Šogad pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ ierastā jauniešu tikšanās “Campo Jēzus” norisinājās jaunā formā – atsaucoties dominikāņu māsas Hannas uzaicinājumam, jaunieši piedalījās Bērnu slimnīcas Vecāku mājas uzkopšanas talkā, kas notika 25. jūnijā.

Visiem čakli darbojoties no agra rīta, Vecāku mājas logi jau ātri kļuva tīri un mirdzoši, savukārt daļa no ikgadējās nometnes organizēšanas līdzekļiem ‒ 800 eiro ‒ tika ziedota Vecāku mājas labiekārtošanai un fasādes remontam. Pēc pusdienām pienāca laiks garīgām sarunām un pārdomām par to, kā negaidītās pārmaiņas saistībā ar pandēmiju ir ietekmējušas jauniešu sapņus, plānus, cerības. Tika lasīts un pārdomāts pāvesta Franciska šīgada vēstījums jauniešiem, kura vadmotīvs “Jaunekli, es tev saku celies” (Lk 7,4) atbalsojas arī “Campo Jēzus” vadmotīvā “Celies un cel!”

Simboliski, ka tieši slimnīcas teritorijā jaunieši kopā ar māsām varēja sastapties ar Jēzu, kurš Svētajos Rakstos atklājas kā tas, kurš dziedina cilvēkus dažādos veidos – aklie redz, cilvēki tiek atbrīvoti no dēmoniem un apsēstības, atstumtie tiek aicināti pievienoties mielastam vai pat uzņemt Jēzu savās mājās, lai svinētu svētkus Dieva lielās mīlestības dēļ. Arī jaunieši – pat ja viņu pieaugšanas ceļš ir bijis sarežģīts un ir licis piedzīvot nāvi, – tiek atkal ievesti atpakaļ dzīvē ar vārdiem: “Talita kum! – Meitene celies!” vai “Jaunieti, es tev saku celies un ej!”

“Un šie vārdi ir arī mūsu šī gada “Campo Jēzus” moto, kura turpinājums “Ej un cel!” ir Jēzus sūtība jauneklim kā māceklim pasaulē celt Dieva valstību,”

par “Campo Jēzus” ideju stāsta māsa Hanna.

Talkas ideja slimnīcā organizatoriem radusies kā atbilde uz pandēmijas laikā piedzīvoto – to, “cik ļoti strauji slimība var sagriezt dzīvi ar kājām gaisā un likt apšaubīt visu, kas šķitis tik drošs”. Tā bija kā pateicība medicīnas jomā strādājošajiem par ieguldītajām pūlēm, kā arī ļoti konkrēts atbalsts Vecāku mājai, kuru kā miera un atelpas oāzi ik dienas izmanto mazo pacientu vecāki bērnu ārstēšanās laikā slimnīcā.

Ir liela pateicība sirdī par jauniešiem, kuri atsaucās veltīt savu brīvo vasaras dienu, lai palīdzētu citiem, un darīja to ar patiesu prieku!

“Mums patīk mazgāt logus!”

teica meitenes. Izrādās, dažas bija pieteikušās palīdzībai tūlīt pēc informācijas par talku izlasīšanas.

Sākot ar 24. martu darbosies uzklausīšanas un garīgā atbalsta tālrunis, caur kuru dažādu kongegāciju Latvijas klostermāsas un brāļi būs gatavi sniegt garīgo un emocionālo atbalstu, atbildēt uz jautājumiem savas kompetences robežās.

Uzklausīšanas tālruņa numurs: 28495847

Tālrunis darbojas katru dienu no plkst. 9.00 līdz 21.00. Zvani ir bezmaksas.

Nepaliksim vieni! Esam kopā!

