobrī, caur Indru ībrauce nu komunistiskos Krīvijas Latvijā 11 katoļu bazneickungu. Indras stacijā trimdinīkus sagaideja V. E. Veiskups J. Rancans, Leitovas katoļu prīkšstovis bk. V. Mieleška un daudz cytu.

Dreižī pīnoce viļcīņs. Caur vagona lūgim beja radzamas nūvorgušūs pristeru-mūcekļu sejas. Reigas archiveiskupa vārdā jūs apsveice V. E. Veiskups Rancans. Nu Kaunas deleģētais bk. V. Mieleška apsveice trimdinīkus s. Tāva un Leitovas katoļu vordā. Jys ari, pylnvarôts nu s. Krāsla, deve visim Apostoliskū svēteibu. Uz apsveikumim ar sirsneigim vordim atbiļdēja bk. T. Matuļonis un bk. Bugenis. Atbiļdes beja eisas, bet ļūti sirsneigas. Visi ībraukuši trimdinīki jutos itkai nu kopa pīsacāluši. Pēc sasasveicynsšonas, V. E. Veiskups Rancans īlyudze vysus bejušūs cītumnīkus pi sevis vagonā. Te jī ībaudeja V. E. leidza pajimtos svīstmaizes.

Jūs acīs storôja prīks, ka var pyrmū reizi ēst breivēs zemes maizi.

Viļcīņs sôka kusteitīs. Pēc nailga laika tys sasnēdze Krôslovas staciju. Viļcīni sagaideja lels ļaužu pulks. Visi steidzēs pi vagona, lai apsveikt varūneigūs mūcekļus. Vagonā tyka pīnastas pučes un daudz paceņu ar dažaidom ādamom vīlom. Arī tôļôkôs stacijās viļcīni sagaideja daudz ļaužu. Vysu jūs acīs beja osoras un reizē ari prīks.

Lelu pôrsteigumu visim trimdinīkim sagôdôja V. E. veiskups Rancans storp Sylovas un Užvaldas stacijom. Jys paziņoja, ka tim labi pazeistamais — gara auguma, skrondôs tārpts pristers ir veiskups. Tur pat uzlyka veiskupam-mūcekļam golvā sorkonu miceiti (veiskupa capureiti). Nivīns nu klētasūšim nazynôja, ka jūs vydā beja tik augsts goreidzniks, izjamūt bk. Proncketisu, kurs beja klāt pi konsekracijas Piterpili.

Interesanti izaskateja šys appleisušais mūceklis ar veiskupa capureiti golvā. Jô leidzbidri beja ļūti pārsteigti un nazynôja, vai tei ir patīseiba, vai tikai juki. Beidzūt saprota, ka patiseiba un ar lelu cinu steidzēs nūskupsteit veiskupam rūku.

Pēdeigi viļcīņs sasnēdze Daugavpili. Ari te bejušūs cītumnīkus sagaideja miļzeigs ļaužu daudzums. Īsaroda vītējī goreidznīki un piļsātas vaļdes porstovi. Skūlu jaunôtne nūsastoja uz perona ryndôs. Viļcinam pinokūt, orkestrs sôka spēlēt pavesta un vaļsts himnas. Bejuši trimdiniki tyka pîlyugti stacijas I. kl. bufetē, kur tim vītejī katoli sagatavojuši pušdines. Ēsšonas laikā latvišu skūlu jaunčtne izpiļdeja dažas dzismes. Veiskups Matuļonis sirsneigi pasateice daugavpilīšim par sagaideišonu un deve, pyrmū reizi publiski, sovu Apostoliskū svēteibu.

Jys runôja skaidrā latvīšu volūdā, uzsvārdams, ka Latvija ir jô ūtro dzimtine.

Šite Jys ir strodojis ap 10 godim. Pēc tam visi atsagrize viļcīnī, kurā jau beja pôrlyktas un sakārtotas trimdinīku „Montas”: kules ar sovetu produktim, katleni, trumuli, čainiki, lôdeites un c. Atskanēja svātos dzīsmes. Viļcīņs dēvēs uz Leitovas pusi, kur ticeigô tauta sagaideja sovus lobôkūs dālus. Apmāram pēc pôrs stuņdem pristeri-mūcekli ibrauce sovā dzymtajâ zemē. Satikt beja daudz goreidznīku, vaļdeibas pôrstôvi un ticeigo tauta.

1

Pi roksta pīvīnotos biļdeitēs redzim, kai izaskateja pristeri-mūcekli pēc atsagrīzšonas nu trymdas. Daži nu tim skrondôs tārpti un ir leidzeigi pošim pādejim übogim un lazarim. Nūvorguši. Slimi. Acis īkrytušas. Sejas izteiksmē saskotams nūgurums, bet radzams ari lels gora styprums. Šī pristeri ir leidzeigi senejim katakombu īdzeivotôjim. Un veiskups! Cik nūžālojams jys izaskota! Līkās, leidzeiga jam ūtra naboga plašajā Krīvijā vairs nabeja… Viņš atgôdynoj katakombu veiskupu, kuram vajadzēja slēptīs nu ticeibas vojotojim zam zemes. Patīši, ir jôraud, raugūtīs uz taida skota! Kas tagad teik dareits Krīvijā ar ticeigim, pristerim un myusu svātumim!

