Konsekrētās dzīves gads 2015

“Mēs esam aicināti būt par Dieva līdzstrādniekiem,” atsaucoties uz Pāvesta Franciska vārdiem, teiktiem 22.februārī, sv. Apustuļa Pētera katedras svētkos, tās pašas dienas pievakarē pr. Andris Kravalis uzrunāja Latvijas konsekrētos, kuri kuplā skaitā bija sapulcējušies Ikšķiles Karmela klosterī, lai svinētu pateicības Svēto Misi par Konsekrētās dzīves gadā saņemtajām žēlastībām. “Uzticība kalpojumam iet roku rokā ar žēlsirdību. Uzticība un žēlsirdība ir divas nešķiramas lietas.”

Redzot pārstāvētas tik daudzas kopienas, daudzi atzina – “tas ir Svētā Gara darbs!” Jā, to piedzīvojām arī brīnišķīgā vienotības izjūtā un priekā par mūsu kopīgo aicinājumu! Radās arī dažas ļoti labas idejas turpmākajai konsekrēto sadarbībai – arī šogad notiks nometne “Campo Jēzus” (Viļānos, 27.-30. jūnijam). Esam iecerējuši arī skaistu Žēlsirdības svētceļojumu jauniešiem Labā Gana svētdienā (17. aprīlī), kad visā Baznīcā lūgsimies par paaicinājumiem. Jau drīzumā pastāstīsim par to vairāk!

Mums bija patiess prieks satikt arī Karmela māsas, kuru kopienai ir pievienojusies jauna postulante.  Māsas, neizejot no klauzūras, Konsekrētā dzīves gada laikā pavadīja mūs savās lūgšanās, tādējādi atbalstot mūsu veiktās pastorālās iniciatīvas konsekrētās dzīves veicināšanai Baznīcā. Savukārt tikšanās laikā māsas mūs viesmīlīgi uzņēma un cienāja ar siltu tēju un zupu. Konsekrētās dzīves gada laikā, jāatzīst, esam saņēmuši lielas svētības – par to katra kopiena liecināja dalīšanās laikā. Šis laiks mums palīdzēja atjaunot pateicību par mūsu aicinājumu, ļaujot pamanīt, ka mūsu ikdienas kalpošana Baznīcas labā nav tikai cilvēcīgas rūpes – tajā piedzīvojam Debesu dāvanu! Arī Karmela Ordenim aizvadītais gads ir bijis īpašs, svinot Dibinātājas sv. Terēzes no Avilas 500. dzimšanas dienu. Saistībā ar to māsām ir tapis arī skaists izdevums, ko viņas dāvināja visiem klātesošajiem – “Dieva mīlestības dēļ ceļā doties…”

Lūk, dažas rindas no šīs gramatiņas – sv. Avilas dzejolis, kurš tik izteiksmīgi runā par aicinājumu uz draudzību ar Dievu:

Meklē sevi Manī! Meklē Mani sevī!

Mīlestībai tik labi ir izdevies,
Ak, dvēsele, atveidot tevi Manī,
Ka pat labākais no gleznotājiem
Mūžam nespēs tevi attēlot labāk.

Skaista – mīlestības dēļ tu tiki radīta,
Un Es vēlējos tevi veidot Manis paša Sirdī,
Ja gadījumā tu pazustu, Mana mīļotā,
Tad tev vienmēr būtu sevi jāmeklē Manī.

Tu atradīsi savu attēlu Manās krūtīs,
Un tu redzēsi sevi veidotu tik līdzīgi,
Ka, uzlūkojot sevi, tu priecāsies,
Redzot sevi, tik labi tēlotu.

Bet ja tu nezinātu, kur Mani meklēt,
Tad neklīsti apkārt bezjēdzīgi.
Ja patiesi tu vēlēsies Mani atrast,
Tad meklē Mani sevī!

m. Inese Šteina, © Katoļu Baznīcas Vēstnesis

Konsekrētajai dzīvei veltītā gada noslēgumā Romā – Baznīcas sirdī – pulcējās tūkstošiem konsekrēto personu, starp viņiem bija arī 15 Dievam veltītie no 7 Latvijā pārstāvētajām kopienām.

