© www.katolis.lv

Jau vienpadsmito reizi maija sākumā no Rīgas uz Skaistkalni devās svētceļnieku grupa, lai ar Vissvētākās Jaunavas Marijas, Ģimeņu karalienes aizbildniecību, lūgtos par jauniem aicinājumiem uz ģimenes dzīvi, priesterību un konsekrēto dzīvi.

Šogad svētceļojums notika no 3. – 6. maijam. Svētceļnieki – no kuriem liela daļa bija jaunieši, bērni, viņiem pievienojās arī semināristi, klostermāsas un jaunsargi – priestera Ilmāra Tolstova vadībā ceļu uzsāka ar Svēto Misi Rīgas Sv. Franciska baznīcā. Šī gada svētceļojuma devīze bija “Redzēt. Dzirdēt. Satikt”, jo, kā sprediķa laikā uzsvēra priesteris Ilmārs,

“satikt var tikai tad, kad redzu un dzirdu. Ceļa mērķis ir sadzirdēt, ko Dievs mums vēlas pateikt. Svētceļojums ir iespēja iziet no savas komforta zonas, lai paskatītos uz savām attiecībām ar Dievu no malas. Tāpat arī svētceļojums palīdz mums saprast, kas ir Baznīca – tā ir ģimene, kas dodas ceļā”.

Lai sadzirdētu evaņģēlija vēsti un gatavotos pāvesta vizītei Latvijā, priesteris svētceļojuma laikā runāja par pāvesta Franciska dokumentiem.

Šajās dienās ceļš veda caur Ķekavu, Vecumniekiem, kur svētceļniekus sirsnīgi sagaidīja draudzes prāvests Jānis Vīlaks un draudze, iepriecinot ceļā devušos ar gardām brokastīm, kā arī Bārbeli, kur, gatavojoties Svētajai Misei Skaistkalnē, svētceļnieki nakts adorācijā pagodināja Vissvētāko Sakramentu.

Šogad uz Skaistkalni devās svētceļnieki ne tikai no Rīgas, bet arī no Iecavas – priestera Agra Ruļuka vadībā, kā no Jelgavas – priestera Jurija Gorbačevska vadībā.

Skaistkalnē, otrajā lielākajā Latvijas svētvietā, kur īpaši lūdzamies par jauniešiem, ģimenēm un ģimeņu problēmām, visus svētceļniekus sirsnīgi sagaidīja draudzes prāvests un paulīniešu klostera priekšnieks J. Vīlaks.

Svēto Misi celebrēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš aicināja Liepājas diecēzes bīskapu Viktoru Stulpinu uzrunāt pulcējušos svētceļniekus un ticīgo tautu. Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, bīskaps Viktors uzsvēra, ka

“mīlestība ir svarīgākā evaņģēlija vēsts, kura norāda ceļu”.

Uzrunā bīskaps aicināja aizdomāties, vai šis vārds – mīlestība – mums, 21. gadsimta cilvēkiem, kuri ir tik noskrējušies un norūpējušies par sevi, vēl kaut ko nozīmē? Viņš atzina, ka mīlestības ceļus var parādīt tikai tas, kas

„šo ceļu ir gājis pats un tajā sasniedzis visaugstāko svētumu. Un tā ir mūsu Debesu Māte – Vissvētākā Jaunava Marija”.

Ieklausoties Svēto Rakstu tekstos, bīskaps aicināja uzdot sev jautājumu – vai ticu, ka Dievs mani mīl?

“Varētu šķist, ka tas ir vienkārši – ticēt, bet patiesībā tā ir viena no visgrūtākajām lietām. Nav tā, ka mēs neticam. Bet bieži mēs nespējam pietiekami stipri ticēt,” teica V. Stulpins.

Runājot par apgrūtinājumiem, kuri stājas ticības un mīlestības ceļā, kā vienu no būtiskākajiem bīskaps minēja nodevību:

“Ikviens, kas kaut reizi ir piedzīvojis nodevību vai ir sāpināts, baidās mīlēt un būt mīlēts, jo zina, cik sāpīgi ir būt par krāpšanas upuri. Arvien vairāk ir to, kas nespēj ieticēt Dieva mīlestībai, jebkurai citai mīlestībai. Skepticisms un cinisms lielā mērā raksturo mūsu sabiedrību. Tomēr svētais Augustīns mūs pārliecina, ka nav neviena, kas nemīlētu. Tikai – ko viņš mīl?”