 

Latvijas konsekrēto konference

Martā Vācijā, Regenburgas abatijā uz tikšanos pulcējās Eiropas Konsekrēto konference (EKK) – konsekrēto kopienu priekšnieki. Tikšanās tēma bija “Kopīgi stāties pretī izaicinājumiem Eiropā”, un tās mērķis bija runāt par konsekrētās dzīves izaicinājumiem un to risinājumiem. Eiropas Konsekrēto konferencē ir aptuveni 200 000 locekļu no 28 valstīm. Latvijas konsekrētos pasākumā pārstāvēja Latvijas Konsekrēto konferences prezidente māsa Hanna Rita Laue OP un viceprezidents tēvs Jānis Meļņikovs SJ.

Atklājot konferenci, EKK prezidents Zsolts Labancs (Zsolt Labancz) SP norādīja uz nepieciešamību klausīties citam citā, jo tā var sastapt Dievu. Atsaucoties uz Emausas stāstu Bībelē, tika norādīts, ka maizes laušanā tika atpazīta Kristus klātbūtne. Arī mēs, pucējoties konferencē, esam aicināti ieņemt šo nostāju, daloties savā pieredzē, lai varētu skatīties uz izaicinājumiem, ar kuriem konsekrētie saskaras, un tos spētu risināt. Tikšanās izgaismoja, ka konference Eiropas un nacionālā līmenī ļauj veidot attiecības un kontaktus, citam ar citu dalīties un klausīties, lai kopīgi varētu risināt problēmas.

Māsa Nikola Grohovina (Nicole Grochowina) no luterāņu Kristus brālības ordeņa lekcijā dalījās, ka ikviens kristietis saskaras ar izaicinājumiem. Kristietībā balstīta kārtība, uz kuru gadsimtiem ilgi paļāvāmies, izzūd. Brīvība, kurai nav robežu, veicina bailes, kas savukārt izraisa vispārēju attiecību degradāciju un izolēšanos, izslēgšanu. Izolēšanās un atsvešināšanās ir nopietna cilvēces problēma, kas ved uz iznīcību, tostarp konsekrētās dzīves jēgas izzušanu. Pārmaiņas, kuras nespējam aptvert un kontrolēt, izraisa bailes, kas paralizē. Lielākās bailes ir tās, ka cilvēka dzīve kļūst bezjēdzīga. Indivīds kļūst nenozīmīgs un atsvešināts. Bet cilvēkiem ir vajadzīgas attiecības, kopiena, kas esošajā pasaules kārtībā nepastāv. Kristieši, īpaši, konsekrētie ir aicināti, sekojot Jēzus piemēram, nebaidīties no attiecībām un veidot kopienu, kas var iznīcināt bailes un to sekas.

Šo aspektu uzsvēra arī apustuliskais nuncijs Vācijā Nikola Eterovics (Nikola Eterovic), sakot, ka konsekrētie ir aicināti veidot kopienu, kas ir zīme attiecību iespējamībai pasaulē, kas tik ļoti baidās no attiecībām. Nuncijs atzina, ka dzīve kopienā neizbēgami ietver upurēšanos un kalpošanu, rūpējoties par kopējo labumu, kas ir nozīmīgs aspekts kopienas spēkam, un šīs rūpes norāda uz nākamo kopienas dimensiju – pravietiskumu. Konsekrētie ir aicināti būt pravieši, pravietojot par Dieva esamību pasaulē tiem, kas atsakās no Dieva un dzīves dziļākās būtības un jēgas.

Konferencē izskanēja arī kritiskas piezīmes. Kardināls Žuans Brazs de Avizs (Joao Braz de Aviz), atsaucoties uz pāvestu Francisku, uzsvēra, ka konsekrētie ir aicināti izvairīties no garīgā pasaulīguma, ar ko var slimot, ja sava aicinājuma pamatā liek rūpes par komfortu, pasniedzot tās kā rūpes par Baznīcas labumu, autoritāti, pārāk daudz nodarbojoties ar liturģiju un dogmām, plānošanu, statistiku un organizēšanu, bet aizmirstot par pastorālām vajadzībām un reāliem cilvēkiem.  Konsekrētiem “funkcionalitāte” ir mentalitāte, kas aizstāj augstākos mērķus ar raizēm par savu harizmu. Šāda attieksme diskreditē Evaņģēliju.

