Pāvesta Franciska uzruna plenārsēdē, kurā piedalījās vairāk nekā 800 ģenerālās priekšnieces

 2013.g. 8. maijā, Romā (pilns teksts)

 

Dārgās māsas, jūsu tikšanās temats man šķiet īpaši nozīmīgs jums uzticētā uzdevuma kontekstā „Vara un kalpošana Evaņģēlija gaismā”, tāpēc gribu piedāvāt trīs vienkāršas domas, kuras būtu vērts izanalizēt gan katram atsevišķi, gan kopienās.

1. Pēdējo Vakariņu laikā Jēzus uzrunāja apustuļus šādiem vārdiem: „Ne jūs izraudzījāt mani, bet es jūs izraudzīju” (Jņ 15,16), atgādinot ne tikai priesteriem, bet arī mums visiem, ka ikviens paaicinājums ir Dieva iniciatīva. Kristus ir izraudzījies jūs konsekrētai dzīvei. Tas nozīmē nemitīgu „iziešanu” no sevis, lai visu savu esību koncentrētu uz Kristu un Evaņģēliju, uz Dieva gribu, atsakoties no pašu plāniem, lai kopā ar svēto Pāvilu varētu teikt: „Nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus” (Gal 2,20). „Iziet” no sevis ir izvēlēties Kunga pielūgsmes ceļu un kalpošanu Viņam savos brāļos un māsās. Pielūgt Dievu un kalpot citiem ir divas savstarpēji cieši saistītas nostājas, kuras nevaram nodalīt vienu no otras. Priekš tiem, kam ir dota vara, pielūgt Kungu un kalpot citiem, neko neprasot sev, nozīmē „iztukšot sevi”.

Gods Jēzus Sirdij caur Marijas Sirdi!

Vissvētākās Jēzus Sirds kalpoņu – Marijas sūtņu sekulārinstitūts ir Svētā Krēsla jurisdikcijai pakļauts sekulārinstitūts. Institūta locekles tiecas pēc Dieva mīlestības, kalpojot tuvākajiem, saliek šķīstības, nabadzības, paklausības svētsolījumus un, dzīvojot pasaulē, praktizē evaņģēliskos padomus franciskāņu garā.

DIBINĀŠANA

Vissvētākās Jēzus Sirds kalpoņu kongregācija tika dibināta 1874. gada 2. februārī Polijā. Tās dibinātājs ir svētīgais kapucīnu tēvs Honorāts Kožminskis (1829 – 1916) un līdzdibinātāja Juzefa Hudzinska (1838 – 1914). 1910. gadā kongregācija saņēma Svētā Krēsla apstiprinājumu.

Kongregācija dibināja un vadīja tādas iestādes kā skolas, internātus un bērnu namus. Draudzēs māsas sagatavoja bērnus sakramentiem. Kongregācija darbojās ne tikai Polijā, bet arī Lietuvā un kopš 1887. gada arī Latvijā.

Vēlāk, īstenojot Vatikāna II koncila ieteikumus, tika pieņemts lēmums kļūt par sekulāro institūtu. 1981. gadā Vissvētākās Jēzus Sirds kalpoņu – Marijas sūtņu institūts tika apstiprināts ar Svētā Krēsla dekrētu kā sekulārais institūts, kas pakļauts Svētā Krēsla jurisdikcijai.

DIBINĀTĀJS

Svētīgais Honorāts Kožminskis piedzima 1829. gada 16. oktobrī Polijā. 1848. gadā iestājās kapucīnu ordenī. Priesterības sakramentu saņēma 1852. gadā. 19. gs., Baznīcai un poļu tautai visgrūtākajos laikos, viņš ar upurgatavu pastorālo darbu konfesionālā dibināja jauna veida kongregācijas, tās veltot tautas ticības padziļināšanai un tā laika svarīgākajām vajadzībām.

Viņš nomira Polijā, 1916. gada 16. decembrī. Beatifikācijas process norisinājās no 1946. līdz 1988. gadam. Pāvests Jānis Pāvils II 1988. gada 16. oktobrī, sava pontifikāta desmit gadu jubilejā, svētā Pētera bazilikā pasludināja Honorātu Kožminski par svētīgu.

GARĪGUMS

Institūta dzīves pamats ir Jēzus Kristus Evaņģēlijs, bet evaņģēliskās dzīves paraugs ir svētais Francisks no Asīzes. Savā dzīvē cenšamies viņam sekot pazemībā, nabadzībā un gandares garā. Franciska priekam, kas izplūst no tīras sirds, cieņai un mīlestībai pret katru cilvēku, kā arī brālīgai mīlestībai pret ikvienu radību ir jābūt mūsu īpašībām.

Jāņa Pāvila II lūgšana sv. Asīzes Franciskam

Tu, kas tik ļoti tuvināji Kristu savam laikmetam, palīdzi mums tuvināt Kristu mūsu laikmetam, mūsu grūtajiem un kritiskajiem laikiem. Atbalsti mūs! Mūsdienas gaida Kristu ar lielām ilgām, kaut daudzi no mūsu laikabiedriem to neapzinās… Sv. Asīzes Francisk! Palīdzi mums tuvināt Kristu Baznīcai un mūsdienu pasaulei! Tu, kas savā sirdī nesi savu laikabiedru mainīgās likteņgaitas, atbalsti mūs, lai ar Pestītāja Sirdij tuvu sirdi mēs aptvertu mūsu laikmeta grūtās sociālās, ekonomiskās, politiskās problēmas, kultūras un mūsdienu civilizācijas problēmas, visas ciešanas, saspīlējumus, sarežģījumus un nemierus. Palīdzi mums to visu pārtulkot vienkāršajā un augļus nesošajā Evaņģēlija valodā. Palīdzi mums atrisināt visas šīs problēmas ar Evaņģēlija atslēgu, lai Kristus pats varētu būt mūsdienu cilvēkam Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Amen

Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm” (Mt 11, 28-29).

Mūsu sekulārinstitūta devīze: Gods Jēzus Sirdij caur Marijas Sirdi!

Mēs īpaši godinām Vissvētāko Jēzus Sirdi. Pielūdzot, mīlot un kontemplējot dievišķo Sirdi, kuras kalpones esam, cenšamies veidot savu sirdi pēc Jēzus Sirds parauga, sevišķi izkopjot lēnprātību un pazemību.

 Pieņemiet no sirds Dievmātes padomu:

„Visu, ko Jēzus jums sacīs, dariet ” (sal.  2, 5).

Esot Marijas sūtnes, sirsnīgi mīlam un godinām Dieva Dēla Māti kā Laba Padoma Māti, pieņemot Viņas vārdus: „Lūk, es esmu Kunga kalpone!” ( Lk 1, 38) par savu atbildi katrā dzīves situācijā. Jaunava Marija ir mūsu vislabākais sievietes un audzinātājas piemērs.