Turpinot uzrunu, bīskaps uzsvēra, ka Jēzus dod mums mīlestības bausli, lai mēs cits citu mīlētu. Viņš labi zina, ka mums visiem ir nepieciešama mīlestība un bez mīlestības pasaule ir naidīga cilvēkam. Mēs esam radīti aiz mīlestības un mīlestībai.

“Runa ir par savstarpējas mīlestības un labestības atmosfēras radīšanu, kas pasauli veido cilvēciskāku. Ikviens no mums ir aicināts uz vienkāršu mīlestības darbu ikdienā,” teica V. Stulpins.

Uzrunu Liepājas diecēzes bīskaps noslēdza ar aicinājumu doties cauri dzīvei, mīlot ikvienu cilvēku, arī savus ienaidniekus, un stiprinājumu šai mīlestībai rast Dieva baušļu ievērošanā.

Arī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis Svētās Mises noslēgumā, uzrunājot ģimenes, aicināja tās vienmēr atrastu laiku lūgties kopā, kā arī novēlēja vienmēr atrast laiku savstarpējam dialogam.

LRKB IC

© www.mariani.lv

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 3. maijā svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. Viens no apbalvotajiem ir tēvs Rinalds Stankēvičs, Viļānu Svētā Alberta Lielā mariāņu klostera priekšnieks, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvests, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents.

Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par izcilo Tēvzemes mīlestību, ieguldīto ilggadējo pašaizliedzīgo darbu un pūlēm Latvijas valsts labā. “Latvijas spēks un stiprums sakņojas mūsos pašos, tās cilvēkos. Latvija esam mēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis.

“Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts – ir viena no mūsu Latvijas vēstures lappusēm. Šie apbalvojumi no to dibināšanas brīža līdz šodienai stāsta par cilvēkiem, kuru vārdus un darbus Latvijas valsts labā atceramies un cildinām, un kuru vārdi, piešķirot valsts apbalvojumu, tiek ierakstīti valsts vēsturē,” atzīmēja Valsts prezidents.

Tēvs Rinalds Stankēvičs tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri par “pašaizliedzīgo ieguldījumu pastorālajā kalpošanā, nesavtīgo ieguldījumu baznīcu un kultūras pieminekļu saglabāšanā un renovācijā Latgales reģionā” – rakstīts apbalvošanas pamatojumā. Turpretī pats tēvs Rinalds atzīmēja, ka šis apbalvojums nav viņam personīgi, bet visai Mariāņu kongregācijai.

Intervija ar tēvu Rinaldu Stankēviču MIC >>

© www.katolis.lv

Labā Gana svētdienā, 22. aprīlī, atzīmējot Vispasaules lūgšanu dienu par aicinājumiem, Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu apvienība (LKDIPAK) kopā ar vairākām jauniešu kustībām (“Jauniešu pastorālo māju”, Karmela Ekleziālo kustību, Pro Sanctitate un Samuēla grupu) aicināja jauniešus doties ekspedīcijā, kuras vadmotīvs bija “Atrast to – pašu dārgāko”. Tā bija lieliska iespēja ne tikai meklēt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par dzīves vērtībām, bet arī jautrā kompānijā iepazīt neparastas vietas un iedvesmojošus cilvēkus Rīgas ziemeļos: Ziemeļblāzmas pili, Balto baznīcu un cisterciešu klostera vietu Vecdaugavas krastā. Pēc noietajiem kilometriem, dienas svarīgākais notikums gaidīja Kristus Karaļa baznīcā – Svētā Mise ar arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču un priekpilna sadraudzība pēc tās. Arhibīskaps, atsaucoties uz savas dzīves un aicinājuma liecību, rosināja jauniešus nopietnāk ieklausīties Labā Gana balsī, mācīties to atpazīt, lai varētu drosmīgi pieņemt dzīves izvēles. Vairāki jaunieši tieši to novērtēja:

Mani ļoti uzrunāja arhibīskapa sprediķis un viņa pozitīvisms, dalīšanās un vienkāršība – spēja ar jauniešiem pasēdēt pļaviņā! Ļoti saviļņoja skaistā mūzika Mises laikā, kopā būšana, sarunas, viss viss viss bija ļoti skaisti! (Līga)

Labā Gana svētdiena bija lieliska iespēja būt kopā ar Dievu, ar sevi un citiem jauniešiem. Uzrunāja ceļā satiktie cilvēki, īpaši Baltās baznīcas pārstāve. Paldies arhibīskapam par iedrošinājuma vārdiem! (Amanda)

