Aktualitātes

© www.katolis.lv

Labā Gana svētdienā, 22. aprīlī, atzīmējot Vispasaules lūgšanu dienu par aicinājumiem, Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu apvienība (LKDIPAK) kopā ar vairākām jauniešu kustībām (“Jauniešu pastorālo māju”, Karmela Ekleziālo kustību, Pro Sanctitate un Samuēla grupu) aicināja jauniešus doties ekspedīcijā, kuras vadmotīvs bija “Atrast to – pašu dārgāko”. Tā bija lieliska iespēja ne tikai meklēt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par dzīves vērtībām, bet arī jautrā kompānijā iepazīt neparastas vietas un iedvesmojošus cilvēkus Rīgas ziemeļos: Ziemeļblāzmas pili, Balto baznīcu un cisterciešu klostera vietu Vecdaugavas krastā. Pēc noietajiem kilometriem, dienas svarīgākais notikums gaidīja Kristus Karaļa baznīcā – Svētā Mise ar arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču un priekpilna sadraudzība pēc tās. Arhibīskaps, atsaucoties uz savas dzīves un aicinājuma liecību, rosināja jauniešus nopietnāk ieklausīties Labā Gana balsī, mācīties to atpazīt, lai varētu drosmīgi pieņemt dzīves izvēles. Vairāki jaunieši tieši to novērtēja:

Mani ļoti uzrunāja arhibīskapa sprediķis un viņa pozitīvisms, dalīšanās un vienkāršība – spēja ar jauniešiem pasēdēt pļaviņā! Ļoti saviļņoja skaistā mūzika Mises laikā, kopā būšana, sarunas, viss viss viss bija ļoti skaisti! (Līga)

Labā Gana svētdiena bija lieliska iespēja būt kopā ar Dievu, ar sevi un citiem jauniešiem. Uzrunāja ceļā satiktie cilvēki, īpaši Baltās baznīcas pārstāve. Paldies arhibīskapam par iedrošinājuma vārdiem! (Amanda)

Jauniešu ekspedīcija ir ļoti labs formāts, lai jauniešiem būtu interesanti iesaistīties. Caur to ir iespējams uzzināt daudzas jaunas lietas un iepazīt arī daudzas jaunas vietas, kas ir kā pērles tepat mums netālu. Ar šādu kopā būšanu bagātinām viens otru, tā ir iespēja iepazīt savus vienaudžus, uzzināt jaunu informāciju un iespējas jauniešiem iesaistīties kādā kopienā, kustībā vai organizācijā (piemēram, jaunsardzē). Tas bija kā atgādinājums meklēt šīs pērles ikdienā un atcerēties, ka tu pats esi unikāla pērle. (Guna)

Jautāts, ko visvairāk šajā iniciatīvā novērtē, priesteris Ilmārs Tolstovs, Kristus Karaļa draudzes prāvests, atzina:

Tā bija īpaša žēlastība Labā Gana svētdienā piedzīvot arhibīskapu kā diecēzes un draudzes ganu. Jauniešu klātbūtne man atgādināja, ka aicinājums vienmēr ir saistīts ar jaunību, jo Dievā mēs vienmēr esam jauni! Turklāt, aicinājums vienlaikus ir arī izaicinājums mums katram uz kaut ko jaunu!

Paldies priesterim Ilmāram Tolstovam un Kristus Karaļa draudzei par viesmīlību, paldies visām jauniešu kustībām, kā arī konsekrētajiem par līdzdarbošanos Labā Gana darbā, lai jauniešiem “netrūktu ne nieka” (Ps 23)!

Bet ja nu tomēr “pats dārgākais” vēl ir palicis neatrasts, aicinām neapstāties meklējumos – jau pavisam drīz 3. maijā ir iespēja pievienoties jauniešu iemīļotajam svētceļojumam no Rīgas uz Skaistkalni (iziešana no sv. Franciska baznīcas, pēc Svētās Mises 12:00; ieiešana Skaistkalnē – 6.maijā). Svētceļojums notiks jau 11. reizi, pulcinot tos, kuri vēl ir sava dzīves aicinājumu meklējumos, vai arī – ja ir jau to atraduši – vēlas lūgties par jauniešiem, kas vēl ir ceļā uz garīgo kārtu vai laulības aicinājumu.