Līdzīgi kā Marija Nācaretē ievērojam sava aicinājuma diskrētumu – esam atklātas kā kristietes, bet slēpjam mūsu veltīšanos Dievam.

HARIZMA

Harizma, ko mums ir nodevis dibinātājs, ir bērnu un jauniešu, bet sevišķi meiteņu audzināšana un izglītošana kristīgā garā. Atklāt sievietes cieņu un aicinājumu, ko Dievs viņai uzticējis, ir ļoti būtisks uzdevums, jo kāda ir sieviete, tāda ir ģimene un tauta.

 Lūgšana

Marija, Laba Padoma Māte, izlūdz no sava Dēla aicinājumus bērnu un jauniešu audzināšanas darbam, lai mūsu Tēvija varētu priecāties par labiem un krietniem cilvēkiem. Amen.

DARBĪBA

Mācām un audzinām, strādājot par skolotājām, audzinātājām, katehētēm un psiholoģēm dažādās valsts izglītības un audzināšanas iestādēs un sabiedriskajās organizācijās, kā arī draudzēs. Cenšamies būt tajā vidē, kuras uzdevums ir cilvēka izglītošana, lai sniegtu kristīgā gara liecību.

 KOPIENA

Sekulārā institūta loceklēm nav pienākuma dzīvot zem viena jumta, bet tas nenozīmē, ka tās neveido kopienu. Sekulārā institūta kopienai vispirms ir garīgs raksturs, un tā veidojas caur tā paša garīguma pieņemšanu, caur dalību tajā pašā harizmā, caur dzīvi pēc konstitūcijām, savstarpējos kontaktos un aktīvā līdzdalībā. Galvenais saiknes starp māsām uzturēšanas veids mūsu dzīvē ir tikšanās. Mēs tiekamies, lai kopīgi lūgtos, atjaunotu mūsu garīgo dzīvi rekolekcijās, piedalītos ar formāciju saistītās pārrunās, dalītos pieredzē utt. Tādā veidā vienojamies garīgā ģimenē Jēzū Kristū.

FORMĀCIJA

Sekulārinstitūtā var iestāties katoļticīgas sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Pēc pus gada kandidāta perioda sākas 2 gadus ilgs pārbaudes laiks. Pēc tam tiek salikti svētsolījumi – šķīstība, nabadzība un paklausība – uz 1 gadu, kurus atjauno katru gadu līdz mūžīgajiem svētsolījumiem, kas savukārt tiek salikti agrākais pēc 5 gadiem. Formācija dzīvei sekulārinstitūtā notiek arī Latvijā.

 KONTAKTINFORMĀCIJA

Latvijā:
Mob. +371 29667952
E-pasts: mrimovica@inbox.lv

http://katolis.lv/nuntiae.html

Polijā:
Adrese: uł. Kazimierzowska 20, 05-510 Konstancin-Jeziorna, Polska
(uz šo adresi var rakstīt latviešu, poļu vai krievu valodās)
http://poslanniczki.blogspot.com

DIBINĀŠANA

Institūts Notre Dame de Vie tika nodibināts 1932. gadā Venaskā, Aviņjonas arhidiecēzē, Francijā, netālu no senas Notre Dame de Vie mariāniskās svētnīcas Venasinas (Venaissin) grāfistē.

Institūtu dibināja karmelītu tēvs Marija-Eugēnijs no Bērna Jēzus (1894-1967), līdzdibinātaja – Marija Pila.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Dzīvojot Karmela garā un vadoties pēc tā mācītāju izstrādātajām doktrīnām, šis intitūts ir mariānisks jau kopš savas dibināšanas brīža un ir orientēts uz nedalāmu kontemplatīvu un aktīvu dzīvesveidu, kas balstās uz ikdienas divu stundu iekšējo lūgšanu un dzīvi Dieva klātbūtnē, degot apustuliskajā dedzībā Viņa godam.

Institūta biedri ir veltīti Dievam, pieņemot trīs evaņğēliskos padomus (nabadzību, šķīstību, paklausību) un vēlas uzsvērt garīgās dzīves prioritāti, liecināt par dzīvo un klātesošo Dievu – Dievu, kas atklājas caur savu klātbūtni un Vārdu visur, kur vien viņi strādā.

Ikviens institūta loceklis ir aicināts īstenot vienotību ar Dievu, tā paverot ceļu kontemplatīvajai lūgšanai visos sabiedrības slāņos un jebkuros dzīves apstākļos. Lielākā daļa institūta locekļu nedzīvo kopienās, bet gan dzīvo un strādā pasaulē.

Institūts Notre Dame de Vie ir jauns Karmela “potzars”, kas pravieša Elijas garu piemēro mūsdienu vajadzībām: tas savieno lūgšanu ar darbu, kontemplatīvo lūgšanu ar vērienīgu apustulātu.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Institūta locekļi vispirms divus gadus pavada kādā no “vientulības mājām”, lai Svētais Gars viņus ietekmētu tik dziļi, pilnībā pārņemot dvēseli, ka viņi uzticas vienīgi Dieva vadībai, nespēdami vairs iztikt bez Viņa.

Beidzoties šim vientulības laikam, institūta locekļi saliek paklausības, nabadzības un šķīstības solījumus, lai sevi pilnīgi veltītu Dievam, un tad atgriežas pasaulē: priesteri – lai strādātu draudzēs, laji – lai darbotos savā profesijā.

Ikviens institūta loceklis katru dienu divas stundas veltī iekšējai lūgšanai un katru gadu pavada vismaz trīs nedēļas kādā no “vientulības mājām”, lai kļūtu par arvien pilnīgāku Dieva liecinieku un spētu vadīt dvēseles uz visdziļāko tuvību ar Dievu.

KANONISKAIS STATUSS

Institūts Notre Dame de Vie ir sekulārinstitūts ar pontifikālām tiesībām (t.s. pontifikālais institūts), ko 1973. gadā ir atzinis Svētais Krēsls; tas ir vienots institūts ar trīs autonomiem atzarojumiem.