Jauniešu ekspedīcija ir ļoti labs formāts, lai jauniešiem būtu interesanti iesaistīties. Caur to ir iespējams uzzināt daudzas jaunas lietas un iepazīt arī daudzas jaunas vietas, kas ir kā pērles tepat mums netālu. Ar šādu kopā būšanu bagātinām viens otru, tā ir iespēja iepazīt savus vienaudžus, uzzināt jaunu informāciju un iespējas jauniešiem iesaistīties kādā kopienā, kustībā vai organizācijā (piemēram, jaunsardzē). Tas bija kā atgādinājums meklēt šīs pērles ikdienā un atcerēties, ka tu pats esi unikāla pērle. (Guna)

Jautāts, ko visvairāk šajā iniciatīvā novērtē, priesteris Ilmārs Tolstovs, Kristus Karaļa draudzes prāvests, atzina:

Tā bija īpaša žēlastība Labā Gana svētdienā piedzīvot arhibīskapu kā diecēzes un draudzes ganu. Jauniešu klātbūtne man atgādināja, ka aicinājums vienmēr ir saistīts ar jaunību, jo Dievā mēs vienmēr esam jauni! Turklāt, aicinājums vienlaikus ir arī izaicinājums mums katram uz kaut ko jaunu!

Paldies priesterim Ilmāram Tolstovam un Kristus Karaļa draudzei par viesmīlību, paldies visām jauniešu kustībām, kā arī konsekrētajiem par līdzdarbošanos Labā Gana darbā, lai jauniešiem “netrūktu ne nieka” (Ps 23)!

Bet ja nu tomēr “pats dārgākais” vēl ir palicis neatrasts, aicinām neapstāties meklējumos – jau pavisam drīz 3. maijā ir iespēja pievienoties jauniešu iemīļotajam svētceļojumam no Rīgas uz Skaistkalni (iziešana no sv. Franciska baznīcas, pēc Svētās Mises 12:00; ieiešana Skaistkalnē – 6.maijā). Svētceļojums notiks jau 11. reizi, pulcinot tos, kuri vēl ir sava dzīves aicinājumu meklējumos, vai arī – ja ir jau to atraduši – vēlas lūgties par jauniešiem, kas vēl ir ceļā uz garīgo kārtu vai laulības aicinājumu.

 

Pāvesta vēstījums 55. Lūgšanu dienai par aicinājumiem >>

Bilžu galerija (48) >>

 

Mēs patiesi lepojamies ar augsto novērtējumu mariāņu tēvam Benediktam (Rinaldam Stankēvičam), Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšniekam, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidentam. No sirds apsveicam un vēlam Dieva svētību nesavtīgajā kalpojumā – Dievam un Latvijas cilvēkiem!

Vairāk >>

 

 

Mūs sasniedza sēru vēsts – mūžībā aizsaukta māsa Mirjama no Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas. Šajā fotogrāfijā, konsekrētajiem tiekoties Aglonā 2017. gada novembrī, viņa vēl bija mūsu vidū… Atceroties māsas Mirjamas labestību un mīlošo  sirdi, mēs ticam, ka viņa, pametot pasauli Klusās Sestdienas rītā, kopā ar Jēzu ir iegājusi Augšāmcelšanās gaismā!

Skaista liecība par māsas Mirjamas dzīvi ir saglabājusies LTV1 raidījumā >>

Ja Tev  ir vismaz 14 gadi, aicinām aizraujošā piedzīvojumā –  jauniešu ekspedīcijā uz Rīgas ziemeļiem! Tā plānota 22. aprīlī, Labā Gana svētdienā, kad visā Baznīcā lūdzas par jauniešiem un aicinājumu atpazīšanu.
Ekspedīcijas vadmotīvs: “Atrast to – pašu dārgāko!”
Nedaudz vairāk par ekspedīcijas plānu (vairāk informācijas Tu iegūsi pēc pieteikšanās anketas aizpildīšanas):

 

10:00 Satikšanās vieta: Mangaļu stacija
Ekspedīcija ~ 10 km

14:00 Svētā Mise Kristus Karaļa baznīcā – celebrē arhibīskaps Z. Stankevičs
Noslēgumā – jauniešu svētki Karaļa dārzā ar kopienu prezentācijām, desiņām un kopābūšanas prieku!