2016. gada 1. februārī Pāvila VI zālē bija sapulcējušies aptuveni 8000 klosterļaužu uz kulminācijas pasākumu – audienci ar pāvestu Francisku. Tajā sajūtam, cik daudz harizmu un dažādu konsekrēto dzīves formu ir Baznīcā. Šī tikšanās ir svarīga, lai mēs būtu vienoti, lai mēs būtu kā žēlsirdības un pravietiskas zīmes, kuras izstaro prieku, ejot pie cilvēkiem ar drosmi un Dieva spēku pret pasaulīgo straumi. Tā Dievs atjauno kristieša identitāti. Iepriekšējā dienā (31. janvārī) pirms šīs audiences mums bija iespēja kopā ar diviem miljoniem svētceļnieku piedalīties arī lūgšanā Kunga eņģelis svētā Pētera bazilikas laukumā. Pāvests savā uzrunā pievērsās īpaši lepras slimniekiem, aicināja visus klātesošos būt par miera nesējiem.

Ko mēs varam paņemt līdzi no tikšanās ar pāvestu?

Atceroties, ka konsekrētā dzīve ir kā Exodus, varam kā Jānis Kristītājs teikt, ka esam tikai instrumenti Dieva rokās, jo vienīgi Jēzus var atbrīvot no grēkiem. Savā uzrunā pāvests Francisks uzsvēra trīs atslēgas vārdus – pravietojums, tuvums un cerība. Kāda ir pravieša misija? Pāvests atgādināja, ka būt pravietim nozīmē atklāt mūsdienu cilvēkiem patiesas laimes un prieka ceļu. Tas ir ceļš, ko ejam kopā ar Jēzu. Kas ir tuvums? Runājot par būšanu līdzās citiem, Svētais Tēvs brīdināja, lai konsekrētās personas sargājas no citu aprunāšanas un tiesāšanas. Kas ir cerība? Ja būsim kā stiprs cietoksnis, tad uzvarēsim ļauno ar Dieva žēlsirdību, nebaidoties pildīt savu misiju. Svētais Tēvs uzsvēra lūgšanu milzīgo spēku miera nešanā pasaulei, kā arī tuvākā mīlestību, kas ir priekšnoteikums kopienu auglīgumam. Svarīgi ir arī, lai kopienās būtu paaicinājumi, lai mēs netiesātu viens otru, lai ar savstarpēju kritiku un aprunāšanu nekļūtu par ,,mēles teroristiem”. Atliek pajautāt sev – vai mums ir Dieva seja?

Svētceļojums caur Svētajām Durvīm

Šis bija patiess svētceļojums, jo, nodevušies lūgšanām, visa ceļojuma garumā izgājām cauri sešām svētajām durvīm (Porta Santa). Svētajos Rakstos Jēzus vārdus ,,Es esmu durvis, ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts” atrodam Jāņa evaņģēlijā (10,9).

Pirmās durvis, kurām izgājām cauri 31. janvārī, bija vislielākajā Dievmātei veltītajā bazilikā (Basilica di Santa Maria Maggiore), kur pirms katra sava ceļojuma pāvests Francisks noliek ziedus, lūdzot Marijas aizbildniecību. Šīs sānu durvis atver īpašos brīžos; ar to tiek atgādināts, ka Dievs ir žēlsirdīgs. Ticības ceļā Dievs mūs aicina iziet caur šīm durvīm, kuras iepriekšējo reizi atvērtas 2000. gadā, kad Romā bija Jauniešu dienas.