Kardināls norādīja uz vajadzību pēc “starp kopienu kopienas”. Tas ir aicinājums iet tālāk par ordeņa robežām. Nevaram palikt vieni, jo tādejādi netiek saņemta lielā Baznīcas bagātība, ko pieprasa garīgums. Tā ir daudz lielāka identitāte, nekā mēs iedomājamies. Nav jābaidās iziet no kopienas robežām, jo tā varam pravietiskāk liecināt par Evaņģēliju, sacīja kardināls. Ir jāapvieno spēki, kas paliek vājāki. Jāatpazīst, ka kopīgais ir Jēzus, un tas ir mūsu misijas pamats. Tas rada kopīgu uzticēšanos, bet pieprasa piepūli, uzdrīkstēšanos un dalīšanos. Tas ir iespējams, ja ejam pie Iemiesošanās un Lieldienu noslēpuma.

Izmantojot atvērtās telpas metodi (Open Space), turpinājumā konsekrētie varēja noteikt konferences tematiku. Tā rezultātā iezīmējās vairākas tēmas, kā kopienu harizma, konsekrēto savstarpēja sadarbība, konferenču sadarbība, Bībeles centralitāte, svētsolījumi, vardarbības nepieļaušana. Dažas tēmas bija īpaši būtiskas un savstarpēji cieši saistītas. Vissāpīgākā tēma bija konsekrēto ordeņu brāļu un māsu novecošana un nāve un jaunu aicinājumu neesamība. Tika runāts par aicinājumu pastorāciju, piedāvājot kopīgu programmu veidošanu, uzrunājot iespējamos kandidātus. Būtiski apzināties, ka aicinājumu veicināšanas apustulātā ir neveselīga konkurence, jo visi esam vienas Baznīcas misijā un kalpojumā neatkarīgi no aicinājuma veida. Apzinoties novecošanas problēmu, ir jāmeklē veidi, kā rūpēties par māsām un brāļiem, kas ir sākuši savu beidzamo dzīves ceļu, bet atsevišķos gadījumos jādomā pat par ordeņa vai kongregācijas darbības pārtraukšanu.

Atšķirībā no Rietumeiropas, Austrumeiropā galvenie jautājumi pamatā ir saistīti ar līdzekļu trūkumu kopienu pilnvērtīgai darbībai un misijai. Taču ir iniciatīvas risināt šos jautājumus, solidarizējoties ar kaimiņu konferencēm, mācoties organizēt ekonomisko sfēru, tās pārvaldīšanu, lai stabilizētu konsekrēto kopienu darbību.

COVID-19 vīrusa dēļ konferences darba kārtībā notika izmaiņas. Piemēram, nenotika Eiropas konsekrēto konferences statūtu maiņa un jaunas valdes vēlēšanas, jo daudzi dalībnieki neieradās. Taču darbs noritēja un tika runāts par jaunās ģenerālās sapulces norises vietu. Lai arī gala lēmums netika pieņemts, tomēr tiek izskatīta iespēja to rīkot Austrumeiropā,  iespējams, Latvijā. Šādas vispārējās sapulces notiek ik pēc diviem gadiem. Taču starplaikos tiek organizētas citāda formāta un mēroga tikšanās. Piemēram, lai veicinātu nacionālo konferenču sadarbību, tiks organizēta tikšanās tā saucamajā “Austruma spārna” sastāvā, kas apvieno Lietuvu, Latviju, Krieviju, Ukrainu.

Jānis Meļņikovs SJ

Avots: katolis.lv

1. februārī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku/-ču apvienība Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ar kopīgām vesperēm un Svēto Misi iesāka svinēt Vispasaules konsekrētās dzīves dienu, kura tiek atzīmēta 2. februārī.