Bet tūmār jôdūmoj, ka tū upuri un mūcekļu asnis naīs zudumā. Nav šaubu, ka Krīvija beidzūt byus breiva nu šos nalaimes un lôstim. Dīvs ir un atļaus tikai leidz laikam plūseitīs nataisneigai un varmūceigai bezdīveibai.

Mynātūs mūcekļu par ticeibu korstôkô vēlēšonēs beja apmeklēt Latviju, jo tei jim ir tik pazeistama un tyva. Kai jau redzējom, visi jī, eisoku vai garēku laiku, izaturēja myusu dzimtinē un strôdôja dvēseļu pesteišonas dorbu.

Tai, 4. novembrī daži nu bejušim trimdinīkim, ar veiskupu Matuļonisu, apmeklēja Reigu. Te jī salyka viziti myusu Augstajam Ganeitôjam V. E. Archiveiskupam un sirsneigi pasateice jam par pyrmû sveicini un sajemšonu. Veiskups Matuļonis reizē ar bazneickungim Cegisu, Deinisu, Ilginu, Paškeviču un Ladygu apcīmoja ari Goreigū Semināru. Izjusti visus apsveice kleriku vacokais diak. G. Zirnis. Jys tai apmāram pasaceja:

„Jyusu Ekselence un ļūti cīneitī mūcekli! Līgsmi mes asam, jo šudiņ mums ir gūds un laime redzēt un apsveikt ļūti ratus un meilus visus — uztycamûs Kristus kolpus. Te nok prētā s. Rokstu vordi: „Svēteigi asat, kad jyusus manis dēļ nīvēs un vojos.” Jyus asat tī svēteigī, kas Pesteitôja un dvēseļu dēļ zīdējot sevi vysā un paneset vysaidas cīsšonas un vērgus tamā nūžālojamajā Krivijā. Lai gon mes pazeistam, jo tai varātu teikt, tikai ānu nu jyusu cīsšonom, tūmār tamā vysā saskotama jyusu dziļo ticeiba un mīlesteibā uz Pesteitēju. Kas jyusus spīde uzajimt īt šū cīsšonas ceļu un kas jums deve spākus un iztureibu vysūs tamūs vergūs? Drūši vīn jyusu dziļô ticeiba un korstô mīlesteiba uz Dīvu un dvēselēm. Vvssirsneigôk pasateicam par tū, ka Jyus pagûdynôjot myusus ar sovu apmeklēšonu. Meš asam jauni un veļ bez pīdzeivôjumim. Bet sovā prīškā mes radzam dzeivu Pesteitôja mīlesteibas pīmāru. Lai ticeiba un mīlesteiba myusu sirdīs vēļ vairôk nûsastyprynôtu, lyudzam, Jyusu Ekselenci, pateikt mums dažus pamôceibas vordus un dūt sovu Apostoliskū svēteibu.”

Svātdiņ, 5. novembrī V. E. veiskups Matuļonis nūturēja s. Jākuba katedrālē svineigu s. Misi. Pīmārôtu môceibu pasaceja bk. dekāns Piebalgs. Visi izgôja nu bazneicas ar dziļom nûpyutom.

 

LKDIPAK

Pārdomas pēc svētceļojuma uz Skaistkalni

“Šis svētceļojums bija labākais, kādā esmu bijusi, nevis tikai tāpēc, ka kopā ar mani gāja fantastiski cilvēki un programma bija laba, bet arī tāpēc, ka ļoti daudz ko pārdomāju, īpaši klusuma stundās. Sapratu, ka man ir ļoti daudz iespēju iesaistīties gan kopienās, gan arī draudzes dzīvē,” tā par svētceļojumu uz Skaistkalni stāsta kāda divdesmitgadīga svētceļniece.

Droši vien daudzi no 65 svētceļniekiem, kas devās ceļā no Rīgas 4. maijā, varēja teikt līdzīgus vārdus 7. maijā, sasnieguši Skaistkalnes Dievmātes, Latvijas Ģimeņu Karalienes svētvietu. Lai arī svētceļojumam uz Skaistkalni ir jau desmit gadus ilga priekšvēsture, tomēr šogad tas patiešām bija īpašs – gatavojoties  Labā Gana svētdienai, Lūgšanu dienai par aicinājumiem, kas šogad iekrita tieši pirmajā maija nedēļas nogalē, svētceļotājiem pievienojās arī Rīgas Garīgā semināra audzēkņu pulks un konsekrētās māsas. Tādējādi varējam piedzīvot aicinājumu dažādību un skaistumu, kā arī Dieva svētību sadarbībai.