 

Pāvesta vēstījums 55. Lūgšanu dienai par aicinājumiem >>

Bilžu galerija (48) >>

 

Mēs patiesi lepojamies ar augsto novērtējumu mariāņu tēvam Benediktam (Rinaldam Stankēvičam), Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšniekam, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidentam. No sirds apsveicam un vēlam Dieva svētību nesavtīgajā kalpojumā – Dievam un Latvijas cilvēkiem!

Vairāk >>

 

 

Mūs sasniedza sēru vēsts – mūžībā aizsaukta māsa Mirjama no Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas. Šajā fotogrāfijā, konsekrētajiem tiekoties Aglonā 2017. gada novembrī, viņa vēl bija mūsu vidū… Atceroties māsas Mirjamas labestību un mīlošo  sirdi, mēs ticam, ka viņa, pametot pasauli Klusās Sestdienas rītā, kopā ar Jēzu ir iegājusi Augšāmcelšanās gaismā!

Skaista liecība par māsas Mirjamas dzīvi ir saglabājusies LTV1 raidījumā >>

Ja Tev  ir vismaz 14 gadi, aicinām aizraujošā piedzīvojumā –  jauniešu ekspedīcijā uz Rīgas ziemeļiem! Tā plānota 22. aprīlī, Labā Gana svētdienā, kad visā Baznīcā lūdzas par jauniešiem un aicinājumu atpazīšanu.
Ekspedīcijas vadmotīvs: “Atrast to – pašu dārgāko!”
Nedaudz vairāk par ekspedīcijas plānu (vairāk informācijas Tu iegūsi pēc pieteikšanās anketas aizpildīšanas):

 

10:00 Satikšanās vieta: Mangaļu stacija
Ekspedīcija ~ 10 km

14:00 Svētā Mise Kristus Karaļa baznīcā – celebrē arhibīskaps Z. Stankevičs
Noslēgumā – jauniešu svētki Karaļa dārzā ar kopienu prezentācijām, desiņām un kopābūšanas prieku!

 

Kas tad jāņem līdzi?
  • ērti apavi (kā Jauniešu dienās Krakovā jauniešiem ieteica pāvests Francisks!)
  • termoss ar tēju un maizītes (vislabāk sev un draugam!)
  • sabiedriskā transporta biļete
  • mūzikas instruments, ja māki to spēlēt un ja tas nav ērģeles
  • ļoti ieteicams – ņemt līdzi draugus un vēlēšanos meklēt un atrast dzīvē svarīgas lietas!
  • tiem, kuri pievienosies no draudzēm ārpus Rīgas, meklēsim un atradīsim iespēju nakšņot viesģimenēs (līdzi ņemot guļammaisu).

 

līdz 20 aprīlim (piektdienai, 23:59)

Pārdomājot šo pravietisko aicinājumu no Isaja grāmatas (Is 54,2) Rumānijā (Snagova / Bukareste, 5.-9. martā)  norisinājās Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienības (Union of European Conferences of Major Superiors, UCESM) XVIII ģenerālā asambleja.

Tās laikā tika reflektēts par konsekrēto personu atbildi uz imigrācijas un emigrācijas izaicinājumiem sabiedrībā un Baznīcā. Noslēdzošajā ziņojumā konsekrētie pauda vienotu atbalstu un gatavību palīdzēt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savu valsti dažādu iemeslu dēļ: “Mēs, kā interkulturālas kopienas universālajā un visu pasauli aptverošajā Baznīcā, ar draudzību un lūgšanu vēlamies būt blakus mūsu brāļiem un māsām, kuri ir zaudējuši mājvietu. (..) Tuvākmīlestībā iekļaujot visus, gan tuvākos kaimiņus, gan tos, kuri šķiet atšķirīgi, mūsu sirds paplašinās un mūsu “telts” spēs uzņemt daudzus.”