Bijām īpaši pagodināti ar Svētā Krēsla sekretāra attiecībām ar valstīm arhibīskapa Pola Ričarda Galagera (Paul Richard Gallagher) klātbūtni, kurš kopā ar citiem Vatikāna pārstāvjiem, apustulisko nunciju Baltijas valstīs Petaru Antunu Rajiču, kā arī Rīgas diecēzes arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, bīskapu Andri Kravali un kardinālu Jāni Pujātu celebrēja Svēto Misi.

Pateicamies sv. Marijas Magdalēnas draudzei un bīskapam Andrim Kravalim par svētku agapi. Dziļi novērtējam atbalstu no cilvēkiem, kuri kopā ar mums svinēja Svēto Misi pateicībā par konsekrēto dzīvi!

 

Arhibīskapa Galagera sprediķis Svētajā Misē >>

2. decembrī Latvijas konsekrēto konferences pārstāvji no dažādām kopienām satikās ar jauno apustulisko nunciju Baltijas valstīs Petaru Rajiču un Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētāju bīskapu Viktoru Stulpinu. Konsekrēto konference tika izveidota, lai organizētu un veicinātu dažādo kopienu (ordeņu, kongregāciju un seklārinstitūtu) savstarpējās tikšanās un sadarbību, kā arī konsekrēto sadarbību ar diecēžu bīskapiem un bīskapu konferenci. 2 decembra tikšanās bija šīs vienotības un sadarbības apliecinājums.

Uz tikšanos bija ieradušies 32 konsekrētie, kas pārstāvēja 13 no 23 Latvijā esošajām kopienām. Atvērtā un draudzīgā atmosfērā katras kopienas pārstāvji pastāstīja par savu institūtu. Tā bija iespēja runāt par kopienu garīgumu un devumu Katoļu Baznīcai Latvijā visās diecēzēs.

Šī tikšanās ļāva vēlreiz dzirdēt par kopienām un redzēt, cik dažādi tās iesaistās pastorālajā darbā Latvijā. Ir atšķirības starp vīriešu un sieviešu kopienu kalpošanu, tomēr ir arī kopējas iezīmes tajā, kā tiek izdzīvots aicinājums un pildīta misija. Piemēram, pamatā konsekrētie ir iesaistīti draudžu pastorālajā darbā, vienlaikus cenšoties to veikt, balstoties konkrētās kopienas garīgumā. Konsekrētie izmanto visdažādākās pastorācijas metodes: katehēzi, rekolekcijas, karitatīvo darbu, izglītojošus un formējošus pasākumus utt. Nereti gan par katru konkrēto kopienu vairāk zina vien konkrētā draudze, kurā kopienas locekļi darbojas, tomēr šobrīd tiek domāts par to, lai šīs iespējas darītu zināmas arī plašākam sabiedrības lokam. Atšķirībā no vīriešu kopienām, kuras pārsvarā sastāda brāļi priesteri, konsekrētās māsas nereti veic arī ar tiešu pastorāciju nesaistītu profesionālo darbu piem., strādā kā skolotājas, medicīnas darbinieces, kapelānes, psiholoģes.

Tikšanās reizē tāpat tika runāts arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Latvijas konsekrētie. Grūtības sagādā kopīga pastorālā plāna un vīzijas trūkums Latvijas Baznīcā un diecēzēs, kā arī konsekrēto kopienu juridiskā statusa neprecizitāte Latvijas valsts priekšā un Baznīcas iekšienē. Dāvana un reizē izaicinājums ir arī daudzu kopienu internacionālais un multikulturālais raksturs: lai varētu veikt pilnvērtīgu pastorālo darbu, brāļiem un māsām no citām zemēm ātrā laikā jāapgūst latviešu valoda, jāpiemērojas vietējai kultūrai, mentalitātei un klimatam. Arī aicinājumu trūkums tiek izjusts aizvien sāpīgāk.

Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, konsekrētie ir un var būt jaunas enerģijas un iedvesmas avots pastorālā darba un evaņģelizācijas jomās.