 

Kas tad jāņem līdzi?
  • ērti apavi (kā Jauniešu dienās Krakovā jauniešiem ieteica pāvests Francisks!)
  • termoss ar tēju un maizītes (vislabāk sev un draugam!)
  • sabiedriskā transporta biļete
  • mūzikas instruments, ja māki to spēlēt un ja tas nav ērģeles
  • ļoti ieteicams – ņemt līdzi draugus un vēlēšanos meklēt un atrast dzīvē svarīgas lietas!
  • tiem, kuri pievienosies no draudzēm ārpus Rīgas, meklēsim un atradīsim iespēju nakšņot viesģimenēs (līdzi ņemot guļammaisu).

 

līdz 20 aprīlim (piektdienai, 23:59)
  • Pope Francis walks with World Youth Day pilgrims as he arrives for a July 30 prayer vigil at the Field of Mercy in Krakow, Poland. (CNS photo/Paul Haring) See POPE-POLAND-WYD-VIGIL July 30, 2016.

Nezaudēt drosmi mūsu vājuma dēļ un ar atvērtu sirdi pieņemt Kunga aicinājuma balsi − uz to savā vēstījumā jauniešiem “Klausīties, atpazīt, dzīvot aicinājumu” mudina pāvests Francisks, saistībā ar 55. Vispasaules lūgšanu dienu par aicinājumiem Baznīcā, ko svinēsim 22. aprīlī Labā Gana svētdienā.

Laiks, kad gatavojamies pāvesta Franciska vizītei Latvijā, kā arī Bīskapu sinodei par jauniešiem Baznīcā, ir nenoliedzami viens no labvēlīgākajiem brīžiem, kad iepazīt pāvesta Franciska vēstījumu jauniešiem, kurā viņš uzsver trīs nosacījumus aicinājuma atklāšanai: klausīties, izzināt, dzīvot.

 

logo

______________________________________________________________________________

Klausīties. Izzināt. Dzīvot aicinājumu.

 

Dārgie Brāļi un Māsas,

Oktobrī norisināsies XV Bīskapu Sinode, kas veltīta jauniešiem un jo īpaši attiecībām starp jauniešiem, ticību un aicinājumu. Saistībā ar to varēsim padziļināti pārdomāt, kā mūsu dzīves centrā ietilpst aicinājums uz prieku, uz ko mūs mudina Dievs, un kādā veidā tas ir “Dieva plāns vīriešiem un sievietēm visos laikos” (XV Bīskapu sinode, “Jaunieši, ticība, aicinājums”, sagatavojošā dokumenta ievads).

Ir runa par labo vēsti, kuru pārliecinošā veidā atkal no jauna mums pasludina 55. Vispasaules lūgšanu diena par aicinājumiem: mēs nedzīvojam nejaušību vidū un mūs nevirza uz priekšu haotisku notikumu virkne, bet gluži pretēji, mūsu dzīve un mūsu klātesamība pasaulē ir Dieva aicinājuma auglis!

Arī mūsdienu nemierpilnajos laikos Dieva Iemiesošanās noslēpums mums atgādina, ka Dievs mums vienmēr iziet pretī un ir Dievs-kopā-ar-mums, kurš nereti mēro mūsu dzīves putekļainos ceļus, un, pazīstot mūsu ilgas pēc mīlestības un laimes, aicina mūs uz prieku. Katra individuālā aicinājuma gadījumā un Baznīcas aicinājumu dažādībā un specifiskumā būtiskākais ir ieklausīties, izzināt un dzīvot ar to Vārdu, kurš mūs uzrunā no augšienes, un, pilnveidojot mūsu talantus, dara mūs par instrumentiem pasaules pestīšanā, kā arī virza uz laimes pilnību.

Šie trīs aspekti − klausīšanās, izzināšana un dzīve − bija arī Jēzus misijas iesākumā, kad pēc lūgšanas un garīgās cīņas dienām tuksnesī viņš apmeklē savu sinagogu Nācaretē, un tur, ieklausoties Vārdā, atpazīst misiju, kuru Tēvs ir uzticējis Viņam, un pasludina, ka ir nācis, lai to izpildītu “šodien” (sal. Lk 4, 16-21).

 

Klausīties

Ir svarīgi uzreiz paskaidrot, ka Kunga aicinājums nav tik nepārprotams kā daudzas citas lietas, ko varam sadzirdēt, ieraudzīt vai kam pieskarties mūsu ikdienas pieredzē. Dievs atnāk klusumā un nemanāmi, neuzmācoties ar varu mūsu brīvībai. Līdz ar to var gadīties, ka Viņa balsi mūsos nomāc daudzās raizes un uztraukumi, kas ir pārņēmuši mūsu prātu un sirdi.