Otrās durvis bija sv. Pētera bazilikā, caur kurām gājām 2. februārī, iesākot svētceļojumu ar 122. psalmu ,,Iesim uz Kunga namu!”, nesot krustu ar īpašo Žēlsirdības gada emblēmu, kā arī veicot piecas apstāšanās, lai apcerētu un garā paņemtu līdzi savus tuviniekus, draugus, draudzes locekļus, dzīvos un mirušos. ,,Rādi mums savu vaigu, un mēs būsim glābti, jo Tavs mīlestības pilnais skatiens atbrīvoja Zaheju un Mateju no naudas verdzības, nožēlas pilnajam laupītājam apsolīja paradīzi.” Ne velti pāvests Francisks savā bullā Miseriocordiae vultus uzsvēra, ka, ieejot pa Žēlsirdības durvīm, ,,ikviens varēs piedzīvot Dieva mīlestību, kas mierina, piedod un dāvā cerību.”. Ceļojumu ar krustu pabeidzām pie sv. Pētera kapa ar Ticības apliecinājumu un apceri no Mateja evaņģēlija 16, 13–19.

Trešās durvis, caur kurām izgājām 4. februārī, bija Laterāna bazilikā. Pie tās atrodas Laterāna pontifikālā universitāte, kuras filiāle – Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts ir arī Latvijā. Pirms izgājām caur Laterāna bazilikas Porta Santa, apmeklējām Svētās Kāpnes (Scala Santa) – baznīcu, kas glabā īpašu relikviju – kāpnes, kas savulaik vedušas uz Pilāta pretoriju un pa kurām Jēzus uzsāka ciešanu ceļu. Kāpnes no Jeruzalemes atvestas 326. gadā pēc svētās Helēnas, Konstantīna Lielā mātes, iniciatīvas. Uz ceļiem nometušies, veicām 28 pakāpienus, kuri, saskaņā ar tradīciju, glabā Kristus pēdu nospiedumus. Šajā mazajā gandarīšanas svētceļojumā, izjūtama ciešāka Dieva klātbūtne, iespēja gandarīt par grēkiem, lai iemantotu mieru, atstājot pasauli, dzīves lepnību, godību. Lai Dieva valstība varētu ienākt mūsos caur gandarīšanu! Tas dod spēku cīņā pret ļauno garu, jo ,,redzam ticības saknes”, kristīgo mantojumu.

Ceturto no lielajām Romas bazilikām, kas glabā apustuļa Pāvila piemiņu (Basilica Papale di San Paolo fuori le Mura) apmeklējām 5. februārī, savukārt Asīzē Žēlsirdības durvis gaidīja mūs Porcjunkulā – Eņģeļu Dievmātes ( Basilica di Santa Maria degli Angeli) bazilikā un sv. Franciska bazilikā.

Pa svēto pēdām, vienojoties svēto sadraudzībā

Svētceļojuma laikā bija fantastiska iespēja pabūt nevis pilsētas simbolā Kolizejā, muzejos vai citās tūristu apmeklētajās vietās, bet izcilu svēto istabās – memoriālajās lūgšanu un dzīves vietās, piemēram, sv. Ignācija no Lojolas, sv. Brigitas, sv. Katrīnas no Sjēnas, sv. Benedikta Labrē, svētīgā Šarla de Fuko piemiņas vietās. Viņi visi dzīvojuši ļoti nabadzīgi, vienkārši, piedzīvojuši daudz ciešanu, bijuši uzticīgi Dievam, savai harizmai, atraisījušies no jebkuras pieķeršanās, gandarījuši par grēkiem. Īpašas sajūtas pārņēma Asīzē, kur sv. Franciska dzīve Džoto gleznās attēlota, salīdzinot ar Jēzus dzīvi. Franciska habits atgādinājis Tau zīmi, atsaucoties uz Ezehiēla grāmatu (9,4), kurā Tau ir zīme uz izglābto ļaužu pierēm.

Kopumā jāsecina, ka svētie mums atgādina, ka dzīve ir cīņa ar vājībām un kārdinājumiem, kur lūgšana sniedz spēku šajās cīņās. Liels piedzīvojums mums, svētceļniekiem, un īpašas atmiņas saistās arī ar svētā tēva Pio relikviju šķirsta apmeklējumu. Šis kapucīnu tēvs ir biktstēvu aizbildnis, kurš aicina uz grēku nožēlu un pilnīgu atgriešanos. Tā izdzīvojam svēto sadraudzību, svēto aizbildniecību. Viņi mums palīdz ceļā pie Dieva, un mēs ar prieku to pieņemam.