“Dievam nav nepieciešami pūļi, lai veiktu Savu nodomu. Viņam ir nepieciešams viens cilvēks. Un tas esi tu,”

teica pr. Ilmārs Tolstovs pēdējā konferencē. Kopā ar pr. Renāru Birkovu uzņemoties svētceļojuma garīgo vadību, pr. Ilmārs katrai dienai bija sagatavojis ļoti uzrunājošas pārdomas par aicinājuma būtību, balstoties uz Dieva Atklāsmi, ko saņēma Ādams un Ieva , Ābrahams, Mozus, pravieši un apustuļi. Tagad ir mūsu kārta – būt Dieva sūtītiem. Kā nekā Pāvests Francisks savā vēstījumā 54. Lūgšanu dienai par aicinājumiem, ko svinējam 7. maijā,  par galveno tēmu ir izvēlējies misiju – piedzīvot, ka visi esam “Gara mudināti doties misijā”.

Daudzu jauniešu dzīvēs jau tagad var pamanīt šādas ilgas un dedzību veltīt laiku un spēkus lieliem mērķiem  – tā, piemēram, Radio Marija Latvija komandas jaunieši, ejot kopā ar mums svētceļojumā, centās nodrošināt lūgšanu translāciju radio klausītājiem.

Ko paši jaunieši sagaida no Baznīcas?

Lūk, dažas no viņu atbildēm:

  • “Jaunieši meklē vietu, kur satikties un būt. Baznīcai būtu jākļūst par telpu (ne tikai fiziskā nozīmē), kur elpot un salikt kopā visu, kas notiek. Vietu, kas nav nodalīta no pārējās dzīves pieredzēm, bet gan palīdz to visu sakārtot, izprast un ieraudzīt jēgu. Līdz ar to šī telpa ietver vietu, kur būt, fiziskā nozīmē, citus jauniešus kā kopienu, kas pieņem un parāda, ka ir iespējams izdzīvot kristietību arī mūsdienu kultūrā, un, ja vien iespējams, arī kādu atvērtu un nobriedušāku personu, kas sagaida un nepamāca, bet gan uzklausa, iedrošina un palīdz ieraudzīt tādu kopēju virzību. Un tad jau nāk klāt viss pārējais – aktivitātes, piesaistīšanas un iesaistīšanas pasākumi utml., kam, protams, jābūt labā kvalitātē.”
  • “Jaunieši no Baznīcas sagaida interesantu un jauniešiem atbilstošu veidu kā izzināt garīgās lietas, jo tas ir viens no soļiem, lai jaunieši varētu pietuvoties Dievam.”
  • “Es nezinu, ko citi gaida, bet es… es no Baznīcas gaidu atbalstu.”
  • “Šis svētceļojums man raisīja domas par to, ka ja cilvēks pieņem savu aicinājumu, tad Dievs viņam palīdz un atbalsta. Un nav jābaidās pieņemt aicinājumu! No Baznīcas es sagaidu garīgu atbalstu un palīdzību, ja tas ir nepieciešams.”

Mēs ticam, ka Baznīca vēlas un var sniegt šo atbalstu. Svētceļojums uz Skaistkalni, kurā mūs aizveda ilgas atrast un pilnīgāk izdzīvot savu kristīgo aicinājumu, šķiet, bija pierādījums varēšanai.

“Baznīcā ikvienam ir sava vieta, neatkarīgi no kārtas un stāvokļa. Ikviens, arī jaunieši ir aicināti būt aktīvi un klātesoši Baznīcā,”

apkopojot savas pārdomas par būtiskākajām atziņām svētceļojuma laikā, teica pr. Ilmārs. Gribas cerēt, ka svētceļojums uz Skaistkalni arī turpmākajos gados apvienos visus aicinājumus un harizmas, kādas ir mūsu Latvijas Baznīcā, vienotā lūgšanā par aicinājumiem.

Ar prieku varam pavēstīt vēl kādu priecīgu ziņu saistībā ar  Skaistkalnes svētvietu  – šogad tā ir izraudzīta arī par norises vietu ikgadējai vasaras nometnei jauniešiem “Campo Jēzus”, kas notiks 5.-8. jūlijā. Nometne jau trešo gadu pulcēs jauniešus, kas vēlas piedzīvot prieku, ko sniedz attiecības ar Dievu un kopība ar citiem līdzīgi domājošiem vienaudžiem.

Ieklausoties Pāvesta Franciska pamudinājumā, stāsimies pretī “mazdūšības kārdinājumam”, turpinot lūgt Kungu, lai Viņš “dotu mums Evaņģēlijā iemīlējušos priesterus (un arī lajus! – piebilde), kuri būtu spējīgi kļūt par tuvākajiem visiem saviem brāļiem un, tādējādi, būt par Dieva žēlsirdīgās mīlestības dzīvo zīmi.”

m. Inese Ieva

Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsa kalpone

(Svētceļnieku fotogrāfijas)