UCESM savienība apvieno 39 nacionālās konsekrēto personu apvienības no 28 Eiropas valstīm, kopumā aptuveni 250 000 klosterbrāļus un māsas. Latvijas konsekrēto personu konferenci (LKDIPAK) asamblejā Rumānijā pārstāvēja m. Inese Lietaviete un m. Liliane Bertrand. Asamblejas pēdējā dienā norisinājās arī UCESM padomes prezidenta vēlēšanas – šo kalpojumu turpmāk pildīs piāristu tēvs Žolts (Zsolt Labancz) no Ungārijas.

Īpašo asamblejas viesu vidū, citu starpā, bija ielūgts brālis Aloizs no Taizé kopienas, kuru viņš pats raksturoja kā “mazu zaru lielajā dzīvības kokā, kas ir konsekrētā dzīve”. Daloties ar savu pieredzi palīdzībā bēgļu ģimenēm, brālis Aloizs uzsvēra, ka svarīgi ir domāt nevis par to,  “kā vairāk darīt, bet gan kā vairāk mīlēt”. Svarīga ir katra tikšanās ar nabago, jo “tā ļauj piedzīvot patiesu prieku, un tādējādi mūsu sirds telts paplašinās.” 

UCESM savienības un tās organizēto asambleju mērķis jau vairāk kā 35 gadus (kopš 1983. gada) ir veicināt vienotību un dažāda līmeņa sadarbību konsekrēto personu vidū visā Eiropā. Arī Latvijas konsekrētie saņēma vairākus uzaicinājumus no kaimiņiem − piemēram, klausīties videokonferences un piedalīties diskusiju forumā, kuru katra mēneša trešajā piektdienā vada klaretiešu tēvs Mariano Jose Sedano Sierra, CMF no Sanktpēterburgas. Saņēmām ielūgumu gados jaunākajiem brāļiem un māsām no Latvijas, kuri patlaban ir formācijā vai arī nesen ir devuši mūža svētsolījumus, piedalīties konsekrēto jauniešu kongresā Polijā (Krakovā, 2018. gada 13.-16 septembrī). Asamblejas laikā bijām vairākkārtīgi uzrunāti “sadzirdēt nabago vaidus, sadzirdēt zemes vaidus” – izskanēja uzaicinājums pievienoties konsekrēto personu kopīgajam projektam RENATE (www.renate-europe.net), kas veido atbalsta tīklu cilvēktirdzniecības upuriem Eiropā. Savukārt Lietuvas konferences pārstāvji ielūdza Latvijas konsekrētās personas uz kopīgu formācijas tikšanos (2019. gada 30.-31. martā), ko vadīs mons. J. R. Karballo (José Rodríguez Carballo), Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves kopienu kongregācijas Vatikānā ģenerālsekretārs.

Apliecinot vienotību starp konsekrētajiem Eiropā un pāvestu Francisku, mons. Karballo bija viens no asamblejas gaidītākajiem viesiem. Savā uzrunā viņš uzsvēra vairākus izaicinājumus, kas iezīmē konsekrētās dzīves ceļu mūsdienu pasaulē.

Arhibīskaps aicināja ordeņļaudis atbrīvoties no “sterilas nostaļģijas” par pagātni, atzīmējot, ka mūsdienās ir “maz Kristus mācekļu, toties daudz Marijas Magdalēnas ‘mācekļu’, kuri raud par mirušo miesu, kura, turklāt, vairs neatrodas kapā”. Atsaucoties uz nesen izdoto Konsekrētās dzīves institūtu kongregācijas Vatikānā dokumentu “Jaunam vīnam jauni trauki”, viņš norādīja uz četriem principiem, kas ļauj “atšķirt jaunus traukus starp vecajiem”.