Kopienu pārstāvji augstu novērtēja iespēju brīvi un atklāti runāt par saviem priekiem un bēdām. Tā bija savstarpējas izpratnes un kopējo labumu veicinoša tikšanās. Apustuliskais nuncijs ar savu klātbūtni un aktīvu iesaistīšanos sarunā, izrādīja interesi un rūpes par konsekrēto dzīvi Latvijā. Savā uzrunā viņš pievērsa uzmanību pāvesta Franciska aicinājumam uz pilnvērtīgu un jēgpilnu formāciju, kas ir vajadzīga konsekrēto kopienām, lai šīs kopienas pašas varētu kļūt par cilvēku formatoriem. Tika uzsvērti vairāki elementi: Baznīcas mācības un tradīcijas zināšanas, personīgā ticība un attiecības ar Dievu, gatavība mācīt un doties tur, kur ir vajadzība, savstarpējās attiecības kopienās un ar cilvēkiem pie kuriem un ar kuriem strādā. Nuncijs uzsvēra pacietības lomu izaugsmes ceļā un pasvītroja, ka priekam ir jākļūst par konsekrēto dzīvi raksturojošu īpašību, liecinot par šī aicinājuma skaistumu.

Lai varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri meklē dzīves jēgu un mērķi, konsekrētajiem pašiem ir jāapgūst izšķiršanas spējas.

Nuncijs norādīja, ka tieši jēgas un mērķa meklējumi visbiežāk atved cilvēkus pie dziļākiem ticības meklējumiem, un konsekrētie var būt palīdzība viņu ceļā.

Bīskaps Viktors Stulpins tikšanās noslēgumā norādīja, ka visi esam viena Baznīca ar vienu mērķi, neatkarīgi no aicinājuma, un ir jāstrādā kopā, vienam otru atbalstot. Kā bīskapu konferences priekšsēdētājs viņš uzņēmās atbildību par visa runātā tālāknodošanu citiem bīskapiem.

Šķiroties un katram atgriežoties savās mājās un kalpošanas vietās, varēja sajust, ka esam savstarpēji stiprināti un gatavi strādāt un veicināt arvien ciešāku sadarbību evaņģelizācijas laukā.

Jānis Meļņikovs SJ,
Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku
apvienotās konferences viceprezidents

Pārpublicēt: www.katolis.lv

22. jūnijā Viļānos norisinājās Latvijas konsekrēto tikšanās, kuru organizēja Latvijas konsekrēto konference.

Konsekrētās dzīves brāļu un māsu tikšanās pie viesmīlīgajiem tēviem mariāņiem uz Līgo svētkiem notiek jau vairākus gadus, apvienojot gan draudzīgu Jāņu kopāsvinēšanu, gan kopēju lūgšanu un sarunas par aktuāliem tematiem.

Šajā reizē galvenās pārrunu tēmas bija:

  • Svarīgie jautājumi pašreizējā mūsu kopienu situācijā Latvijā.
  • Kādas redzam šībrīža vajadzības, izaicinājumus Latvijas Baznīcā (no konsekrēto skatu punkta).
  • Kā Latvijas konsekrētie varētu labāk, vairāk atbildēt uz šībrīža vajadzībām Latvijas Baznīcā?

Tā kā vairums konsekrēto brāļu un māsu pieder apustuliskās dzīves kopienām un aktīvi iesaistās pastorālajā darbā, tad pārrunu laikā izskanēja rūpes un pārdomas, kas saistītas par Latvijas Baznīcas un draudžu pastorālās dzīves jautājumiem. Tika runāts par pastorālo plānu un padomju nepieciešamību diecēžu līmenī, par draudzes koncepta apzināšanos un vajadzību iesaistīt lajus aktīvā atbildībā par draudzēm (šobrīd tik daudzi cilvēki uztver sevi tikai kā „kulta klientus”), par vajadzību pēc vienotām norādēm, gatavojot cilvēkus sakramentiem.