Tāpēc mums ir jābūt gataviem uz dziļu ieklausīšanos Viņa vārdā un dzīvē, jāpievērš uzmanība arī mūsu ikdienas detaļām, jāmācās skatīties uz notikumiem ar ticības skatienu un palikt atvērtiem Svētā Gara pārsteigumiem.

Mēs nevaram atklāt mūsu īpašo un personīgo aicinājumu, ko mums ir iecerējis Dievs, ja paliekam noslēgti sevī, mūsu paradumos un apātijā, kas raksturo cilvēkus, kuri iznieko dzīvi, griežoties ap savu “es”, palaižot garām lielus sapņus un iespēju kļūt par protagonistiem īpašajā un neatkārtojamajā vēsturē, kuru Dievs vēlas rakstīt ar mūsu līdzdalību.

Arī Jēzus tika aicināts un sūtīts. Tāpēc Viņam bija nepieciešama sakopošanās klusumā, Dieva Vārda klausīšanās un lasīšana sinagogā, kur, apveltīts ar Svētā Gara gaismu un spēku, Viņš pilnībā atklāja Vārda nozīmi, attiecinot to uz sevi un Izraēla tautas vēsturi.

Šādas nostājas izdzīvošana šobrīd kļūst arvien grūtāka, jo esam iegremdēti trokšņainā sabiedrībā, dažādu stimulu un informācijas neprātā, kas piepilda mūsu dienas. Ārējam troksnim, kas nereti valda mūsu pilsētās un kvartālos, bieži vien pievienojas iekšējs haoss un izklaidības, kas neļauj mums apstāties, lai izgaršotu kontemplācijas prieku, lai mierīgi pārdomātu mūsu dzīves notikumus, un, uzticoties Dieva rūpīgajiem nodomiem attiecībā uz mums, veiktu auglīgu atpazīšanu.

Tomēr, kā zinām, Dieva valstība nāk klusi un nepamanāmi (sal. Lk 17, 21), un varam uzņemt tās sēklas tikai tad, kad līdzīgi kā pravietis Elija spējam ieiet mūsu gara dziļumos, ļaujot, lai mūsu gars atveras Dieva liegajai un nemanāmajai vēsmai (sal. 1 Ķēn 19, 11-13).

 

Izzināt

Nācaretes sinagogā, lasot pravieša Isaja grāmatas fragmentu, Jēzus atpazina Viņam paredzētās misijas būtību un pasludināja to tiem, kuri gaidīja Mesiju: “Kunga Gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu” (Lk 4, 18-19).

Līdzīgi arī katrs no mums var atklāt savu aicinājumu tikai izzināšanas “procesā, kurā persona, dialogā ar Dievu un ieklausoties Svētā Gara balsī, nobriest līdz fundamentālām izvēlēm, iesākot jau ar izšķiršanos par dzīves kārtu (XV Bīskapu sinode, “Jaunieši, ticība, aicinājums”, sagatavojošā dokumenta II daļa, 2, Izšķiršanas dāvana).

Īpašā veidā atklājam, ka kristieša aicinājumam vienmēr ir pravietisks aspekts. Kā apliecina Svētie Raksti, pravieši tiek sūtīti pie tautas materiālu grūtību laikā, kā arī garīgās un morālās krīzes apstākļos, lai Dieva vārdā mudinātu uz atgriešanos, sniegtu cerību un iepriecinājumu. Kā vējš, kas saceļ putekļus, pravietis izjauc neīstu mieru sirdsapziņā, kas aizmirsusi par Dieva Vārdu, viņš atpazīst notikumus Dieva apsolījuma gaismā un ļauj tautai atklāt rītausmas zīmes vēstures tumšākajos brīžos.

Tik ļoti mūsdienās mums ir vajadzīga izzināšana un pravietiskums; svarīga ir ideoloģijas un fatālisma kārdinājuma pārvarēšana, kā arī attiecībās ar Kungu nepieciešams atklāt vietas, instrumentus un situācijas, caur kurām Viņš aicina. Katram kristietim būtu jābūt spējīgam attīstīt prasmi “lasīt savu dzīvi” un atpazīt, kur un uz ko Kungs viņu aicina, lai turpinātu Viņa misiju.