SASTĀVS

Institūts ir pārstāvēts 15 valstīs visos kontinentos, un tajā ietilpst vairāki simti tā biedru. Institūtam ir trīs atzarojumi: sievietes – lajes, vīrieši – laji, konsekrētie – priesteri, kā arī līdzstrādnieki, kas ir līdzdalīgi institūta žēlastībās.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Kopienas priesteri Latvijā

pr. Andris Kravalis
Mob. +371 29497000
E-pasts: krandris@catholic.lv

pr. Daumants Abrickis
Mob. +371 26310874
E-pasts: abrickis.daumants@gmail.com

pr. Rolands Abrickis
Mob. +371 26171746
E-pasts: rolandsabrickis@gmail.com

Mājas lapa: www.dzivibasmate.lv
Galvenā mājas lapa: www.notredamedevie.org

“Caritas Christi”

1 februāris 2015 0 Komentāri Kategorija: Arhīvs

Caritas Christi (Kristus Mīlestība)

DIBINĀŠANA

Caritas Christi ir pāvesta aprobēts sekulārinstitūts sievietēm, kura galvenais uzdevums – sagatavot un ievadīt Baznīcas darbā kontemplatīvas un apustuliskas lajes, kas darbotos dažādās vidēs.
Šis institūts ir dibināts 1937. gadā Francijā. Dibinātāja, jauna sieviete Žiljeta Molāne (Juliette Molland) 1936. gadā sastapa dominikāņu tēvu Jozefu Mariju Perānu (Joseph Maria Perrin), kuram uzticēja savas ilgas pilnībā piederēt Dievam, paliekot dzīvot pasaulē, nevis iestājoties klosterī. Kopīgās sarunās un lūgšanās pamazām izkristalizējās šādas kopienas pamatiezīmes. 1937. gada 4. augustā desmit jaunas sievietes veltīja sevi Jēzus Sirdij, uzņemoties īpaši lūgties par to, lai Dievs visā pasaulē aicinātu lajes, kuras, dzīvojot pasaulē, sevi pilnībā ziedotu Viņa mīlestības valstībai un Baznīcai.

1938. gadā Marseļas bīskaps apstiprināja laju kopienu “Sv. Katrīnas no Sjēnas mazo māsu savienība”.

1944. gadā kopiena ieguva nosaukumu “Savienība Caritas Christi”.

1955. gadā tā tika pasludināta par sekulārinstitūtu ar pontifikālu jurisdikciju.

1979. gadā sekulārinstitūts ieguva nosaukumu “Caritas Christi”.

Šobrīd Caritas Christi dalībnieces, kuru skaits ir apmēram 1500, dzīvo vairāk nekā 40 valstīs. Kopš 1991. gada Caritas Christi darbojas arī Latvijā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Mēs esam atklājušas: Dievs mūs mīl – mīl pavisam personīgi, un savā brīvi dāvātajā mīlestībā sūta mums īpašu un personīgu aicinājumu dzīvot savu dzīvi kā lajēm un caur to sevi pilnīgi veltīt Viņam.
Tāpēc mēs mēģinām izdzīvot savu kristīgo aicinājumu bezlaulībā, kas brīvi izvēlēta mīlestībā uz Viņu, un uzticībā Evaņģēlija padomiem, īpaši nabadzībai un paklausībai.

Mēs cenšamies sevi atdot Baznīcai un ziedot par Baznīcu, kas pastāv Dieva godam un cilvēku pestīšanai.
Mēs izsakām savu aicinājumu Dieva gādības izraudzītajos dzīves apstākļos, dzīvojot apslēpti kopā ar Kristu Tēva noslēpumā.

Atbildot uz šo aicinājumu, mēs darbojamies sekulārinstitūtā Caritas Christi, un mūsu esamības jēga ir palikt Dieva mīlestībā, lai tur, kur Viņš mūs ir nolicis, mīlētu Viņu un darītu visu, lai palīdzētu arī citiem cilvēkiem Viņu iemīlēt.

Mūsu garīgā dzīve ir veidota pēc Evaņģēlija un Baznīcas mācības. Tās nozīmīgākie avoti ir Euharistija, Svēto Rakstu lasīšana un lūgšana. Būtiska iezīme ir dzīve bez ārējām aicinājuma zīmēm – dzīve “zem Tēva skatiena, kurš redz slepenībā”. Šādi Dievs mūs sargā un pārveido – tas ir iekšējais ceļš, pa kuru Viņš mūs vada uz mīlestības vienību ar Viņu un uz pilnīgu veltīšanos Viņa Baznīcai un pasaulei.
Kā lajes mēs dzīvojam pārējo cilvēku vidū un tiecamies pēc iespējas labāk izpildīt savus ikdienas pienākumus savā profesijā, ģimenē un sabiedrībā. Katra no mums dzīvo patstāvīgi un neatkarīgi, uzņemoties personisku atbildību par savu dzīvi. Attiecībā uz piederību institūtam mēs ievērojam diskrētumu. Mūsu institūtam nav savas mītnes un kopīgas organizētas apustuliskās darbības. Tieši šādi vislabāk paveras iespēja izdzīvot pasaulē savu veltīšanos Dievam, atrodoties pilnīgā Dieva un cilvēku rīcībā un sniedzot liecību tikai ar savu darbu.

Tomēr mūsu aicinājumā svarīga ir arī savstarpējā vienotība, kas reāli izpaužas kā regulāri kontakti, tikšanās mazākās grupās, apcerei veltītas nedēļas nogales un ikgadējās rekolekcijas. To vēl padziļina dažādu izglītojošu materiālu studēšana, kurā mēs viena otrai palīdzam.

Īpašā veidā mēs jūtamies vienotas ar sv. Katrīnu no Sjēnas, kura, būdama laje tāpat kā mēs, radikāli sekoja Evaņğēlijam, dzīvojot kontemplatīvo dzīvi savā ikdienā un degot dedzīgā mīlestībā uz Baznīcu un cilvēkiem.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Par Caritas Christi dalībniecēm var kļūt sievietes, kuras nav precējušās vai ir atraitnes un kuras nolēmušas dzīvot kontemplatīvā un apustuliskā garā, pilnībā veltot sevi Dievam un Viņa Baznīcai saskaņā ar mūsu dzīves regulu. Iestāties var pēc vismaz 3 mēnešus ilga sagatavošanās laika. Līdz ar iestāšanos sākas 3 gadus ilgs formācijas laiks, kuram beidzoties, Caritas Christi dalībniece uz vienu gadu dod bezlaulības zvērestu un nabadzības un paklausības svētsolījumus saskaņā ar mūsu dzīves regulu. Veltīšanās atjaunošana uz vienu gadu notiek četras reizes, kurām seko galīgā veltīšanās – donācija. Institūtā var iestāties sievietes no 20 līdz 40 gadu vecumam; īpašos gadījumos iespējami izņēmumi.

KONTAKTINFORMĀCIJA

“Kristus Mīlestība”
Kontaktpersona Latvijā: Oskars Jabloņskis OP
Adrese: Jelgavas iela 17, Liepāja, LV-3400
Mob. +371 26313485
E-pasts: oskars.op@gmail.com
Ģenerālā mājas lapa: www.caritaschristi.at

Pasaules svētdarīšanai konsekrēti laji

DIBINĀŠANA

Apustulisko oblāšu sekulārinstitūtu “Pro sanctitate” ir dibinājis bīskaps Džuljermo Džakvinta 1950. gadā Romā. Tas ir katoļu Baznīcas institūts, ko veido laju sievietes, kas ir izvēlējušās dzīvot konsekrētu dzīvi, veltot to Dievam, pasaulei un tuvākajiem. Dodot nabadzības, šķīstības, paklausības svinīgos solījumus un apustulāta solījumu, Apustuliskās oblātes veltī savu dzīvi tam, lai izplatītu savu īpašo harizmu – aicinājumu uz svētumu.