Pirmkārt,  tas ir pamudinājums rūpēties par Dieva gribas atpazīšanu gan individuāli, gan kopienā tajā ikdienas realitātē, kurā ar mums runā Dievs. Otrkārt, atsaucoties uz pāvesta Franciska vairākkārt citēto uzaicinājumu doties uz perifērijām un atstāt savu komfortu (sal. Evangelii Gaudium, 20), arhibīskaps Karballo aicināja mūs apzināties dažādas, ne tikai ģeogrāfiskas, perifērijas, kuras gaida Evaņģēlija gaismu. Trešais princips uzsver nepieciešamību iemiesot konsekrētās dzīves idejas un vērtības dzīvē, lai nevairotu utopiju, kas agrāk vai vēlāk liek vilties. Un, visbeidzot, arhibīskaps aicināja uz neatlaidību rūpēs par rītdienu. Apzinoties grūtības, kā arī ticības un aicinājumu krīzi Eiropā, arhibīskaps iedrošināja konsekrētos ar sv. Terēzes no Avilas cerības pilnajiem vārdiem īsi pirms viņas nāves: “Ir pienācis laiks, celsimies un iesim!”

 

LKDIPAK

Svinot Konsekrētās dzīves dienu 2. februārī, mēs, Dievam veltītie ļaudis, pulcējāmies Sv. Jēkaba katedrālē uz  Svēto Misi, kuras laikā svinīgi atjaunojām savus solījumus – būt Dieva rīcībā, ar prieku izdzīvojot savu konsekrāciju (translācija LTV1).

“Un šodien mūsu veltīšanās – gan Kristībā, gan īpašā konsekrācijā Dievam – atklājas degošajās svecēs, ko turam mūsu rokās,”  klātesošos uzrunāja katedrāles prāvests pr. Pauls Kļaviņš, Dr Theol. “Tās atgādina Kristības žēlastību, ar kuru Kristus ir sācis apgaismot mūsu dzīves.”

Īpaša dāvana mums, konsekrētajiem, šogad bija iespēja piedalīties arī formācijas dienās, kuras vadīja pr. Lešeks Voroņeckis (Woroniecki), SAC, teoloģijas doktors, palotīnu priesteris no Frīburgas universitātes (Šveicē). Pirmajā vakarā (2. februārī) tikšanās laikā viesmīlīgajās Svētās Ģimenes mājas telpās, pr. Voroņeckis aicināja konsekrētos dziļāk apzināties savu aicinājumu būt Baznīcā un ar Baznīcu, kā arī ieklausīties uz ko Dievs mūs aicina caur Baznīcas balsi jaunizdotajos dokumentos saistībā ar konsekrēto dzīvi.

Sestdien, 3. februārī, formācijas dienas turpinājās BVJM māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā, kur pulcējās ne vien konsekrētie no Latvijas, bet arī vairākas māsas no Lietuvas. Pr. L. Voroņeckis divās plašās konferencēs ieskicēja mūsdienu izaicinājumus, ar kuriem konsekrētās personas saskaras postmodernisma kultūras kontekstā. Viņš pieskārās arī šobrīd aktuālajiem sabiedrības un Baznīcas jautājumiem par Stambulas konvenciju un arī par dokumenta “Amores Laetitia” 8. nodaļas interpretāciju.

Īpaši vērtīga mums, konsekrētajiem, bija konference par konsekrētās personas identitāti, kas ļāva mums padziļināt izpratni par konsekrētās dzīves teoloģiju.

“Mums nav jāizdomā sava identitāte kā konsekrētajiem. To mums atklāj Baznīca. Ja kāds to cenšas izdomāt pats, viņš kļūdīsies. Šī identitāte ir dāvana, ko mēs saņemam no Dieva un no Baznīcas.”

Mēs ticam, ka šīs garīgā prieka pilnās dienas, kuru vērtību padziļināja kopīgā lūgšana, sadraudzība un dalīšanās pārdomās par dzīves svarīgākajiem jautājumiem, nesīs stiprinājumu mūsu ikdienas konsekrācijā Dievam. Lai mēs arvien pilnīgāk spētu atbildēt aicinājumam, ko no mums sagaida Baznīca:

“Pašiem piedzīvot un parādīt citiem, ka Dievs var piepildīt mūsu sirdis un darīt mūs pilnībā laimīgus, bez nepieciešamības meklēt mūsu laimi kaut kur citur” (Pāvests Francisks, Vēstulē konsekrētajiem, 2014)

Pr. Lešeks viesojās arī Radio Marija Latvija studijā, kur piedalījās pr. Pētera vadītajā “Priestera katehēzē” par konsekrētās dzīves aicinājumu Baznīcā.