 

Dzīvot

Visbeidzot, Jēzus pasludina tagadējā mirkļa jaunumu, kas daudzus iedvesmo, bet daudzus arī samulsina: laiks ir piepildījies, un Viņš ir pravieša Isaja sludinātais Mesija, svaidītais, lai atbrīvotu gūstekņus, dotu neredzīgajiem acu gaismu un pasludinātu Dieva žēlsirdīgo mīlestību pret katru radību. Tieši “šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs” (Lk 4, 20), apstiprina Jēzus.

Evaņģēlija prieks, kas mūs atver uz tikšanos ar Dievu un ar brāļiem, nevar gaidīt uz mūsu kavēšanos un slinkumu; tas mūs nesasniegs, ja paliksim, vērojot tikai pa logu, aizbildinoties, ka aizvien vēl ceram uz labvēlīgāku laiku; tas nepiepildīsies priekš mums, ja tieši šodien neuzņemsimies izšķiršanās risku. Aicinājums ir šodien! Kristiešu misija norisinās tagadnē! Un katrs no mums ir aicināts − dzīvojot kā lajs laulībā vai, pieņemot svētības un esot priesteris, vai arī izdzīvojot īpašu konsekrāciju Dievam − lai kļūtu Kunga liecinieks šeit un tagad.

Dziļākajā būtībā “šodiena”, ko pasludina Jēzus, ir apstiprinājums mums, ka Dievs nemitīgi “nokāpj”, lai glābtu mūsu cilvēcību un darītu mūs par savas misijas līdzdalībniekiem. Kungs aizvien aicina uz dzīvi kopā ar Viņu un uz sekošanu Viņam īpaši tuvās attiecībās, uz kalpošanu tikai Viņam. Bet, ja Viņš mums ir devis saprast, ka aicina mūs uz pilnīgu veltīšanos Viņa valstībai, mēs nedrīkstam baidīties! Veltīt sevi pilnībā un uz visiem laikiem Dievam un kalpošanai brāļiem ir skaisti un tā ir liela žēlastība.

Kungs aizvien šodien aicina sekot Viņam. Mēs nedrīkstam gaidīt, līdz būsim pilnīgi, lai atbildētu ar cēlsirdīgu “lūk, es esmu”; mēs nedrīkst izbiedēt arī mūsu ierobežojumi un grēki, bet ar atvērtu sirdi mums ir jāpieņem Kunga balss. Ir svarīgi dzirdēt Viņu, atpazīt mūsu īpašo misiju Baznīcā un pasaulē, un, visbeidzot, dzīvot ar to tajā šodienā, ko dāvā mums Dievs.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, gados jaunā meitene no perifērijas, kura sadzirdēja, pieņēma un dzīvoja ar Dieva Vārdu, kas kļuva Miesa, mūs vienmēr sargā un pavada mūsu ceļā.

+ Francisks

Vatikānā, 2017. gada 3. decembrī, pirmajā Adventa svētdienā

 

PS. Atzīmējot Labā Gana svētdienu Latvijā, 22. aprīlī, sadarbībā ar katoļu jauniešu kopienām un konsekrētajām māsām un brāļiem no dažādām kongregācijām, jaunieši no 14 gadu vecuma tiek aicināti Labā Gana ekspedīcijā, kas vedīs uz Rīgas ziemeļiem un ļaus jauniešiem iepazīties ar daudzām interesantām vietām, cilvēkiem, liecībām. Ekspedīcija rosinās meklēt un atrast katram savā dzīvē − ‘to, visdārgāko’, ko bieži saucam vārdā aicinājums! Pieteikšanās jauniešu ekspedīcijai – jau atvērta:  Pieteikšanās ekspedīcijai

 

Pārdomājot šo pravietisko aicinājumu no Isaja grāmatas (Is 54,2) Rumānijā (Snagova / Bukareste, 5.-9. martā)  norisinājās Eiropas Ģenerālo priekšnieku konferenču savienības (Union of European Conferences of Major Superiors, UCESM) XVIII ģenerālā asambleja.

Tās laikā tika reflektēts par konsekrēto personu atbildi uz imigrācijas un emigrācijas izaicinājumiem sabiedrībā un Baznīcā. Noslēdzošajā ziņojumā konsekrētie pauda vienotu atbalstu un gatavību palīdzēt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savu valsti dažādu iemeslu dēļ: “Mēs, kā interkulturālas kopienas universālajā un visu pasauli aptverošajā Baznīcā, ar draudzību un lūgšanu vēlamies būt blakus mūsu brāļiem un māsām, kuri ir zaudējuši mājvietu. (..) Tuvākmīlestībā iekļaujot visus, gan tuvākos kaimiņus, gan tos, kuri šķiet atšķirīgi, mūsu sirds paplašinās un mūsu “telts” spēs uzņemt daudzus.”