Kustība “Pro Sanctitate” darbojas dažādās pasaules valstīs. 1947. gadā tās darbība aizsākās Romā, nākamajos gados izplatoties visā Itālijā.

1964. gadā kustības “Pro Sanctitate” locekļi no Itālijas devās uz Ameriku, lai arī tur izplatītu ideju par svētuma ideālu. 1965. gadā kustība savu darbību uzsāka Beļğijā, 1970. gadā Maltā, 1975. gadā Indijā, 1996. gadā Brazīlijā, Latvijā un Lietuvā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Mūsu harizma ir izplatīt aicinājumu uz svētumu, sniedzot visiem pieejamu cilvēcisko un garīgo formāciju. Mēs mēģinām palīdzēt visiem mūsu kustības dalībniekiem veidot sevi tā, lai tie kļūtu par svētuma apustuļiem. Mēs piedāvājam izglītošanās iespējas un garīgo formāciju, lai būtu šī lielā ideāla liecinieki, pat ja esam tikai nepilnīgi instrumenti Dieva rokās.

Gan pieaugušie un jaunieši, gan bērni un sirmgalvji, gan priesteri un ordeņu ļaudis, gan laulātie, gan arī tie, kas cieš no slimībām, – ikviens cilvēks ir aicināts uz svētu dzīvi, kā arī aicināts veltīt savas pūles tam, lai veicinātu savu brāļu svēttapšanu.

Kā Apustuliskajām oblātēm mums ir dažādas Betānijas: apustuliskās Betānijas, rekolekciju mājas, kuras mēs saucam par Horeba centriem, izdevniecības māja, nams, kurā tiek uzņemti vecie cilvēki, kam nav patvēruma ğimenē, svētceļnieku mājas. Katras Betānijas darbs ir virzīts uz to, lai izplatītu aicinājumu uz svētumu un svētdarītu ikvienu darbu, kāds ir sastopams pasaulē.

Līdzās visām šīm aktivitātēm Apustuliskās oblātes aktīvi darbojas arī kustībā Pro Sanctitate, kuras dibinātājs arī ir Džuljermo Džakvinta un kurai ir izvirzīts tas pats mērķis, proti, izplatīt aicinājumu uz svētumu. Apustuliskajām oblātēm šajā kustībā ir nozīmīga loma, veicot cilvēku garīgo pilnveidošanu – šīs kustības ietvaros vadot gan bērnu, gan pieaugušo garīgo izaugsmi.

1. maijā katrs Apustuliskā maksimālisma loceklis atjauno savu savienību ar Dievu. Apustuliskajā maksimālismā ietilpst priesteri – apustuliskās brālības locekļi, Apustuliskās oblātes un sociālie animatori, kas šajā dienā atjauno savu veltīšanos un solījumus.

Mūs dēvē par “Apustuliskajām oblātēm, cerības sējējām”. Vārds oblāte nozīmē upuri – simbolisku upuri svētuma apustulātam. Lūgšana un apustulāts, meditācija, kontemplācija ir būtiska oblāšu dzīves sastāvdaļa. Būdama citu cilvēku garīgās dzīves veicinātāja, katra oblāte savu dzīvi ir veltījusi personiskam ceļojumam uz garīgo izaugsmi un svētumu.

SASTĀVS

Apustuliskās oblātes var iesaistīties sekulārinstitūtā vienā no trim veidiem:

  • internās oblātes dzīvo kopienā, viņas dod svinīgus solījumus un apustulāta solījumu un uzturas kopienā,
  • kamēr pilnīgi sagatavojas tam, lai tiktu nosūtītas misijā uz jaunām vietām, kur sāk izplatīt svētuma idejas;
  • eksternās oblātes dzīvo patstāvīgi, turpina dzīvot un strādāt pasaulē un sludina svētumu ar savu dzīvesveidu; arī viņas saliek svinīgos solījumus un apustulāta solījumu;
  • kooperatīvās oblātes parasti ir precējušās un saliek tikai apustulāta solījumu; viņas veicina svētumu savā ģimenē, savā darba vietā un kustībā Pro Sanctitate.

DARBĪBA

Viens no mūsu apustuliskās darbības veidiem ir veicināt cilvēcisko un garīgo formāciju. Tāpēc mēs organizējam tikšanās, rekolekcijas, katehēzes, konferences, garīgās formācijas skolas, lai palīdzētu visiem cilvēkiem saskatīt aicinājumu uz svētumu un pilnībā izdzīvot savu kristīgo dzīvi, savu ticību. Visās diecēzēs, kur mēs darbojamies, mēs organizējam:

  •  vispārējā svētuma dienu (novembrī);
  •  priesterības vispārējā svētuma dienu (konkrēts datums tiek noteikts kopā ar diecēzes bīskapu).

Šeit, Latvijā, mēs jau organizējām vispārējo svētuma dienu pagājušā gada novembrī visās Latvijas diecēzēs un priesterības vispārējo svētuma dienu Rīgas priesteriem maijā. Turpmāk mēs tās organizēsim katru gadu. Mēs arī organizējam tikšanās jauniešiem, saderinātajiem, ģimenēm, rīkojam rekolekcijas. Lai veiktu evaņģelizāciju, mēs ejam uz skolām un universitātēm, kontaktējamies ar studentiem.
Apustuliskās oblātes “Pro Sanctitate” darbojas Latvijā kopš 1996. gada. Mēs aicinām arī jūs piedalīties mūsu kustībā.

KANONISKAIS STATUSS

Apustulisko oblāšu sekulārinstitūtu oficiāli ir atzinusi Konsekrētās dzīves katoļu Baznīcā Pontifikālā kongregācija. Tā pamatlikumi ir apstiprināti tajā pašā kongregācijā un tiek oficiāli atzīti visā pasaulē.

KONTAKTINFORMĀCIJA

“Par Svētumu”
Atbildīgā Latvijā: Liliane Bertrand
Adrese: Republikas laukums 3/226, Rīga, LV-1010
Tālr. +371 67323281
Mob. +371 26319789,
E-pasts: liliane123@hotmail.com
Mājas lapa: www.prosanctitate.lvwww.prosanctity.org

Pro Christo et Ecclesia – Kristum un Baznīcai

DIBINĀŠANA

17. gadsimta otrajā pusē Poliju plosīja dažādi kari, kas nesa līdzi daudzas nelaimes. Redzot ticības un morāles pagrimumu, Dieva kalps tēvs Staņislavs Papčiņskis (1631-1704) 1673. gadā nolēma dibināt jaunu ordeni, kas palīdzētu cietējiem šinī pasaulē un dvēselēm šķīstītavā. Ordenis ieguva nosaukumu Bezvainīgi Ieņemtās Vissvētākās Jaunavas Marijas priesteru mariāņu ordenis. 18. gadsimtā tas sāka strauji attīstīties un drīzumā kļuva par starptautisku kopienu. Pēc poļu sacelšanās pret cariskās Krievijas valdību, kas notika 1864. gada janvārī, sekoja smagas represijas, kas skāra ne tikai vienkāršos ļaudis, bet arī garīdzniekus, īpaši klosterbrāļus. Mariāņus represijas skāra tik spēcīgi, ka 1908. gadā Mariampolē (Lietuvā) bija palicis tikai viens mariānis – ordeņa ģenerālis tēvs Vincents Senkovskis.