Bildes no formācijas tikšanās (76) >>

30.decembrī plkst. 12.00 Aglonas bazilikā tiks svinēts pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna, Andra Aglonieša, lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

Jaunās māsas, savienojot gan lūgšanas un noviciāta studijas, gan pastorālo darbu ar jauniešiem, gan fizisko un administratīvo kalpošanu, nesa lielu ieguldījumu Aglonas bazilikas rekonstrukcijas darbos un pāvesta sagaidīšanā. Šis laiks deva nopietnu rūdījumu turpmākajā, ne vienmēr vieglajā, kalpošanas ceļā Latgalē.

1995. gadā jaunieceltais Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis aicināja māsas apmesties uz dzīvi Ludzā, kur tikko bija uzcelta un iesvētīta jauna baznīca. Kopš tā laika māsas darbojās divās misiju vietās – Aglonā un Ludzā. 2016. gadā sākta jauna misija un klostera celtniecība Līvānos.

Vairāk kā 20 gados, vienām aizejot vai braucot uz studijām, un citām atnākot, ir pastāvīgi mainījies māsu skaits, bet darbības lauks un veids ir palicis tas pats: atbilstoši savas kongregācijas mērķiem, māsas strādā pastorālo darbu draudzēs un skolās; sadarbojoties ar pašaizliedzīgiem un radošiem brīvprātīgajiem palīgiem, tapušas daudzas bērnu un jauniešu nometnes un citi pasākumi, jau 15 gadus tiek organizētas ignāciskās rekolekcijas un garīguma nedēļas nogales.

Un katru vakaru māsas sanāk kopā euharistiskajai adorācijai, lai lūgšanā atdotu Dievam katru satikto cilvēku un iesākto iniciatīvu.

 

Māsas sirsnīgi pateicas visiem, kas šajos gados ir bijuši līdzās un ar savu draudzību, sadarbību un atbalstu palīdzējuši iet aicinājuma un kalpošanas ceļu. Tāpat īpašu paldies visi kopā varam teikt kristiešiem Vācijā, ASV un Lietuvā par materiālo atbalstu, caur kuru tik spilgti varam sajust Vispārējās Baznīcas vienotību.

 

 

Raidījumā “Es ticu” par jūnija beigās notikušo konsekrēto simpoziju Viļānos, par Siguldas katoļu draudzes pieredzi darbā ar jauniešiem, par Skaistkalnē notikušo nometni CAMPO JĒZUS, bet raidījuma otrā daļā stāsts par Starptautisko iekļaujošo nometni „Pasaule visiem Latvijā”, kas norisnājās Amatas novadā.

Priesteris Rihards Rasnacis:

Simpozijs Viļānos bija kā pirmais impulss, lai mēs Baznīcā izvērtētu darbu ar jauniešiem un meklētu ceļus, kā to pilnveidot. Tam noteikti sekos turpinājums vietējās draudzēs un kopienās, kā arī paneļdiskusija, kas 9. septembrī norisināsies Rīgā.

Secinajumi_pastorats_jauniesiem

24. jūnijā Latvijas konsekrētie pulcējās Viļānos uz simpoziju par to, kā veicināt jauniešu pastorālo darbu Baznīcā. Simpozija īpašie viesi bija pr. Rihards Rasnacis un Pēteris Skudra, kā arī RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle. Kopdarbs vainagojās ar daudzām atziņām, kas varētu palīdzēt kalpošanā jauniešiem:

1. Jauniešu pastorālā darba centralizācija
2. Jauniešu iesaistīšana kalpošanā
3. Garīguma iekļaušana jauniešu ikdienā
4. Garīgā vadība
5. Pasākumu kvalitāte
6. Svētceļojumi
7. Jauniešiem – sava telpa draudzē

 