Svētā Sebastiāna katakombas

Mūžīgā pilsēta Roma atgādina arī par mocekļu liecībām, aicinot būt uzticīgiem Dievam, pildīt kristīgās dzīves principus, piedalīties sv. Misē. Romā ir 55 katakombas, no kurām apmeklējamas ir piecas. Kapi atradušies ārpus pilsētas un ir liecinieki cilvēka cerībai uz aizkapa dzīvi. Tā ir sakrāla vieta, garīgs mantojums. Katakombas, ko apmeklējām, atrodas 12 metru dziļumā, trīs līmeņos zem svētā Sebastiāna bazilikas, kas glabā svētā mocekļa relikvijas un mocekļa nāves piemiņu.

Svētceļojums beidzas, ielidojot no Romas Viļņā, kur piedalāmies sv. Misē Dieva Žēlsirdības sanktuārijā, aizejot arī pie Aušras Vārtu Dievmātes – Žēlsirdības Mātes ikonas. Esam aizkustinātas par abu brāļu – pr. Andra Kravaļa un pr. Andra Ševela nenogurstošo gana pienākumu veikšanu šajā ceļojumā. Kūstam no pateicības, atceroties arī Apustulisko Oblāšu – māsas  Liliānas un Ritas nesavtīgo kalpošanu svētceļojuma organizēšanā un vadīšanā!

Svētceļojums kopumā ir mācījis nedomāt tikai par savas dvēseles pestīšanu, bet būt par Dieva darba līdzstrādniekiem, paļauties uz Dieva vadību, kā arī būt aizvien vairāk vienotiem kā vienai Dievam veltīto cilvēku ģimenei. Kaut esam necienīgi, tomēr, Dieva žēlsirdības iedrošināti, sajūtam, ka mūsu grēcīgums nav šķērslis Dieva mīlestībai.

Konsekrētās dzīves gada izskaņā Romā pulcējās tūkstošiem konsekrēto personu, lai pateiktos Dievam par saņemtajām žēlastībām un vienotos lūgšanā ar Pāvestu Francisku. Starp viņiem bija arī 15 Dievam veltītie no Latvijas, kuri piedalījās Pāvesta audiencē Pāvila VI zālē, savukārt 2. februārī – Kunga Prezentācijas svētnīcā svētkos – svinīgajā noslēguma liturģijā Svētā Pētera bazilikā. Ar prieku izdzīvojot Žēlsirdības gada dāvanu – iespēju iegūt atlaidas, konsekrētās personas svētceļoja uz galvenajām Romas bazilikām, izejot caur Jubilejas durvīm, kā arī mēroja ceļu, vadoties pa svēto pēdām. Tas aizveda gan pie sv. Ignācija no Lojolas, sv. Asīzes Franciska un Klāras, sv. Katrīnas no Sjēnas, sv. tēva Pio, apustuļiem, mocekļiem, ticības apliecinātājiem. Tā bija skaista iespēja, raugoties uz savu Ordeņu un kopienu dibinātāju dzīves piemēru, ar degsmi pieņemt sirdī Pāvesta Franciska vārdus, kurus viņš teica 2. februāra uzrunā konsekrētajiem: “Konsekrētās personas ir aicinātas būt par tikšanās cilvēkiem. (..) Tas, kurš patiešām ir saticis Jēzu, vairs nevar būt tāds pats kā līdz šim. Viņš ir iekšēji atjaunots, pārveidots. Tas, kurš sirdī glabā šīs tikšanās piemiņu, kļūst par liecinieku un palīdz satikt Jēzu arī citiem.”