Brīdī, kad šķita, ka mariāņu ordenis nolemts bojāejai, Dievs aicināja uz klostera dzīvi divus jaunus, ļoti dedzīgus priesterus, Pēterburgas Garīgās akadēmijas profesorus Juri Matulaiti-Matulēviču un Franci Būčisu. Priesteris Matulēvičs nolēma savas ieceres par mariāņu ordeņa glābšanu apvienot ar tēva Honorata nodomu radīt slepenu priesteru kongregāciju. 1909. gada 29. augustā priesteris Matulēvičs ar pāvesta Pija X piekrišanu deva svētsolījumus, bet priesteris Būčis tika uzņemts noviciātā. Tā kā nebija iespējama atklāta kongregācijas darbošanās, viņi bija spiesti sava baltā habita vietā valkāt sutanu. 1910. gada rudenī Apustuliskais Krēsls apstiprināja atjaunotās konstitūcijas. 1911. gada jūlijā tēvu Matulēviču ievēlēja par kongregācijas ģenerālpriekšnieku. Viņš par kongregācijas devīzi izvēlējās Pro Christo et Ecclesia. Kongregācijas locekļu skaits sāka palielināties, un pamazām tā izplatījās visā pasaulē.
Pašlaik ir apmērām 600 mariāņu kongregācijas locekļu.

AICINĀJUMS (HARIZMA)

Saskaņā ar sava dibinātāja Staņislava Papčiņska nodomu un norādījumiem mariāņiem Baznīcā ir uzticēta trīskārša sūtība, proti, veicināt Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas un Dieva žēlsirdības kultu, rūpēties par cietējām dvēselēm šķīstītavā, sevišķi tām palīdzot ar Svētās Mises upuri, ar atlaidām un pašaizliedzības aktiem, upurējot par tām arī savus labos darbus, kā arī darboties cilvēku garīgās aprūpes laukā. Katrs mariānis ir aicināts kalpot Baznīcai, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, vīrišķīgi pārvarot visus šķēršļus un grūtības un sevi pilnīgi upurējot aktuālajām Baznīcas vajadzībām.

GARĪGUMS

Mariāņu sevišķā aizbildne ir Bezvainīgā Jaunava Marija, kura viņiem rāda ceļu un palīdz sekošanā Kristum. Viņas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpums ir mariāniskā aicinājuma īpaša pazīme, no kuras viņi smeļ spēku un prieku sava aicinājuma īstenošanai. Ar šo noslēpumu Marija mudina kongregācijas brāļus paļauties uz pestīšanas darba bezgalīgo auglību, bēgt no katra vismazākā grēka, ļoti mīlēt sirdsšķīstību, piepildīt dzīvi ar Dieva žēlastību un mīlestību, kopīgi celt Baznīcu, lai tā būtu svēta un bezvainīga (Ef 5,27). Mariāņiem ir svarīgi prast apvienot iekšējās dzīves izkopšanu ar apustulisko darbību. Tāpēc konstitūcijās tiek uzsvērts, lai brāļi “cenšas izcelties vispirms ar pašaizliedzību un upura garu; ar pazemību, dievbijību un strādīgumu; ar dzīvu ticību un patiesu mīlestību; ar savstarpēju brālīgu vienotību un pilnīgu paklausību priekšniekiem; ar apustulāta garu un dedzību” (Nr. 12).

SASTĀVS

Šodien Latvijas provincē ir 23 mariāņu kongregācijas locekļi, no kuriem 13 ir priesteri, viens – viragregatus, 3 semināristi, 2 postulanti un 4 kandidāti. Latvijā tika nodibināta arī mariāņu palīgu apvienība Marian Helpers Center, kurā apvienojušies laji, kas, dzīvodami saskaņā ar mariāņu garīgumu, atbalsta tos ar lūgšanām un apustulisko darbību. Šīs apvienības centrs atrodas Viļānos, un tās direktors Latvijā ir tēvs Benedikts (pr. R. Stankēvičs MIC).

KANONISKAIS STATUSS

Priesteru un laju brālīga apvienība.

DARBĪBA LATVIJĀ

1923. gadā, kad arhibīskaps Antonijs Springovičs pārņēma Rīgas arhidiecēzi, viņš redzēja, ka ir ļoti nepieciešams atjaunot tās reliģisko dzīvi un atdzīvināt arī klosteru darbību. Zinot, ka divi priesteri Broņislavs Valpitrs un Benedikts Skrinda vēlas sevi veltīt klostera dzīvei, viņš piedāvāja tiem iestāties priesteru mariāņu kongregācijā, kuru bija atjaunojis V.E. Springoviča studiju biedrs svētīgais Juris Matulēvičs. 1924. gadā Rīgas arhibīskaps mariāņiem uzticēja Sv. Miķeļa draudzi Viļānos, par dzīves vietu ierādīdams kādreizējo bernardīņu klosteri. Viļānos klostera dzīve strauji attīstījās un sāka pieaugt arī kandidātu skaits. 1932. gadā Rēzeknē nodibināja otru klostera māju, kuru vadīja priesteris Juris Kārkle. 1940. gadā tika nodibināta Latvijas province, un par tās aizbildni izvēlējās Sv. Terēzi no Bērna Jēzus.
Padomju Savienības okupācijas laikā mariāņu skaits samazinājās, daži pārcēlās uz dzīvi ārzemēs. 1990. gadā Latvijā darbojās astoņi mariāņu tēvi. 1997. gadā Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats apstiprināja mariāņu klostera mājas dibināšanu Rīgā pie Sāpju Dievmātes baznīcas. Šodien Latvijas provinces mariāņiem pieder trīs klostera mājas: trīs Latvijā (Viļānos un Rēzeknē), kā arī māja Amerikā – Čikāgā.

Īstenojot savu sūtību, kongregācija nenoraida nevienu darbu, bet Svētā Gara iedvesmā visiem spēkiem un līdzekļiem kalpo cilvēkiem. Šī apustuliskā kalpošana izpaužas Dieva Vārda sludināšanā, Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas un Dieva žēlsirdības kulta veicināšanā, lūgšanā par mirušajiem, draudžu garīgajā aprūpē, rekolekciju vadīšanā, katehētu sagatavošanā un garīgās literatūras izdošanā.