Jauniešu pastorālā darba centralizācija

1Diskusijā izskanēja, ka būtu auglīgi organizēt darbu ar jauniešiem vienoti valsts līmenī, nevis atstāt to atsevišķu draudžu, kopienu, pat diecēžu kompetencē. Ir svarīgi meklēt veidus, kā veicināt un organizēt jau esošo kopienu centralizāciju lielo pasākumu (piem., Jauniešu dienu) plānošanā un īstenošanā. Ņemot vērā situāciju, kad strauji samazinās jauniešu skaits Baznīcā, ir svarīgi vienot spēkus kvalitatīvam darbam ar jauniešiem.

Lai to īstenotu, ir nepieciešama jauniešu padome un centri (centrāli un/vai diecēzēs), ko veidotu jaunieši (līdz 35 gv.), kas pārstāvētu savas kopienas. Ir svarīgi, lai jauniešu centra vadītājs būtu kā algots darbs, kas ļautu to veikt ar atdevi un profesionālā līmenī. Ņemot vērā jauniešu potenciālu, jauniešu padome veidotu jauniešu pastorālā darba programmu centrāli un/vai diecēzēs (atbildīgā priestera vadībā) un uzņemtos atbildību par tās īstenošanu. Diskusijā izskanēja vajadzība pēc informatīva portāla internetā, kas apkopotu jauniešu aktivitātes un materiālus darbam ar jaunatni. Ir nepieciešams arī garīgs un materiāls atbalsts jauniešu līderiem draudzēs.

 

 
Jauniešu iesaistīšana kalpošanā

2Jaunieši vēlas, lai pieaugušie viņiem palīdzētu atbildīgā veidā iesaistīties dažādās kalpošanās, arī sabiedrības labā, jo viena no jauniešu pamatvajadzībām ir justies noderīgiem un piedalīties jēgpilnos projektos.

Tā ir iespēja uzrunāt arī jauniešus, kuri nav Baznīcā. Iesaistīšanās brīvprātīgo darbā var kļūt par vienu no evaņģelizācijas ceļiem.

Jauniešu vecumposmam ir svarīgi pārbaudīt savas spējas, iegūt jaunu pieredzi, mācīties, kā arī saņemt pozitīvu novērtējumu viņu iniciatīvām no pieaugušo puses. Diskusijā izskanēja, ka ir svarīgi ņemt vērā jauniešu idejas un ar uzvedinošiem jautājumiem palīdzēt viņiem pašiem nonākt pie realizējama plāna. Svarīgi, lai jaunieši atklātu Jēzu “mazajos” – “ko jūs esat darījuši vienam no Maniem vismazākajiem…” (sal. Mat 25, 40) Palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, slimniekiem, trūkumcietējiem raisa jauniešos viņu potenciālu un dara viņus spējīgus atteikties no sava komforta –  “mazā brāļa dēļ”.

 
 
Garīguma iekļaušana jauniešu ikdienā

3Baznīcai, un jo īpaši jauniešu darba vadītājiem, ir svarīgi iepazīt jauniešu ikdienu, viņu vajadzības un vērtības, kā arī viņu garīguma pieredzi, lai spētu tajā saskatīt labo un to integrēt Baznīcas notikumos un organizētajos pasākumos. Ir svarīgi atpazīt Dieva pieskārienu katra jaunieša dzīvē, lai arī cik tālu no Baznīcas viņš atrastos, un no šī punkta palīdzēt viņam pašam atpazīt Dieva darbību viņa dzīvē un to attīstīt.

Kultūras mantojuma (vēstures, mākslas, tautas tradīciju) apzināšanās un integrācija garīgajā vēstījumā var kalpot kā evaņģelizācijas ceļš un platforma jaunu cilvēku iesaistīšanai Baznīcas pasākumos, kā arī vienotības stiprināšanā starp cilvēkiem. Ir svarīgi, ka Baznīca dodas pretī tiem, kuri ir tālu no Dieva, un ka tā vēlas būt tuvāk cilvēkiem viņu ikdienā.
 