(foto: pr. Andris Ševels MIC)

Tuvojas izskaņai īpašais Konsekrētajai dzīvei veltītais gads, ko Pāvests Francisks izsludināja no 2014.gada 30. novembra līdz 2016.gada 2.februārim kā laiku, kurā no jauna atklāt Dievam veltītas dzīves nozīmi Baznīcā. Ārī Latvijā šis notikums tika īpaši atzīmēts – Latvijas klostermāsas un klosterbrāļi, diecēžu bīskapu vadībā, tikās uz kopīgām lūgšanu dienām Aglonā, Viļānos, Jelgavā, Kuldīgā un Rīgā. Tika izveidota arī informatīva mājaslapa (www.konsekretie.lv) un izstāde par dažādām konsekrētās dzīves kopienām Latvijā, kas turpina apceļot Latvijas draudzes. Jāatzīmē, ka šī gada ietvaros arī pirmo reizi norisinājās konsekrēto personu kopīgi organizētā vasaras nometne jauniešiem “Campo Jēzus”, kas nu jau kļūs par paliekošu notikumu (šogad tā norisināsies no 27.-30. jūnijam Viļānos).

Ar prieku vēlamies pavēstīt, ka lūgšanai par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi ir iesaistījušies 965 lūdzēji Latvijā un arī ārpus tās robežām (sākotnējā iecere bija sapulcināt 800 lūdzējus – kā simbolisku pateicību Dievmātei par 800 Terra Mariana gadiem). Ir draudzes – kā, piemēram, Preiļos, Viļakā, Viļānos, Madonā, Cesvainē, Cēsīs, Jēkabpilī, vairākās draudzēs Rīgā, kur lūdzas desmitiem cilvēku, bet pārstāvētas ir arī pavisam mazas draudzes – kā skaisti lūgšanu ziedi Marijai, kas izplaukuši Latvijā Terra Mariana jubilejas gadā. Lūgšanai pievienojušies arī vairāki cilvēki ārpus Latvijas robežām – tostarp Betānijas dominikāņu māsas Holandē un Vācijā, latvieši ārzemēs – Amerikā, Kanādā un citās valstīs. Patiess prieks par to, ka ar savu lūgšanu šo iniciatīvu ir atbalstījis arī Apustuliskais Nuncijs Pedro Lopess Kintana, Latvijas bīskapi, daudzi priesteri, vairāku kongregāciju klostermāsas un klosterbrāļi, terciāri no franciskāņu, dominikāņu, karmelītu sekulārordeņiem, dažādu kopienu un kustību pārstāvji, arī kristieši no citām konfesijām.

Piektdien, 22. janvārī māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā notika Latvijas konsekrētās dzīves kopienu atbildīgo tikšanās, lai lemtu par Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku/-ču apvienotās konferences (LKDIPAK) padomes sastāvu nākamajiem trīs gadiem, kā arī nākotnes iecerēm. Uz nākamo pilnvaru termiņu tika ievēlēta padome līdzšinējā sastāvā: padomes prezidente māsa Inese Ieva Lietaviete BVJMK, viceprezidents tēvs Rinalds Stankēvičs MIC un sekretāre Liliana Bertrande no “Pro Sanctitate”.

Tā bija skaista tikšanās kristiešu vienotības nedēļas noskaņā – izdzīvojot vienotību starp konsekrētajiem brāļiem un māsām, vienotībā ar Baznīcu un vienotībā ar Pāvestu – caur viņa Sūtni Apustulisko Nunciju Pedro Lopesu Kintana. Tas ļāva apzināties, ka mūsu, Dievam veltīto personu, dzīves būtību vislielākajā mērā raksturo Vienotības nedēļas šīgada moto: “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus” (sal. 1 Pēt 2:9)!

Lasīt vairāk katolis.lv

Nuncija Pedro Lopesa Kintana uzruna Svētajā Misē

Dārgie brāļi un māsas,

Pateicos par jūsu uzaicinājumu šodien kopā ar jums svinēt šo euharistiju, kurā lūgsim Kungam viņa svētību un vadību šai jūsu tikšanās reizei, lai izvēlētu Latvijas apvienoto Konsekrēto Dzīves Institūtu konferences prezidentu.

Mana klātbūtne jūsu vidū un jūsu uzaicinājums ir skaidra zīme, jūsu Konferences nodomam turpināt savu ceļu “cum Ecclesia”.