MARIĀŅI LATVIJĀ KALPO:

  • kā kapelāni Viļānu slimnīcās, Neokatehumenāta kopienā, kustībā “Par dzīvību”, Viļānu katoļu jaunatnes centrā, Kalnezera skolā;
  • kā garīgie tēvi Marijas Leģiona Viļānu un Rēzeknes nodaļās;
  • lasa lekcijas;
  • darbojas kā katehēti Viļānu un Ružinas skolās;
  • vada rekolekcijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteriem, katehētiem;
  • kā redaktori izdevumā „Katoļu Dzeive”, ir citu reliģisko grāmatu autori un izdevēji;
  • draudzēs: Daugavpils Jēzus Sirds, Viļānu, Ostrones, Rikavas, Nagļu, Īdeņas, Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Dukstigala.

IESTĀŠANĀS

Kongregācijā var iestāties katoļticīgi vīrieši vecumā no 17 līdz 40 gadiem. Kandidātiem, kuri jūt aicinājumu uz priesterību, jābūt pabeigtai vidējai izglītībai. Kandidātiem, kuri vēlas kļūt tikai par klosterbrāļiem, vēlama vismaz arodizglītība. Kongregācijas apstiprinātajā formācijā ietilpst: gads postulātā, gads noviciātā un seši studiju gadi Ļubļinas Katoļu universitātē (Polijā). Ja vēlies kaut ko vairāk uzzināt par mariāņu kongregāciju jeb, ja tu meklē palīdzību sevis iepazīšanai, uzraksti vai piezvani!

KONTAKTINFORMĀCIJA

Ģenerālpriekšnieks: pr. Andrzej Pakuła, MIC
Adrese: Curia Generalizia dei Chierici Mariani , Via Corsica, 1, 00198 Roma, Italia
Tālr. (39-06) 853-703-1
Fakss: (39-06) 853-703-22
E-pasts: curia@marians.it
Mariāņu Ģenerālās Kūrijas mājas lapa:www.padrimariani.org

Latvijas Mariāņu vikariāta priekšnieks: t. Pāvels Zeiļa MIC
Adrese: Atbīvošanas aleja 87, Rēzekne, LV-4601
Tālr. +371 64623500
Mob. +371 26578181

Viļānu sv. Alberta Lielā klosteris
Klostera priekšnieks: t. Imants Medveckis MIC
Tālr. +371 64662413
Mob. +371 28615775

Rēzeknes sv. Andreja klosteris
Klostera priekšnieks: t. Pāvels Zeiļa MIC
Tālr. +371 64623500
Mob. +371 26578181

Daugavpils svēt. Staņislava Papčinska klosteris
Klostera priekšnieks: t. Andris Ševels MIC
Tālr. +371 65448603
Mob. +371 29225012

Latvijas mājas lapa: www.mariani.lv

P.I.J. – Pauperis Infantis Jesu

“Manete in Me” – Palieciet manī (Jņ 15,4)

Krusta medaljonam, ko nēsā māsas, vienā pusē ir uzraksts: “Manete in Me” (Palieciet manī). Otrajā pusē attēlots krusts ar vīna koka simbolu, kurus veidojis mākslinieks Egino Vainarts.

DIBINĀŠANA

1844. gada 2. februārī Klāra Fei (Clara Fey) Āhenē, Vācijā, nodibināja Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregāciju (Congregatio Sororum a Paupere Infante Jesu).

Kad Klārai bija 11 gadi, viņa reiz redzēja sapni, kurā iet pa Āheni un sastop mazu, trūcīgi ģērbtu puisēnu. Viņa vēlas puisēnam dot ziedojumu, bet viņš pateikdamies saka: “Man ir vēl daudzi nabadzīgi brāļi.” Klāra jautā, kur viņš dzīvo, un zēns norāda uz debesīm. “Kā tevi sauc?” “Esmu nabadzīgais Bērns Jēzus,” atbild puisēns.

Āhenes industrializācija nesa sev līdzi daudzas problēmas. Klāru satrauca tieši bērnu posts: viņiem bija jāstrādā fabrikās no divpadsmit līdz četrpadsmit stundām dienā vai arī jāuzaug uz ielas neaprūpētiem, neaudzinātiem un neizglītotiem. Klāra saskatīja viņos nabadzīgo Bērnu Jēzu. “Mīlēsim bērnus, jo viņus mīl Jēzus, un mīlēsim Jēzu viņos!” māte Klāra aicināja.

Kopējais apustuliskais darbs drīz vien radīja jaunu ordeņa kopību, kurai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Mātes Klāras Fei dibinātā kongregācija izplatījās 14 zemēs. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas dzīvo un strādā Austrijā, Anglijā, ASV, Beļģijā, Francijā, Indonēzijā, Kazahstānā, Kolumbijā, Latvijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Peru, Spānijā un Vācijā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Par kongregācijas māsu garīgo centienu devīzi Klāra Fei izvēlējās Jāņa evaņģēlijā (Jņ 15,4) atrodamos vārdus: Manete in Me – Palieciet manī.

Kongregācijai ir svarīgs “vingrinājums” – pastāvīgi meklēt Dieva tuvumu Euharistijas noslēpumā. Komūnija bija pats svarīgākais mātes Klāras pastāvīgajā personiskajā dialogā ar Kungu.
Vispirms Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu aicinājums uz apustulisko dzīvi prasa, lai viņas būtu Jēzus Kristus rīcībā, gatavas sekot Viņa sūtībai.

Pateicoties mātes Klāras īpašajam aicinājumam, ko Baznīca atzina par labu un apstiprināja, Kungs kongregācijai deva uzdevumu palīdzēt bērniem un jaunatnei miesīgajās un garīgajās, morālajās un reliģiskajās vajadzībās.

Māte Klāra zināja, ka viņa ar savām māsām var veikt savu uzdevumu tikai tad, ja visa viņu darbība izaugs no vienotības ar Dievu. Kontemplācijas un darbības vienotība ir nepieciešamais priekšnoteikums ikvienai apustuliskajai aktivitātei.

Savukārt dzīvei kopībā jau pašai par sevi ir apustuliska nozīme. Māsas aprūpē un palīdz slimajām un vecajam līdzmāsām, kuru lūgšanas un līdzdalība Kristus ciešanās atbalsta Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas apustulisko uzdevumu. Māsas lūdzas kopā daļu no Baznīcas stundu lūgšanām – laudes, vesperes, tāpat veic ikdienas meditāciju.

SASTĀVS

Visā kongregācijā ir 630 māsas, kas salikušas svētsolījumus, no tām Latvijā – 32. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas klosteri ir Rēzeknē, Varakļānos, Liepājā un Rīgā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā var iestāties no 18 gadu vecuma. Ir kandidātes, postulantes, novices, junoriāta māsas ar laicīgajiem svētsolījumiem un profesijas māsas ar mūžīgajiem svētsolījumiem.