UCESM savienība apvieno 39 nacionālās konsekrēto personu apvienības no 28 Eiropas valstīm, kopumā aptuveni 250 000 klosterbrāļus un māsas. Latvijas konsekrēto personu konferenci (LKDIPAK) asamblejā Rumānijā pārstāvēja m. Inese Lietaviete un m. Liliane Bertrand. Asamblejas pēdējā dienā norisinājās arī UCESM padomes prezidenta vēlēšanas – šo kalpojumu turpmāk pildīs piāristu tēvs Žolts (Zsolt Labancz) no Ungārijas.

Īpašo asamblejas viesu vidū, citu starpā, bija ielūgts brālis Aloizs no Taizé kopienas, kuru viņš pats raksturoja kā “mazu zaru lielajā dzīvības kokā, kas ir konsekrētā dzīve”. Daloties ar savu pieredzi palīdzībā bēgļu ģimenēm, brālis Aloizs uzsvēra, ka svarīgi ir domāt nevis par to,  “kā vairāk darīt, bet gan kā vairāk mīlēt”. Svarīga ir katra tikšanās ar nabago, jo “tā ļauj piedzīvot patiesu prieku, un tādējādi mūsu sirds telts paplašinās.” 

UCESM savienības un tās organizēto asambleju mērķis jau vairāk kā 35 gadus (kopš 1983. gada) ir veicināt vienotību un dažāda līmeņa sadarbību konsekrēto personu vidū visā Eiropā. Arī Latvijas konsekrētie saņēma vairākus uzaicinājumus no kaimiņiem − piemēram, klausīties videokonferences un piedalīties diskusiju forumā, kuru katra mēneša trešajā piektdienā vada klaretiešu tēvs Mariano Jose Sedano Sierra, CMF no Sanktpēterburgas. Saņēmām ielūgumu gados jaunākajiem brāļiem un māsām no Latvijas, kuri patlaban ir formācijā vai arī nesen ir devuši mūža svētsolījumus, piedalīties konsekrēto jauniešu kongresā Polijā (Krakovā, 2018. gada 13.-16 septembrī). Asamblejas laikā bijām vairākkārtīgi uzrunāti “sadzirdēt nabago vaidus, sadzirdēt zemes vaidus” – izskanēja uzaicinājums pievienoties konsekrēto personu kopīgajam projektam RENATE (www.renate-europe.net), kas veido atbalsta tīklu cilvēktirdzniecības upuriem Eiropā. Savukārt Lietuvas konferences pārstāvji ielūdza Latvijas konsekrētās personas uz kopīgu formācijas tikšanos (2019. gada 30.-31. martā), ko vadīs mons. J. R. Karballo (José Rodríguez Carballo), Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās dzīves kopienu kongregācijas Vatikānā ģenerālsekretārs.

Apliecinot vienotību starp konsekrētajiem Eiropā un pāvestu Francisku, mons. Karballo bija viens no asamblejas gaidītākajiem viesiem. Savā uzrunā viņš uzsvēra vairākus izaicinājumus, kas iezīmē konsekrētās dzīves ceļu mūsdienu pasaulē.

Arhibīskaps aicināja ordeņļaudis atbrīvoties no “sterilas nostaļģijas” par pagātni, atzīmējot, ka mūsdienās ir “maz Kristus mācekļu, toties daudz Marijas Magdalēnas ‘mācekļu’, kuri raud par mirušo miesu, kura, turklāt, vairs neatrodas kapā”. Atsaucoties uz nesen izdoto Konsekrētās dzīves institūtu kongregācijas Vatikānā dokumentu “Jaunam vīnam jauni trauki”, viņš norādīja uz četriem principiem, kas ļauj “atšķirt jaunus traukus starp vecajiem”.