Garīgā vadība

4Jauniešiem ir vajadzīgi līdzgaitnieki, kas viņus garīgi pavada. Veiktajā aptaujā par jauniešu vajadzībām izskan vēlēšanās pēc garīgi pieredzējuša cilvēka (līdera – priestera, konsekrētās personas, laja) klātbūtnes, kurš autoritāri “nepamāca”, bet drīzāk  ir piemērs jauniešiem, kā arī atbalsta un veicina jauniešu labās iniciatīvas, vienlaikus sniedzot nepieciešamo garīgo stiprinājumu grūtību un kārdinājumu brīžos.

Jauniešiem ir nepieciešama palīdzība, kas balstīta pieaugušo dzīves gudrībā, lai pieņemtu labas izvēles daudzo piedāvājumu vidū un nolemtu tās arī īstenot.

 
 
Pasākumu kvalitāte

5Ir svarīgi, ka pasākumi, kuri tiek veidoti ar mērķi uzrunāt jauniešus ārpus Baznīcas (un arī Baznīcā), ir labi pārdomāti un kvalitatīvi (arī vizuāli, audiāli utt.), lai jaunieši vēlētos uz tiem aicināt savus draugus, nevis kaunētos (ļoti bieži pirmais jautājums, ko jaunieši uzdod – kurš vēl bez manis tur būs?).

Kvalitāte nenozīmē liekus izdevumus, bet pārdomātu saturu un struktūru (kā piemēram, Tezē tikšanās Rīgā, iesaistot brīvprātīgos jauniešus).

Plānojot pasākumu, ir svarīgi izvērtēt pasākuma mērķauditoriju (ne visur visiem ir jābūt). Pasākumu kvalitātes nodrošināšanā ir lietderīgi pieaicināt arī speciālistus (ekspertus) kā lektorus vai konsultantus. Svarīgi, ka jauniešiem ir paraugi no kristīgu, jaunu laju puses, jo vairākums jauniešu nav aicināti uz priesterību vai klosterdzīvi, bet uz ģimenes dzīvi. Ir būtiski draudzēs atrast atbilstošus līderus jauniešu darbam no pašu jauniešu vidus, ar kuriem citi jaunieši vēlētos identificēties, un līdz ar to – iesaistīties draudzē.
 
Svētceļojumi

Jaunieš6u aptauja liecina, ka viņiem ļoti patīk svētceļojumi, kā arī cita veida izaicinājumu pārvarēšana, lai iegūtu jaunu pieredzi. Kontakts ar dabu ir ļoti labs veids, kā mūsdienu jaunietis tuvojas garīgajai pasaulei. Līdz ar to ir nepieciešams pārdomāt, kā svētceļojumos iesaistīt jauniešus (piemēram, uzticot viņiem dažādas atbildības), kā arī veidot svētceļojuma programmu atraktīvu jauniešiem.

Mēs, Latvijas konsekrētie, priecājamies, ka sadarbībā ar Rīgas Garīgo semināru ir nostiprinājusies svētceļojuma tradīcija no Rīgas uz Skaistkalni, kurā jaunieši lūdzas par savu aicinājumu.
 
Jauniešiem – sava telpa draudzē

Ir svarīgi, ka jaunieši d7raudzē var pulcēties vietā, kuru viņi paši drīkst ierīkot pēc savām vajadzībām un ar savām spējām. Jaunieši ļoti novērtē neformālu vidi un pasākumus (kopīgu atpūtu, sporta aktivitātes, sadraudzību starp draudzēm, puišu/meiteņu grupiņas, filmu vakarus, slavēšanu un mūziku).

Ļoti svarīgi, ka jauniešiem tiek veltīts laiks un resursi no atbildīgajiem pieaugušiem, kuri ir aicināti būt nesavtīgi kalpošanā un negaidīt tūlītējus augļus.

Jaunieši ļoti labprāt apgūst arī jaunas prasmes (piemēram, fotografēšana vai filmēšana), kuras viņi varētu pielietot kalpošanā draudzē.

LKDIPAK

 

Plašāk par simpozija norisi un materiāli (prezentācijas) >>