Viens no aktuālākajiem apskatītajiem jautājumiem bija arī savstarpējā atvērtība un informācijas apmaiņa starp konsekrētajiem ļaudīm un mūsdienu sabiedrību, lai mēs nedzīvotu stereotipos viens par otru vai kādā noslēgtā informācijas laukā.

Ikšķiles kontemplatīvās māsas karmelītes atsūtītā vēstulē runāja par lielo nepieciešamību pēc latviešu valodā tulkota un izdota breviāra. Pašreiz šīs priesteriem un konsekrētajiem obligātās lūgšanas diemžēl gan individuāli, gan kopienās jālasa svešvalodās.

Pārdomājot savu lomu un iespējas šodienas Latvijas Baznīcā un sabiedrībā, tikšanās dalībnieki runāja par cerības un patiesās identitātes liecināšanu un nešanu cilvēkiem. Dziļāk izdzīvodami savu harizmu un veltīšanos Dievam un cilvēkiem, katrs savā darbā un aicinājumā arī vairāk izplatīsim Dieva valstību.

Šodienas sabiedrība un kultūra piedāvā cilvēkiem daudzas pilnveidošanās un izklaides iespējas. Baznīcai nav jācenšas „noturēt konkurenci”. Iet vienkāršā cilvēciskā dialogā ar tiem, kuri meklē un tiem, kuri grib būt atrasti – tādu vairāk šodien redzam konsekrēto lomu. Izskanēja idejas par jautājumu un palīdzības tālruni, kuru koordinētu konsekrētie, par organizētām tikšanās reizēm ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, iespējām vienkāršā, neformālā gaisotnē satikties ar klosterļaudīm, par kalpošanu slimnīcās un citās grūtībās nonākušajiem.

Šobrīd Latvijā dzīvo un strādā 166 konsekrētie no 23 klosteru kopienām un apustuliskās dzīves institūtiem.

Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienotās konferences pilnsapulcē, kas notika 4. februāra pēcpusdienā jezuītu tēvu rezidencē, 13 konsekrētās dzīves kopienu priekšnieki un priekšnieces (vai arī to deleģētie pārstāvji) piedalījās konferences valdes pārvēlēšanā. Svēto Misi konsekrēto personu nodomā celebrēja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, iedrošinot konsekrētās māsas un brāļus turpināt sadarboties un kopt garīgu sadraudzību, savstarpēji stiprinot vienam otru un daloties ar ticības izdzīvošanas pieredzi – pasaulē, kas līdzinās “pagāniskajai geraziešu zemei”, par kuru tika lasīts dienas evaņģēlijā (Mk 5, 1-20).

Uz nākamajiem trīs gadiem LKDIPAK valdes sastāvā tika ievēlēti:

  • konferences prezidente: māsa Hanna Rita Laue OP (Betānijas dominikāņu māsa)
  • viceprezidents un padomnieks: tēvs Jānis Meļņikovs SJ (jezuīts)
  • padomniece: māsa Emanuēla SJE (Linda Ceple) (Euharistiskā Jēzus māsa)

 

No kreisās: t. Jānis Meļņikovs, m. Emanuēla (Linda Ceple), arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un līdzšnējās LKDIPAK valdes locekļi – m. Inese Ieva Lietaviete, māsa Liliane Bertrand un t. Rinalds Stankēvičs.

Priecājamies par jaunās valdes locekļu sirds atvērtību, pieņemot kalpojumu konsekrētās dzīves Latvijā attīstības labā, un novēlam daudz Svētā Gara gaismas atpazīt ceļus, pa kuriem Dievs vada savu Baznīcu!

 

 

 

Atzīmējot Konsekrētās dzīves dienu, 2.februāra vakarā sv. Jēkaba katedrālē pulcējās klosterbrāļi un māsas no vairākām kongregācijām, lai, ticīgo kopienas lūgšanas ieskauti, svinētu pateicību par konsekrētās dzīves dāvanu. Svēto Misi celebrēja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, kurš, līdzīgi kā māsas Liliane un Rita (Apustuliskās Oblātes “Pro Sanctitate”), tikai dienu agrāk bija atgriezies kopā ar jauniešiem no Panamas, kur notika Pasaules Jauniešu dienas.