Pirmkārt,  tas ir pamudinājums rūpēties par Dieva gribas atpazīšanu gan individuāli, gan kopienā tajā ikdienas realitātē, kurā ar mums runā Dievs. Otrkārt, atsaucoties uz pāvesta Franciska vairākkārt citēto uzaicinājumu doties uz perifērijām un atstāt savu komfortu (sal. Evangelii Gaudium, 20), arhibīskaps Karballo aicināja mūs apzināties dažādas, ne tikai ģeogrāfiskas, perifērijas, kuras gaida Evaņģēlija gaismu. Trešais princips uzsver nepieciešamību iemiesot konsekrētās dzīves idejas un vērtības dzīvē, lai nevairotu utopiju, kas agrāk vai vēlāk liek vilties. Un, visbeidzot, arhibīskaps aicināja uz neatlaidību rūpēs par rītdienu. Apzinoties grūtības, kā arī ticības un aicinājumu krīzi Eiropā, arhibīskaps iedrošināja konsekrētos ar sv. Terēzes no Avilas cerības pilnajiem vārdiem īsi pirms viņas nāves: “Ir pienācis laiks, celsimies un iesim!”

 

LKDIPAK

Svinot Konsekrētās dzīves dienu 2. februārī, mēs, Dievam veltītie ļaudis, pulcējāmies Sv. Jēkaba katedrālē uz  Svēto Misi, kuras laikā svinīgi atjaunojām savus solījumus – būt Dieva rīcībā, ar prieku izdzīvojot savu konsekrāciju (translācija LTV1).

“Un šodien mūsu veltīšanās – gan Kristībā, gan īpašā konsekrācijā Dievam – atklājas degošajās svecēs, ko turam mūsu rokās,”  klātesošos uzrunāja katedrāles prāvests pr. Pauls Kļaviņš, Dr Theol. “Tās atgādina Kristības žēlastību, ar kuru Kristus ir sācis apgaismot mūsu dzīves.”

Īpaša dāvana mums, konsekrētajiem, šogad bija iespēja piedalīties arī formācijas dienās, kuras vadīja pr. Lešeks Voroņeckis (Woroniecki), SAC, teoloģijas doktors, palotīnu priesteris no Frīburgas universitātes (Šveicē). Pirmajā vakarā (2. februārī) tikšanās laikā viesmīlīgajās Svētās Ģimenes mājas telpās, pr. Voroņeckis aicināja konsekrētos dziļāk apzināties savu aicinājumu būt Baznīcā un ar Baznīcu, kā arī ieklausīties uz ko Dievs mūs aicina caur Baznīcas balsi jaunizdotajos dokumentos saistībā ar konsekrēto dzīvi.

Sestdien, 3. februārī, formācijas dienas turpinājās BVJM māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā, kur pulcējās ne vien konsekrētie no Latvijas, bet arī vairākas māsas no Lietuvas. Pr. L. Voroņeckis divās plašās konferencēs ieskicēja mūsdienu izaicinājumus, ar kuriem konsekrētās personas saskaras postmodernisma kultūras kontekstā. Viņš pieskārās arī šobrīd aktuālajiem sabiedrības un Baznīcas jautājumiem par Stambulas konvenciju un arī par dokumenta “Amores Laetitia” 8. nodaļas interpretāciju.

Īpaši vērtīga mums, konsekrētajiem, bija konference par konsekrētās personas identitāti, kas ļāva mums padziļināt izpratni par konsekrētās dzīves teoloģiju.

“Mums nav jāizdomā sava identitāte kā konsekrētajiem. To mums atklāj Baznīca. Ja kāds to cenšas izdomāt pats, viņš kļūdīsies. Šī identitāte ir dāvana, ko mēs saņemam no Dieva un no Baznīcas.”

Mēs ticam, ka šīs garīgā prieka pilnās dienas, kuru vērtību padziļināja kopīgā lūgšana, sadraudzība un dalīšanās pārdomās par dzīves svarīgākajiem jautājumiem, nesīs stiprinājumu mūsu ikdienas konsekrācijā Dievam. Lai mēs arvien pilnīgāk spētu atbildēt aicinājumam, ko no mums sagaida Baznīca:

“Pašiem piedzīvot un parādīt citiem, ka Dievs var piepildīt mūsu sirdis un darīt mūs pilnībā laimīgus, bez nepieciešamības meklēt mūsu laimi kaut kur citur” (Pāvests Francisks, Vēstulē konsekrētajiem, 2014)

Pr. Lešeks viesojās arī Radio Marija Latvija studijā, kur piedalījās pr. Pētera vadītajā “Priestera katehēzē” par konsekrētās dzīves aicinājumu Baznīcā.

Bildes no formācijas tikšanās (76) >>