Svinot šo euharistiju uzticēsim sevi īpašā veidā Dievišķai Žēlsirdībai, šī sevišķā Jubilejas Gada sākuma, un to darām lūgšanu nedēļas par Kristiešu Vienotību laikā, kuras moto šajā gadā ir: Aicināti sludināt visiem Kunga brīnišķīgos darbus (sal. 1 Pēt 2:9-10)

Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus. Jūs, kas reiz nebijāt Dieva tauta, bet tagad esat Dieva tauta, jūs, kas nebijāt apžēloti, tagad esat kļuvuši apžēloti.

Šie brīnišķīgie Dieva darbi ir vienotība, izlīgšana un žēlsirdīgā mīlestība starp visiem viņa bērniem, Dieva tautas locekļiem.

Pirmais lasījums mums piedāvā brīnišķīgu izlīgšanas piemēru. Dievs to grib un Kristū ir samierinājis pasauli ar sevi. Jau Dāvida vēsturē viņš atklāja savu nodomu, viņu iedvesmojot neatriebties Saulam, kas meklēja viņa nāvi. Tik saspringtā situācijā ir grūti raudzīties uz Dievu un atteikties no personiskās iejaukšanās. Taču Dāvids to izdarīja: Lai Kungs spriež tiesu starp mani un tevi  viņš teiks Saulam un tā ir pareiza reliģiska interpretācija. Viņš respektēja to, ka Sauls ir Kunga svaidītais: Lai Kungs mani pasargā, ka es šo lietu neizdarītu manam valdniekam un Kunga svaidītajam, ka es pret viņu nepaceltu savu roku, jo viņš ir Kunga svaidītais. 

Atzīt otra cieņu, Dieva gribētu cieņu, tas ir pamats izlīgšanai jebkurā konflikta situācijā.

Svētajam Pāvilam būs tādi pat nostāja pret savu neticīgo tautu, kura viņu vajā. Vēstulē Romiešiem uzstāj uz neatsaucamajām dāvanam, ko Dievs tiem ir devis un apgalvo, ka Jūdi joprojām ir Dieva mīlēti pateicoties viņu tēvam. To saka ar lielām sāpēm, taču nevilcinās atzīt viņu privilēģijas. Turpretī mēs bieži, ja esam nonākuši ar kādu opozīcijā, neko negribam zināt par viņu cieņu un viņu nopelniem Dieva priekšā; mēs to aizmirstam vai rīkojamies tā it kā to būtu aizmirsuši. Arī ekumēnisma līmenī, pirms pievērsties (uzstāt) nesaskaņām un ticības atšķirībām, ir daudz labāk saskaņā ar Evaņģēliju pievērsties (uzstāt) pamatlietām, kas ir starp mums: viņi ir kristīti, klausās Dieva Vārdu, mīl Jēzu… Tā mēs soļosim lēnprātīgi un pazemīgi saskaņā ar Jēzus Sirds ilgām un līdzdarbosimies, lai veicinātu vienotību par kuru Viņš lūdzās un upurēja sevi.

Šodienas Evaņģēlijs mums māca, ka ar Divpadsmit izvēlēšanu, Jēzus nodibina institūciju, kura pauž daudzveidību vienotībā, kurai vajag pievienoties, lai būtu vienoti ar Dievu.

Visas šķelšanās Baznīcā ir saistītas ar ticības trūkumu un nepakļaušanos autoritātei; bet ja gribam patiesi dzīvot vienotībā, mums ir vajadzīga īpaša mīlestība pret tiem, kuri Baznīcā ieņem autoritātes vietu.

Tie ir vāji, nepilnīgi cilvēki, taču Kristus nozīmēti, lai saglabātu vienotību, tāpēc mums vajag viņu apskaut ar sapratni un mīlestību: Kristus Jēzus ir ar viņiem!

Lūgsim Kungam sev un visiem cilvēkiem žēlastību dzīvot vienotībā ar Viņu, Viņa mīlestībā, ievērojot bausli,ko Viņš ir ielicis sirdīs, un pievienojoties ar ticību Viņa nozīmētajai autoritātei, līdz visi veidosim vienu miesu.

Lai Vissvētākā Marija, Žēlsirdības Māte, mūs vienmēr vada un atbalsta šajā Dieva un viņa Baznīcas kalpošanas ceļā.