 

 

Uzrunas laikā bīskaps Viktors norādīja uz Kunga prezentācijas templī svētku noslēpumu – Jēzus, pirmdzimtā un vienīgā Marijas Dēla upurēšana Dievam ir aicinājums mums katram dāvāt Dievam pašu vērtīgāko, labāko.

Svinot Konsekrētās dzīves dienu,  varam atcerēties, ka saliekam savu dzīvi kā pašu vērtīgāko, kā pašu dārgāko Dievam upurī. Viņam to atdodam. Šodien mēs esam aicināti pateikties par dzīvības dāvanu, ko esam saņēmuši no Dieva, un ko varam Viņam veltīt.

Bīskaps Viktors, atsaucoties uz piedzīvoto Panamā, pastāstīja, ka Jauniešu dienu kulminācijā, Vigīlijā kopā ar pāvestu Francisku, simtiem tūkstošu jauniešu vienojās lūgšanā par aicinātajiem uz Dievam veltītu dzīvi. Jauniešu lūgšana izsaka viņu ilgas – Baznīcai ir nepieciešami konsekrācijas liecinieki – vīrieši un sievietes, kas izdzīvo veltīšanos Dievam ar visu savu dzīvi!

Mēs pateicamies par konsekrētās dzīves dāvanu!

Paldies Tev, Jēzu, ka uzticies saviem bērniem un aicini sadarboties viņus ar Sevi pestīšanas darbā. Pateicamies par mīlestību, ar kuru aizdedzināji viņu sirdis, un par “jā”, ar kuru viņi Tev atbildēja. Pateicamies par veltīšanos, kalpojot brāļiem, par viņu lūgšanu, uzupurēšanos un viņu mīlestības rūpēm par bērniem, jauniešiem, ģimenēm, vecākiem un sirmajiem, tiem, kuriem visvairāk nepieciešama palīdzība un kuros tie atklāj Jēzus vaigu.

Jēzu, Tu esi dzīvā klātbūtne mazajā Maizes gabaliņā, Tavas lielās mīlestības dēļ atdzīvini daudzu klostermāsu un klosterbrāļu aicinājumu, atbrīvo viņus no ikviena iemesla grēkam un dāvā viņiem žēlastību, lai savā dzīvē viņi būtu konsekrācijas priecīgi liecinieki un būtu uzticīgi uzticētajai misijai. Lai ar savu kalpošanu aizdedzina daudzus teikt līdzīgi Tavai Mātei ‒ “Lai man notiek pēc Tava Vārda!”

Pēc Svētās Mises priecājāmies par iespēju satikt vienam otru sadraudzības brīdī Svētās Ģimenes mājā. Vakars paskrēja nemanot, pateicoties dedzīgajām liecībām par piedzīvoto Jauniešu dienās, ar kurām dalījās šo notikumu liecinieki.

Nāc, pievienojies mūsu lūgšanai kopā ar (un par) konsekrētajiem bārļiem un māsām Rīgā sv. Jēkaba katedrālē:

18:00 Vesperes
18:30 Svētā Mise, ko celebrēs V.E. bīskaps Viktors Stulpins, Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs.

  • Konsekrēto personu svētsolījumu atjaunošana
  • Liecības no Pasaules Jauniešu dienām Panamā

Konsekrētās dzīves dienu pēc sv. Jāņa Pāvila II iniciatīvas sāka svinēt 1997.gadā kā lūgšanas dienu par konsekrētajām personām. Svinot to Kunga prezentācijas svētnīcā svētkos jeb Sveču dienā (2.februārī), tā ir atgādinājums, ka konsekrētie ir aicināti būt par Kristus gaismas atspīdumu visiem cilvēkiem. Austrumu ritos šos svētkus sauc par Kunga Pretimnākšanu jeb Sastapšanu (gr. hypapante, bsl. сретение).

Visi mīļi aicināti!