“Laikā, ko pavada postulātā, noviciātā un junoriātā, lai saņemtu apmācību un garīgo vadību, jācenšas panākt, lai māsa, kas jūt aicinājumu uz dzīvi un darbību mūsu kongregācijā, saprastu savu dzīvi kā arvien dziļāku atbildi uz Dieva mīlestības aicinājumu.”

DARBĪBA

1927. gada 4. novembrī māte Olga Koha (Koch) ar 4 māsām no Vīnes (Austrijas) Jaunaglonā nodibināja pirmo Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klosteri Latvijā.

Ar V.E. arhibīskapa Antonija Springoviča atbalstu māsas tika aicinātas uz Latviju, lai veicinātu kristīgo izglītību un audzināšanu un kulturālo izaugsmi. “Ja tu gribi svētīt, tad māci bērnu!” atzina māte Olga Koha.

Kongregācijas apustulātu veido: lūgšanas, katehēze, darbs svētdienas skolās un valsts skolās, palīdzība draudzes darbā, hostiju, komunikantu un oblāšu izgatavošana, rekolekciju kursu un pārdomu dienu organizēšana, personiskas sarunas ar tiem, kas meklē padomu, ticības padziļināšana un kontaktu uzturēšana, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, nabadzīgu bērnu un jaunatnes aprūpe, dalīšanās ar tiem, kuriem palīdzība ir visvairāk vajadzīga.

“Ja mēs visi kopā cenšamies kristīgi dzīvot ticībā, cerībā un mīlestībā un sekot Kristum evaņģēlisko padomu ceļā, mūsu kopība jau ar savu eksistenci vien kalpo Evaņģēlija sludināšanai un var būt par cerības zīmi cilvēku vidū.”

KANONISKAIS STATUSS

Kongregācija ir pāvestam pakļauta ordeņa kopība. 1888. gada 15. jūnijā pāvests Leons XIII apstiprināja konstitūciju, kuras pamatā ir sv. Augustīna regula.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Klosteris Rīgā
Adrese: Klostera iela 17/19, Rīga, LV-1050
Tālr. +371 67224734
E-pasts: m.solvita@inbox.lv

Klosteris Liepājā
Adrese: Ūliha iela 67, Liepāja, LV-3400
Tālr. +371 63481101
E-pasts: anna.magdalena@manete-in-me.org

Klosteris Varakļānos
Adrese: Zaļā iela 7, Varakļāni, LV-4838
Tālr. +371 20076130 m. Anna Marija P.I.J.

Klosteris Rēzeknē
Adrese: Bukmuižas iela 30, Rēzekne, LV-4601
Tālr. +371 20076130 ; 371 64622118
E-pasts: m.inara@inbox.lv (māsa Anna Marija P.I.J. Latvijas reģiona priekšniece)

Lasīt vairāk par kongregāciju
Mājas lapa: www.manete-in-me.org

Jēzus vārdi pie krusta: “Man slāpst” (Jņ 19,28); “Tu to man izdarīji” (Mt 25,35-36)

DIBINĀŠANA

Kongregācijas Žēlsirdības misionāri dibinātāja ir Kalkutas māte Terēze.
Kongregācijas dibināšanas mērķis: remdēt Krustā sistā Jēzus slāpes pēc dvēseļu mīlestības caur brīvu kalpošanu no visas sirds visnabadzīgākajiem no nabagajiem.
Kongregācijas attīstības vēsture īsumā ir šāda:
1950. gadā Baznīca deva oficiālu atļauju Žēlsirdības misionāru kongregācijas dibināšanai.
1952. gadā Kalkutā tika atvērta pirmā patversme Kalighat mirstošajiem.
1953. gadā notika pirmās māsu grupas svētsolījumi, 1959. gadā tika atvērta pirmā misijas māja ārpus Kalkutas Ranchi.
1965. gadā pāvests Pāvils VI piešķīra kongregācijai pontifikālo statusu, tapa pirmā misijas māja ārpus Indijas Cocorote Venecuēlā.
1989. gadā notika misijas mājas atvēršana Maskavā.
1994. gadā notika misijas mājas atvēršana Rīgā.
Šobrīd apmēram 4000 māsas, kas pārstāv 80 tautības, kalpo ap 630 misijas mājās 120 valstīs.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Žēlsirdības misionāres ir aicinātas remdēt Jēzus slāpes pēc mīlestības un dvēselēm, strādājot visnabadzīgāko no nabagajiem atpestīšanai un svētdarīšanai.
Kongregācijas apustuliskā sūtība ir izdzīvot Dieva mīlestību lūgšanā un kalpošanā Evaņģēlija vienkāršībā un pazemībā, mīlēt Jēzu Vissvētākajā Sakramentā un kalpot Viņam visnabadzīgākajos no nabagajiem – gan materiāli, gan garīgi, lai viņos pazītu un atjaunotu Dieva attēlu un līdzību.
Baznīca sūta kongregācijas locekļus, lai sagatavotu Kungam ceļu un lai caur māsu lūgšanām, gandarīšanu, vārdiem, darbiem Viņš būtu klātesošs visās tautās.

SASTĀVS

Visai Žēlsirdības misionāru ģimenei pieder:

  • Žēlsirdības misionāru māsu kongregācija ar aktīvu (dibināta1 1950. gadā) un kontemplatīvu (dibināta 1976. gadā) atzarojumu;
  • Žēlsirdības misionāru brāļu kongregācija, dibināta 1963. gadā;
  • Žēlsirdības misionāru kontemplatīvo brāļu kongregācija, dibināta 1979. gadā;
  • Žēlsirdības misionāru tēvu kongregācija, dibināta 1984. gadā;
  • Žēlsirdības misionāri laji, kas dzīvo pasaulē, saliekot privātus svētsolījumus;
  • Starptautiskā Mātes Terēzes līdzstrādnieku kustība2, dibināta 1969. gadā;
  • Corpus Cristi kustība – starptautiskā kustība diecēžu priesteriem, dibināta 1981. gadā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kandidātēm, kas vēlas iestāties kongregācijā, jābūt:

  • 18 līdz 35 gadu vecām, katoļticīgām, neprecētām;
  • gan fiziski, gan garīgi veselām, spējīgām panest visas ar šo īpašo aicinājumu saistītās grūtības;
  • vislabāko nodomu vadītām, lai ar svētsolījumiem pilnīgi veltītu savu dzīvi Dievam (dzīve klosterī);
  • spējīgām apgūt zināšanas, īpaši valodas;
  • ar gaišu skatījumu uz dzīvi;
  • spējīgām pieņemt saprātīgus lēmumus;
  • materiālajam stāvoklim un tautībai nav nozīmes.