 

 

 

Ar kopienas Chemin Neuf vadīto lūgšanu vakaru 2016. gada 1. janvārī Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā noslēdzās viena no Konsekrētās dzīves gada iniciatīvām, kuras ietvaros katra mēneša pirmajā piektdienā dažādu kopienu pārstāvji pulcējās uz lūgšanu nomoda vakariem. Tā bija skaista iespēja iepazīt dažādu kopienu brāļus un māsas, kā arī viņu harizmu, lūgšanu pieredzi. Paldies kopienām, kas iesaistījās ar savu klātbūtni, kā arī pr. Andrim Kravalim  un draudzei par viesmīlību un kopīgo lūgšanu!

2014. gads

Decembrī – Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsas kalpones

2015. gads

Janvārī – Apustuliskās Oblātes un kustība “Pro Sanctitate”

Februārī – Jezuīti

Martā – Betānijas dominikāņu māsas

Aprīlī, Lielajā Piektdienā – kopīga adorācija pie Kristus Kapa

Maijā – Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas

Jūnijā – Marijas Bezvainīgās Sirds Mazās māsas

Jūlijā – Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsas kalpones

Augustā – Baskāju Karmela māsas; Dzīvības Mātes Institūts

Septembrī – Bērniņa Jēzus māsas karmelītes

Oktobrī – Mazākie brāļi kapucīni

Novembrī – Māsas Palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā

Decembrī – Jēzus un Marijas Dominikāņu māsas misionāres, Dominikāņi

© www.katolis.lv

Tieši pirms gada, 21. novembrī, Latvijas konsekrētās personas Aglonā tikās uz kopīgu Euharistiju un Aglonas Dievmātei uzticēja visas apustuliskās un kontemplatīvās konsekrētās dzīves kopienas Latvijas Baznīcā. Tā iesākās Konsekrētajai dzīvei veltītais gads Latvijā. Lai arī tas noslēgsies nākamā gada 2. februārī, aizvadītajā sestdienā, 21. novembrī, konsekrētie atkal tikās Aglonā, lai kopā lūgtos un atskatītos uz Konsekrētās dzīves gadā piedzīvoto un paveikto.

Rēzeknes Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis uz svinīgo pasākumu bija aicinājis ne tikai visas Latvijas konsekrētās personas, bet arī savas diecēzes priesterus. Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās arī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, bija pulcējušies daudzi ticīgie. Sanākušos konsekrētos Svētās Mises laikā uzrunāja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Pedro Lopess Kintana. 21. novembrī tiek pieminēta Marijas prezentācija templī. Nuncijs uzsvēra, ka Marija sevi veltīja Dievam un ar tādu attieksmi arī dzīvoja. Pēc viņa teiktā,

“veltīšanās nozīmē atzīt Dieva darbus”.

Veltīšanās pamatā ir arī lūgšanas aspekts, jo dodam Dievam savu nabadzību un lūdzam, lai Viņš to pārveidotu tā, lai tā nestu augļus.

Kā upurdāvana pie altāra tika nesta grāmata ar 956 cilvēku vārdiem. Tie ir cilvēki, kuri apņēmušies lūgt par konsekrētajiem un aicinājumiem uz Dievam veltītu dzīvi. ”Tā ir liela dāvana zināt, ka par mums lūdzas. Paldies par to,” uzsver māsa kalpone Inese Lietaviete. Nuncijs sacīja, ka grāmatā apkopotajiem jāpievieno arī viņa vārds, jo arī viņš lūdzas par konsekrētajiem.

Pēc dievkalpojuma sekoja lūgšana un svētā Jāņa Pāvila II relikviju pagodināšana, kā arī kopīga fotografēšanās, agape un pārrunas par to, kā pavadīts gads. Kā būtiskākos kopīgi organizētos pasākumus konsekrētie minēja nometni jauniešiem “Campo Jēzus” un rekolekcijas Viļānos šī gada Jāņos. Tāpat kopienas atzina, ka šī gada laikā piedzīvojušas spēcīgāku sadraudzību savā vidū, rīkojušas dažādas kopīgas iniciatīvas un piedzīvojušas savstarpēju atbalstu.

LRKB IC

© www.katolis.lv

2015. gada 7. novembrī, Sprediķotāju jeb Dominikāņu ordeņa Visu svēto dienā, šī ordeņa konventos visā pasaulē ar svinīgu Svēto Misi un īpašu svētku programmu tika atklāts Sprediķotāju ordeņa 800 gadu Jubilejas gads.

Jubilejas gada svinībām pievienojās arī Dominikāņu ģimene Latvijā. Liepājas Svētā Dominika klosterī ar svinīgu Svēto Misi, draudzīgu agapi un kopīgu Rožukroņa lūgšanu tika svinēts Jubilejas gada sākums. Tajā piedalījās Dominikāņu ģimenes locekļi no visas Latvijas – brāļi sprediķotāji no Liepājas, laju ordeņa locekļi no Rīgas, Liepājas un Latgales, māsas misionāres no Liepājas un Kuldīgas, Tautas Nemitīgais Rožukronis, kā arī Svētā Dominika draudzes locekļi un dominikāņu draugi.

Sprediķotāju ordeņa dibināšanas bullu “Gratiarum omnium largitori” pāvests Honorijs III parakstīja 1216. gada 22. decembrī, bet ordeņa dibinātājs Dominiks Guzmans to saņēma 1217. gada 21. janvārī, tāpēc Jubilejas gada pasākumi turpināsies līdz 2017. gada 21. janvārim.

Arī pāvests Francisks 7. novembra lūgšanas “Kunga eņģelis” laikā pieminēja un apsveica dominikāņus Jubilejas gadā. Lielajai Jubilejai par godu un pateicībā par ordeņa kalpojumu pāvests ir izdevis dokumentu par indulgenci, tas ir, pilnīgām atlaidām tiem, kuri piedalās Jubilejas atklāšanas Svētajā Misē, un visiem, kuri šī gada laikā dosies svētceļojumā uz kādu no dominikāņu klosteriem visā pasaulē, izsūdzēs grēkus, piedalīsies Svētajā Misē, dievbijīgi lūgsies Jubilejas lūgšanu un kādu lūgšanu Rožukroņa Karalienes godam. Atlaidas lūdzējs varēs saņemt sev vai kādam mirušajam. Lūgšanas teksts latviešu valodā pieejams vietnē: bralidominikani.blogspot.com.

Sandra Preisa OPs

Pateicoties Jelgavas diecēzes bīskapa Edvarda Pavlovska uzaicinājumam un viesmīlībai, saulainajā 24. oktobra sestdienā piedzīvojām prieka pilnus sadraudzības mirkļus Jelgavas katedrālē. Tikšanās laikā tika pārstāvētas 8 sieviešu un 4 vīriešu kongregācijas.

“Jūs katrs esiet Dievam ļoti svarīgi! Lai jūsu acis mirdz, lai tās uzrunā cilvēkus!” bīskaps Edvards novēlēja konsekrētajām personām.

Euharistijas laikā īpašā veidā lūdzāmies par tiem, cilvēkiem, kuri ir iesaistījušies kopīgajā lūgšanā par jauniem aicinājumiem Latvijas Baznīcā, kā arī par tiem, kas lūdzas par jau aicinātajiem! Paldies jums!

Prieku, ko piedzīvojām, mūsuprāt, var pamanīt arī bildēs. Dalāmies tajā ar jums!

Saulainajās atvasaras dienās 18.-20. septembrī Aizkrauklē norisinājās Latvijas Jauniešu dienas. Mūsu, Dievam veltīto personu, klātbūtnei bija gan apustulisks, gan izteikti kontemplatīvs raksturs. Jauniešu dienu laikā māsas nomainīja viena otru, paliekot Jēzus adorācijā – Vissvētākā Sakramenta priekšā, lai lūgtos par bagātīgiem žēlastības augļiem jauniešu sirdīs. Paldies visu konsekrētās dzīves kopienu parstāvjiem, kuri uzņēmās arī dažādu aktivitāšu un jauniešu darbnīcu  vadīšanu!

Uz tikšanos atkal – Pasaules Jauniešu dienās Krakovā!