Kongregācijā var tikt pieņemti arī kandidāti ar fiziskiem “defektiem”, ja vien viņi spēj izpildīt iepriekš minētās prasības.

Iesaistīties Līdzstrādnieku kustībā var jebkurš labas gribas cilvēks, neskatoties uz savu reliģiju vai sociālo statusu, kurš vēlas līdzdarboties kalpošanā visnabadzīgākajiem no nabagajiem.

Corpus Christi kustībā var iesaistīties jebkurš diecēzes priesteris, kurš vēlas ņemt garīgu un arī aktīvu dalību Žēlsirdības misionāru harizmā un kalpošanā sava aicinājuma un sūtības ietvaros.

DARBĪBA (APUSTULĀTS)

Žēlsirdības misionāri darbojas visā pasaulē, vadoties pēc nabago konkrētajām vajadzībām konkrētajās vietās.

Galvenais uzdevums – ar visu sirdi un bez atlīdzības kalpot visnabadzīgākajiem no nabagajiem, neskatoties uz viņu sociālo statusu, kastu, reliģiju, rasi, tautību un kultūru.

Galvenās darbības jomas:

  • kopt slimos un mirstošos trūcīgos;
  • savākt un mācīt ielas bērnus;
  • apmeklēt un aprūpēt ubagus, lepras slimniekus;
  • aprūpēt “nevienam nevajadzīgos, nemīlamos, vientuļos”;

Kongregācijai nepieciešamas atsevišķas mājas:

  • pamestajiem bērniem un fiziski un garīgi atpalikušajiem bērniem;
  • slimajiem un mirstošajiem trūcīgajiem;
  • lepras slimniekiem, ieskaitot to rehabilitācijas centrus;
  • narkomāniem un alkoholiķiem;
  • nakts patversmes bezpajumtniekiem.

Šajās mājās tiek izmitināti klibie, aklie, kroplie, nedziedināmi slimie – jebkurš cilvēks, kuru visi ir pametuši un atstājuši ciešanām un nāvei.

Rīgā kongregācijas darbojas kopš 1994. gada. Galvenie darbības virzieni ir šādi:

  • trūcīgo ģimeņu, vecu un vientuļu ļaužu apmeklēšana mājās vai slimnīcās, pansionātos, bērnu namos, cietumā;
  • katehēze, trūcīgo ģimeņu bērnu un bezpajumtnieku sagatavošana Sakramentu pieņemšanai;
  • ēdināšana, medicīniskās palīdzības sniegšana, drēbju izdalīšana bezpajumtniekiem.

KANONISKAIS STATUSS

Žēlsirdības misionāri ir starptautiska reliģiskā ģimene ar pontifikālo statusu, ar aktīvu (apustulisku) un kontemplatīvu nozarojumu, ar mūžīgiem, publiskiem nabadzības, šķīstības, paklausības svētsolījumiem un nesavtīgu kalpošanu no visas sirds visnabadzīgākajiem no nabagajiem.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Adrese: Ludzas iela 6/8, Rīga, LV-1003
Tālr. +371 67704869

Visu mirušajiem – “Lai palīdzam cietējiem, dzīviem un mirušiem!”

DIBINĀŠANA

Māsu palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācija tika izveidota 1889. gada 10. novembrī Zakročimā, Polijā, un tās dibinātājs ir svētīgais kapucīnu tēvs Honorāts Kožmiņskis (1829-1916), kurš ir vairāk nekā 20 bezhabita kongregāciju pamatlicējs. Kongregācijas līdzdibinātāja ir Vanda Olenska. Latvijā minētā kongregācija darbojas kopš 1903. gada sākotnēji Krāslavā, vēlāk arī Daugavpilī un Rīgā.
Māsas, kuras visu savu dzīvi veltī dvēselēm šķīstītavā, dzīvo arī Francijā. Šīs kongregācijas dibinātāja ir svētīgā māte Marija no Apredzības. Savukārt svētīgā tēva Honorāta Kožmiņska izveidotās kongregācijas māsas darbojas Polijā, kur atrodas tās galvenais centrs, Vācijā (Minhenē), Lietuvā (Viļņā) un Latvijā – Rīgā, Daugavpilī un Krāslavā.

AICINĀJUMS (HARIZMA)

Māsu palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācija pieder lielajai franciskāņu saimei, kura dzīvo pēc sv. Franciska no Asīzes ordeņa regulas. Māsu garīgās dzīves centrā ir nabadzīgais, pazemīgais un krustā sistais Pestītājs. Kongregācijas harizma ir palīdzība mirušajiem, kuri nonākuši šķīstītavā; to apliecina arī devīze: visu mirušajiem!

DARBĪBA

Apustulāts – palīdzība dvēselēm šķīstītavā. Balstoties uz dogmu par svēto sadraudzību, māsas vienotībā ar Kristus Upuri upurē Debesu Tēvam visu savu dzīvi, bet īpaši to gandarījumu, ko viņas iegūst ar saviem labajiem darbiem, par mirušajiem, kas tādējādi tiek šķīstīti, lai viņi pēc iespējas ātrāk ieietu Tēva mājās. Šādi domājot par dvēselēm šķīstītavā, māsas sv. Franciska garā kalpo tiem, kuriem ir visvairāk nepieciešama palīdzība virs zemes: strādā pansionātos, skolās, slimnīcās, bērnudārzos un draudzēs. Apslēptā ordeņa dzīve, kuru māsas dzīvo pēc Jēzus un Marijas dzīves Nācaretē parauga, rada plašas iespējas darboties pasaulīgajā vidē. Latvijā kongregācijas māsas strādā pārsvarā draudzēs un skolās. Māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā vada arī Apustulisko pasākumu – palīdzību šķīstītavai. Šajā pasākumā var iesaistīties ikviens praktizējošs katolis. Apustuliskā pasākuma locekļi dalās divās grupās: pieaugušo un jauniešu grupā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kongregācijā formācija notiek šādi: postulāts, kas ilgst no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem, kura laikā notiek ticības padziļināšana un kristīgā dzīvesveida nostiprināšana, noviciāts – 2 gadi, kas ir sagatavošanās laiks pirmajiem svētsolījumiem, junoriāts, kas ilgst 5 gadus līdz mūžīgajiem svētsolījumiem. Lai labāk izkoptu aicinājumu, pirms postulāta ir iespējama arī aspirantūra. Kongregācijā pieņem jaunietes vecumā no 16 līdz 35 gadiem.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Adrese Rīgā: Zemaišu 1, k.2, dz.8, Rīga, LV-1002
Tālr. +371  28315717
E-pasts: riga.mpds@inbox.lv

Adrese Daugavpilī: Liepājas iela 6-19, Daugavpils, LV-5417
Tālr. +371 65436698
E-pasts: sandrampds@inbox.lv

Mājas lapa: http://bit.do/mpds